Atmoda un nomods • IR.lv

Atmoda un nomods

7
Nellija Ločmele

 

Nebija pavasara, dīgstošu asnu un briestošu pumpuru. Nāca rudens ar pirmajām salnām, taču Latvijas tauta modās. Par spīti naktīm, kas uz ziemu arvien tumšākas. Un par spīti impērijai, kas joprojām turējās sīksti un bija gatava laupīt dzīvību, lai nebūtu jāmirst pašai. Tik un tā – simti, tūkstoši un simttūkstoši cilvēku modās. Tas bija tikpat neticami, cik neapturami.

Kopš rudens, kad dzima Tautas fronte un Atmoda no atsevišķu drosminieku sapņa pārauga visplašākajā nacionālajā kustībā, ir pagājuši 25 gadi. Tas ir ilgāk nekā Latvijas brīvvalsts īsais mūžs starp diviem pasaules kariem. Un tā ir tikai puse no garās dzīves padomju komunālajā miteklī ar caurstaigājamām istabām un aizbultētām dzelzs ārdurvīm.

Šajā ceturtdaļgadsimtā laiks ir tik blīvs un pārmaiņas tik visaptverošas, ka atskatoties šķiet tikpat neticamas, kā likās pirms to iesākuma. Taču neticamais ir izrādījies iespējams.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu