fbpx

Valsts, nebremzē! 6

Automašīnas uzpilde "Latvijas Propāna gāzes" degvielas uzpildes stacijā. Foto: Evija Trifanova, LETA
Valdis Bergs
Print Friendly, PDF & Email

Virzot priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, Ekonomikas mnistrija nav konsultējusies ar nozari

Nodokļu politikai valstī ir jābūt plānotai un pārdomātai, taču strauja autogāzes nodokļa likmes celšana bez diskusijām ar nozari veicina uzņēmēju un nozares organizāciju neuzticību un paļāvības trūkumu valstij. Jebkādām izmaiņām ir jābūt pamatotām un mērķtiecīgām. Mēģinājumi iegūt papildus labumu no autogāzes nozares papildus nodokļu veidā atstās negatīvu efektu uz valsts ekonomiku.

Valstij ir jāapzinās, ka lēmums par akcīzes celšanu autogāzei ir komplicēts lēmums un nav skatāms atrauti tikai budžeta ieņēmumu kontekstā, bet skar arī uzņēmējdarbības, sociālo un ekoloģisko sfēru.

Autogāzes lietošana ļauj samazināt kā izmaksas, kas saistītas ar degvielas patēriņu, tā arī negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Autogāzes tirgus pēdējos gados ir ļoti strauji audzis, kas skaidrojams gan ar degvielas cenu straujo celšanos, gan arī iedzīvotāju rūpēm par apkārtējo vidi, kurā viņi dzīvo. Kopš 2011. gada ar autogāzes iekārtām aprīkoto transporta līdzekļu skaits pieaudzis par 68 %, kas norāda, ka Latvijas autogāzes tirgum ir labas attīstības perspektīvas. Šo attīstību mākslīgi nebremzējot, valsts var iegūt daudz vairāk tā paša akcīzes un peļņas nodokļu veidā.

Patlaban plānotā akcīzes palielināšana autogāzei tikai palielinās autogāzes cenu, rezultātā ieņēmumi nozarē var samazināties.

Latvijas Gāzes asociācijas (LGA) un nozares eksperti uzskata, ka, palielinot akcīzes nodokli, samazināsies ne tikai patēriņš, bet arī palielināsies kontrabandas degvielas izmantošanas risks, palielināsies izdevumi uzņēmējiem un kopējā ietekme uz ekonomiku būs negatīva.

Virzot priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, Ekonomikas ministrija nav veikusi nopietnu analīzi par šā lēmuma potenciālo ietekmi uz autogāzes nozares attīstību. Ja tas būtu ticis darīts, tad ierēdņi pirms lēmumu pieņemšanas būtu konsultējušies ar nozares uzņēmējiem un speciālistiem. Ekonomikas ministrijai komunikācijas process ar nozarēm ir būtiski jāuzlabo.

Ja palūkojas uz autogāzi no apkārtējās vides un ekoloģijas perspektīvām, tas ir degvielas veids, kas nodrošina tīrāku vidi salīdzinājumā ar benzīnu vai dīzeļdegvielu. Izmantojot autogāzi, gaisā nonāk daudz mazāk toksisko izmešu un nerodas tādas kaitīgas vielas kā, piemēram, sēra dioksīds, kurš atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un bojā jutīgas ekosistēmas.

Ja viss transports, kas patlaban pārvietojas Rīgas ielās, izmantotu autogāzi, gaisa piesārņojums no transporta varētu samazināties līdz pat 90%.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopējā tendence ir iespējami plašāk izmantot videi draudzīgus un atjaunojamus energoresursus, rūpējoties gan par apkārtējo vidi, gan palielinot energoresursu neatkarību, arī Latvijā ir nepieciešams valsts atbalsts autogāzes plašākai izmantošanai. Tagad nodoklis autogāzei Latvijā ir 90 lati jeb 128,06 eiro par tonnu, kas atbilst ES vidējam līmenim. Igaunijā akcīzes nodoklis autogāzei ir mazāks, bet Beļģijā un Somijā akcīze autogāzei nav vispār. Šīs valstis ir izvēlējušās atbalstīt videi draudzīgu un ekoloģisku degvielas veidu, un Latvijai būtu nepieciešams sekot šim paraugam un veidot atbalsta politiku videi draudzīgākai degvielas veidam – autogāzei.

Degvielas kontrabandas dēļ valsts budžetam ik gadu iet garām lielas naudas summas. Autogāze tās fizisko īpašību dēļ ir sarežģīti pārvadājama kontrabandas ceļā un šā iemesla dēļ vien autogāze, kā strauji augoša un videi draudzīga nozare valstij būtu jāatbalsta nevis jābremzē.

Līdzīgas paralēles var vilkt arī ar iedzīvotājiem kā autogāzes patērētāju grupu. Par piemēru var ņemt vidusmēra ģimeni, kura iegulda savus personīgos līdzekļus autogāzes iekārtas uzstādīšanā, kas ir vidēji 500 latu, lai nākotnē no šīs investīcijas gūtu reālu labumu – ietaupījumu no degvielas izmantošanas izmaksām. Ja cena autogāzei kāpj, un nav izslēgts, ka tā var turpināt kāpt vēl vairāk, beigu beigās var izrādīties, ka lēmums par autogāzes izmantošanu savam transportlīdzeklim būs nesis vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

Arī biznesa vide pamazām pāriet uz autogāzi kā dabai draudzīgu un ekonomisku degvielas patēriņa veidu. Autogāzes iekārtās jau ir investējuši tādi uzņēmumi Latvijā kā “Preiļu siers”, “Hanzas maiznīca”, “NP Foods”, “Latvijas finieris”, “Smile Taxi”, “Rīgas Taksometru parks”, “Latvijas balzams” un citi. Arī “Baltic Taxi” ir uzstādījuši autogāzes iekārtas visiem sava uzņēmuma taksometriem. Kā liecina “Baltic Taxi” uzņēmuma dati, akcīzes nodokļa palielinājums autogāzei uzņēmumam nozīmētu papildus izdevumus 30000 latu apmērā tikai nākamā gada laikā un tas būtiski ietekmētu uzņēmuma attīstības plānus.

Rezumējot iepriekš sacīto, ir pamats uzskatīt, ka autogāze kā videi draudzīga, uzņēmējiem un patērētājiem izdevīgs energoresurss būtu atbalstāms no valsts puses, nevis bremzējams ar neapdomātu nodokļu politiku, kas pieņemta, iepriekš nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem un profesionāļiem.

Autors ir Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs

 

Komentāri (6)

laliga188 27.03.2020. 06.28

… [Trackback]

[…] Read More Info here to that Topic: ir.lv/2013/10/09/valsts-nebremze-dod-zalo-gaismu-autogazei/ […]

0
0
Atbildēt

0

안전놀이터 17.03.2020. 08.42

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2013/10/09/valsts-nebremze-dod-zalo-gaismu-autogazei/ […]

0
0
Atbildēt

0

porn 02.03.2020. 08.31

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2013/10/09/valsts-nebremze-dod-zalo-gaismu-autogazei/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort