Lēti un slikti • IR.lv

Lēti un slikti

2
Anita Brauna

Pasaules Bankas pētījums brīdina – Latvijas ostu bizness turas diega galā

Primitīvs bizness, zemi ienākumi un kravu plūsmas atkarība no vienas valsts – Krievijas. Tāds īsumā ir Latvijas lielāko ostu – Rīgas un Ventspils – profils, ko atklāj valdības pasūtītais Pasaules Bankas (PB) pētījums. Pretēji līdz šim dominējošajam amatpersonu viedoklim, ka ostas strādā labi, pētījums parāda, ka vērtīgais valsts resurss netiek izmantots efektīvi, un brīdina – uz zemiem tarifiem balstītais pašreizējais ostu darbības modelis ir sevi izsmēlis.

Valsts, kā arī Rīgas un Ventspils pašvaldību amatpersonas līdz šim nav atsaukušās ne uz uzņēmēju, ne uz Valsts kontroles pārmetumiem par nesaimniecisko un necaurskatāmo ostu darbu. Rīcība tika atlikta, kamēr situāciju būs izpētījusi PB. Mūsu rīcībā ir PB piedāvātais un oficiāli vēl nepubliskotais gala ziņojums, kuru Latvijas puse ir lūgusi papildināt. Iepazīstinām ar galvenajām atziņām.

Zema pievienotā vērtība

Latvijā ostu darbība līdz šim mērīta tikai pēc kravu apgrozījuma, kas parāda tās salīdzinoši labā gaismā, it īpaši Rīgu, kurai tonnu skaits pēdējos gados stabili auga un izvirzīja Rīgu par lielāko Baltijā (šogad gan sākusies pretēja tendence – apjomi krīt). Taču PB iesaka ostu darbības izvērtēšanai ieviest arī kvalitatīvus kritērijus. Ieliekot Rīgas un Ventspils ostas plašākā kontekstā, aina diemžēl ir daudz bēdīgāka.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu