Gribējās pacelties un lidot • IR.lv

Gribējās pacelties un lidot

1
Indra Sprance

Kā jūs sagaidījāt LTF dibināšanas kongresu – jautājām cilvēkiem, kuru vārds sabiedrībā šodien neprasa komentārus, bet Atmodas laikā katram bija gluži atšķirīga pieredzes bagāža

Andris Bērziņš, Valsts prezidents, 1990.gada 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju:

«Tajā laikā dzīvoju Cēsīs, bet strādāju Rīgā par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku. Ko darīju konkrēti LTF dibināšanas kongresa laikā, neatceros, bet kā Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs no partijas komitejas saņēmu daudz pārmetumu par to, ka atļāvu Valmieras nacionālajai kustībai pulcēties pašvaldībai piederošajās telpās. Vēlāk, 1990.gadā, startēju Augstākās Padomes vēlēšanās kā vienīgais kandidāts no sava apgabala, ko atbalstīja LTF.»

Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas eksprezidente, padomju okupācijas laikā dzīvoja trimdā:

«1988.gadā no 15.septembra līdz 2.oktobrim biju ieradusies Latvijā. Lielvārdē pirmo reizi man bija referāts brīvi sanākušai, ne speciāli aicinātai cilvēku grupai. Pasākums bija par Pumpura eposu Lāčplēsis, un manā referātā bija iebūvēts vēstījums par Latvijas brīvības alkām. Pasākums noslēdzās Dailes teātrī Rīgā. Pārpildītajā telpā bija jūtams magnētisms, saspringts brīdis. Tā bija pirmā reize Latvijā, kad teicu impulsīvu, iepriekš negatavotu runu. Saņēmu milzīgu atbalstu, pēc runas bija ļoti spēcīgi aplausi. Kaut arī bija rudens, sajūta bija kā pavasarī, kad ledus sāk brakšķēt un parādās pirmās straumītes. Bija ļoti enerģētisks laiks.»

Valdis Dombrovskis, premjerministrs:

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu