Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu
Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē piektdien deputāti mudināja diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu un to, ka šis jautājums kļūtu par priekšvēlēšanu tirgus objektu, ziņo LETA.
Pēc preambulas projekta veidotāja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita uzstāšanās, deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka jāpiedomā pie formas, kā diskusijās tiek iesaistīta sabiedrība, lai preambulas veidošanas ideja nekļūtu par iemeslu sabiedrības šķelšanai. Līdzīgu viedokli pauda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) akcentēja, ka preambula ir svēta lieta, tāpēc priekšvēlēšanu laikā tas nevar būt par tirgus priekšmetu.
Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) vēlējās uzzināt, vai preambulā nostiprinātās vērtības nodrošinās to praktisku realizāciju. Piemēram, vai tiesnesis, kurš pieņēmis vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesā par netaisnīgu atzītu spriedumu, mainīs savu darbības veidu. Vai arī tie būs vienkārši vārdi, lai mēs pulētu savu pašapziņu, vaicāja deputāts.
Pēc vairāku deputātu un arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) uzklausīšanas Levits izteica pateicību “par principā pozitīvo reakciju”. Viņš norādīja, ka tā būs Saeimas izšķiršanās, kā tālāk rīkoties.
Juridiskās komisijas deputātu vairākums pauda konceptuālu atbalstu Levita sagatavotajam Latvijas Satversmes preambulas projektam, informēja Saeimas Preses dienestā. Kā novēroja aģentūra LETA, daži deputāti, kuri pauda konceptuālu atbalstu, norādīja, ka varētu būt nepieciešamas kādas izmaiņas piedāvātā preambulas projekta saturā.
“Uzklausot komisijas deputātu un frakciju pārstāvju viedokļus, redzam, ka vairums klātesošo deputātu atbalsta gan Satversmes preambulas nepieciešamību, gan uzskata Levita kunga sagatavoto projektu par labu pamatu turpmākam darbam.
Kā nākamais solis preambulas izstrādē iezīmējas 25.oktobrī Latvijas Universitātē plānotā konference, kurā plašākā ekspertu, sabiedrības pārstāvju un politiķu lokā diskutēsim par preambulas nepieciešamību un saturu,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Juridiskā komisija rīkoja paplašināto sēdi, kurā preambulas projektu prezentēja tā autors Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits, savukārt komisijas locekļi, Saeimas frakciju un frakcijām nepiederošo deputātu pārstāvji pauda viedokļus par preambulas nepieciešamību un piedāvāto redakciju.
Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.
Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits žurnālā “Jurista Vārds”, komentējot Satversmes preambulas projektu, skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.
Komentāri (131)
buchamona 27.09.2013. 23.17
Īsti nesaprotu par kādu sabiedrības šķelšanu šeit ir runa. Patiesībā jau par preambulas saturu tika nobalsots valodas referendumā, kur skaidri parādījās tā sarkanā līnija, kura šķeļ LR dzīvojošos ļaudis un šī sarkanā līnija, jeb ideoloģija pastāv un pastāvēs neatkarīgi no tā – tiks preambula pievienota Satversmei, vai netiks.
Referenduma rezultāti parādīja arī to, ka pagaidām vēl esam tik spēcīgi, lai Satversmei šādu preambulu uzrakstītu, un, ja tā, tad tas ir jādara. Kādēļ jādara- domāju, ka nav jēgas tērēt laiku un sākt skaidrot pašsaprotamas lietas
3
Pauls Puķītis > buchamona 27.09.2013. 23.55
Es tam neticu. Ja izcūkoja Satversmi – tās 3.pantu, nekas neapturēs izcūkot arī jaunradīto preambulu…ja sagribēsies… kā Āmen baznīcā…un tas ir tas traģiskākais…politika dominē pār tiesiskumu.
0
Pauls Puķītis > buchamona 27.09.2013. 23.29
Jautājums jau ir cits- kā panākt, lai Satversmes kodols netiktu apspriests referendumos, ko iniciē “Elksniņš & co”.
