EK komisārs Lietuvas preču blokādes jautājumu rosinās PTO (papild.) 18

EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu

Krievija ieviesusi tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai politisku iemeslu dēļ, ir pārliecināts Eiropas Komisijas par tirdzniecību atbildīgais komisārs Karls de Guhts. Viņš sola šo jautājumu ierosināt izskatīt Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kur Krievija nesen uzņemta. 

„Manuprāt, nav lielu šaubu, ka šīs ir politiski motivētas darbības, taču par spīti tam, mums ir jābūt gataviem uz jebkuru rīcību,” teica komisārs otrdien diskusijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā, ziņo „Delfi.lt”.

Kā zināms, Krievija savos muitas punktos septembrī sāka pastiprināti pārbaudīt Lietuvas autopārvadātājus, bet šonedēļ tā pilnībā aizliegusi ievest Lietuvas piena produktus.

Kā uzskata de Guhts, jautājums par Krievijas darbībām var tikt izskatīts 18.oktobrī Ženēvā, kur sanāks PTO tirdzniecības padome.

Krievijas rīcība pret Lietuvu met izaicinājumu visai Eiropas Savienībai (ES), tādēļ arī uz to jāreaģē visai Eiropai – šādu pārliecību debatēs par Krievijas diskriminatīvo attieksmi pret Lietuvas pārvadātājiem otrdienas vakarā izteikuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

“Ko domās pasaule, ja ES neaizstāvēs savu prezidētājvalsti?” vaicājis EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Roberts Zīle, kura vārdi citēti EP Preses dienesta lietuviešu redakcijas paziņojumā.

“Vai nu Krievijas valsts institūcijas atļaujas patvaļu, vai arī Krievija augstākajā līmenī pārkāpj savas starptautiskās saistības,” spriedusi šīs frakcijas deputāte Radvile Morkūnaite-Mikulēniene, mudinot Eiropu būt modrai. “Spiediens, ko Lietuva izjūt tādēļ, ka tā ir visas Austrumu partnerības lokomotīve, ir pārbaudījums visai ES solidaritātei.”

Aicinot uz nelielu solidaritātes žestu, viņa piedāvājusi kolēģiem nogaršot lietuviešu sieru, kura eksportu tikko aizliegusi Krievija, ziņo LETA.

Eiropas Tautas partijas frakcijas deputāts no Vācijas Daniels Kaspari mudinājis vērtēt Krievijas rīcību ne tikai kā ekonomisku jautājumu, apzinoties, ka patiesībā Maskava cenšas torpedēt ES Austrumu partnerības politiku.

Deputāts no Lietuvas Leonīds Donskis, kas pārstāv Liberāļu un demokrātu aliansi, Krievijas rīcību uzskata par “atriebības akciju” – proti, Maskava soda Lietuvu par novembrī Viļņā gaidāmo Austrumu partnerības samitu. Viņš atgādinājis Padomju Savienības 1990.gada ekonomisko blokādi pret Lietuvu, kas tikko bija pasludinājusi neatkarības atjaunošanu, un uzsvēris, ka tagad Lietuvai ir cits statuss – tā ir ES dalībvalsts, tādēļ “jāreaģē tā, it kā būtu uzbrukts pašai Eiropas Savienībai”.

Deputāte no Lietuvas Vilija Blinkevičiūte, runājot Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses vārdā, aicinājusi ES “kopīgiem spēkiem aizšķērsot ceļu šādai diskriminatīvai politikai gan tagad, gan turpmāk”.

“Tā ir visas ES problēma, izaicinājums visai ES un visai pasaules tirdzniecības sistēmai,” norādījis Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Vītauts Leškevičs. “Nezinām, kas būs tālāk, ja nereaģēsim. Pret šādu situāciju nevar izturēties iecietīgi. (…) Solidarizēties ar Lietuvu šai brīdī ir pats mazākais, ko Eiropa var darīt un kas tai būtu jādara.”

“Krievijas spiediens neatslābst, bet tikai pieaug, tātad arī mūsu atbildei jābūt adekvātai un stingrai,” uzsvērusi Eiropas tautas partijas frakcijas deputāte Laima Andriķiene, iesakot uzaicināt Krievijas vēstnieku sniegt paskaidrojumus ES augstākajām amatpersonām un vienlaikus apsvērt “citus, asimetriskus soļus, tādus kā Magņitska saraksts”.

Viņas frakcijas biedrs Vītauts Landsberģis notiekošajā saskata Krievijas neapmierinātību, ka “tās bijušās kolonijas aizvien vairāk tuvinās Eiropai, nevis Eirāzijai”. Viņš aicinājis ES pārvarēt sašķeltību un dot vienotu atbildi uz šo situāciju.

“Lietuvas zaudējumi ir visas Eiropas zaudējumi,” piebildis deputātu grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” pārstāvis no Lietuvas Jozs Imbrass.

Krievu interneta lietotāji izvēlas lietuviešu pienu, nevis PBK

Tikmēr Krievijas portāls “Vedomosti.ru” vērsies pie saviem lasītājiem “Facebook” profilā ar jautājumu: “Ja jums būtu jāizšķiras starp lietuviešu biezpienu “Svalia” un “Pirmo kanālu”, ko jūs izvēlētos?”

Jautājumā apvienotas divas Baltijas aktualitātes – Maskavas noteiktais daļējais Lietuvas piena preču ievešanas aizliegums un lēmums uz laiku apturēt “Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) translāciju, reaģējot uz pārraidi, kas aizskārusi Lietuvas iedzīvotāju pilsoniskās jūtas ar nepatiesu versiju par 1991.gada janvāra notikumiem Viļņā.

Lasītāju atbildēs skaidri iezīmējas tendence, ka viņi šo Krievijā iecienītās markas lietuviešu biezpienu uzskata par krietni lielāku vērtību nekā Krievijas “Pirmo kanālu”, kura veidoto pārraidi pagājušajā nedēļā translējusi PBK.

“Nav šaubu – biezpienu! “Pirmais” apdraud jūsu psihisko veselību!!!”, “Biezpienu “Svalia”! Nav pat jājautā. “Pirmais” nav ēdams!” – atsaukušies komentētāji.

“Ja biezpienu vēl var ēst, tad “Pirmajā” nav, ko skatīties. Omīšu un mājsaimnieču kanāls,” viņi raksta. “”Pirmais” nav masu saziņas, bet gan masu propagandas līdzeklis.” “Varbūt arī mums var atslēgt? Faktiski jau neviens to tā arī neskatās,” izteicies kāds komentētājs.

“Kādas šausmas! Viņi (lietuvieši) tā arī paliks, neuzzinājuši sensāciju no Pugačovas un Galkina dzīves?” spriež cita “Facebook” lietotāja. “Kārtējais nožēlojamais mēģinājums piespiest Krievijas pircējus iegādāties vietējo preci, nepieliekot pūles, lai uzlabotu kvalitāti,” atzinusi vēl viena rakstītāja.

(papildināta ar EP deputātu teikto)