0
buchamona > buchamona 27.09.2013. 23.44
Tas ir pavisam cits jautājums, kurš ir jāuzdod tiem, kuri tulīt pēc valodas referenduma ” apraka” šo jēdzienu – satversms kodols bezjēdzīgās diskusijās. Pēc manas izpratnes – preambula, tā ir skaidrojošā daļa, kas tā tāda mūsu valsts :) Satversmes kodols ir aizsargmehānisms, kuram vajadzēja sargāt mūsu vlasti. Dažu gudrīšu dēļ palikām pie durvīm bez atslēgas, vismaz pagaidām :)
Ja Tevi moca bezmiegs, izlasi šito palagu :) http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf
0
ievuliitis 28.09.2013. 09.48
Vai nav traģikomiski, ka visvairāk par sabiedrības “nešķelšanu” satraucas tie, kas to diendienā aktīvi dara? Kā piemērus var minēt valodas referendumu, Nepilsonu kongresu un – pati pēdējā geniālā ideja – pretnostatīt rīdziniekus lauķiem. Visa SC un tās gara radinieku politika ir vērsta tieši uz sabiedrības šķelšanu. Par ko tad tagad tāda histēriska rosība? Tad tikai un vienīgi dēļ tā, ka spēcīga Satversmes preambula padarīs nākotnē neiespējamas vai, vismaz, ļoti stipri apgrūtinās, to sabiedrības šķelšanas procesu.
2
ievuliitis > ievuliitis 28.09.2013. 15.05
Jā, piekrītu. Tas būtu precīzs virsraksts šim rakstam un sodienas situācijai.
0
Edzs > ievuliitis 28.09.2013. 11.29
:
Ar diskusijām par sabiedrības šķelšanu aicina nepieļaut Satversmes preambulu.
0
ritvars_kl 28.09.2013. 02.38
Ļoti žēl ka deputāti nenorādīja kādā tad veidā Satversmes precizēšana varētu šķelt sabiedrību. Tāds pieļāvums vien jau liecina ka šie deputāti neizprot Satversmes, valsts pamatlikuma būtību. Viņiem nav saprotams kad, kādā sabiedrības attīstības fāzē un kādēļ tiek pieņemti likumi, t.sk. valsts tapšanas pamatdokuments. Cik traģiski zema ir tādas domāšanas kultūra, vēsturiskā procesa neizpratne.
Ja deputāts var vaicāt vai labāka satversme palielinās pensijas vai uzlabos tiesu darbu, viņš būtu jānokaunina lai savu mūžu vairs tribinē nekāpj. Taču Saeimas kopējais diskusiju un kultūras līmenis vēl ir tālu no tā. Tautā kultūra ir augstākā līmenī.
Un kā jums patīk termins “satversmes KODOLS”? Vai tas nevedina domāt ka ir arī čaumala? Kāpēc neteikt – tiek precizēta satversmes būtība, tās mūsdienīgā jēga kas pirms 90 gadiem bija vienkāršāk saprotama, vienkāršāk formulēta.
Cienījamie deputāti, vai nav tā ka valsts, valstiskums kā fenomēns (politiskajā)domāšanā parādās tad un tikai tad kad sabiedrība savā attīstībā, ražošanā, sadzīvē, informatīvajā laukā ir sasniegusi noteiktu kultūras līmeni kurš ir neatgriezenisks kad tauta vairs nevar atkrist pirmatnējā bara stāvokli. Un tikai tad kļūst nepieciešami likumi, juridiskā apziņas forma. Vai Saeimā kā likumdevējā orgānā deputātiem šāda juridiskā apziņa kas balstīta kultūrā, izpratnē par cilvēku sabiedrību tās attīstībā nav primāri, būtiski nepieciešama? Ja pat komisijās izpratnes līmenis ir tik zems, ir taču iespējama arī sabiedrības pārstāvju pieaicināšana lai celtu domāšanas un kultūras līmeni.
1
+5
-1
Atbildēt
@dro > ritvars_kl 28.09.2013. 13.16
Ļoti žēl ka deputāti nenorādīja kādā tad veidā Satversmes precizēšana varētu šķelt sabiedrību. Tāds pieļāvums vien jau liecina ka šie deputāti neizprot Satversmes, valsts pamatlikuma būtību.
__________________
Kāda publika, tādi deputāti. Vai tad šeit pat daudzi neatbalsta viņu poziciju?
0