Pirmo reizi Latvijas tiesību zinātnes vēsturē ir mēģināts formulēt Latvijas valsts būtību, pārliecināts ES tiesas tiesnesis Egils Levits
Egilam Levitam patīk priekšlikums tikties viesnīcas Radi un draugi restorānā HE’s. Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš ir paziņojis, ka šajā viesnīcā «perināts pēc būtības valsts apvērsums», kā viņš nodēvējis šeit notikušās Levita apspriedes ar politiķiem par Satversmes preambulas teksta projektu. Levits ir pikts par masu mediju nekritiskumu – «žurnālistiem vajadzētu lietas noskaidrot, nevis tiražēt muļķības». Brīvi cilvēki brīvā valstī varot apspriest jebko, protams, arī valsts pamatlikumu.
Arī mūsu saruna izvērtās vairāk nekā triju stundu garumā, un sazvērestības teoriju cienītājiem varu pateikt, ka ārpus tās atstāsta paliks tādi temati kā Latvijas robežlīgums ar Krieviju, Kvebekas un Katalonijas neatkarības centieni, ebreju apmetnes Palestīnā, turki Ziemeļkiprā, somu piekrišana tiesāt ģenerāli Mannerheimu un citi starptautisko tiesību samezglojumi, par kuriem uzklausīt Levita viedokli vienmēr ir interesanti. Kas ir nacionālā identitāte, kādai jābūt morālai nostājai pret savu valsti, kā mijiedarbojas tiesiskums un politika – tie ir daži jautājumu loki, par kuriem viņam ir daudz sakāmā saistībā ar sagatavoto preambulu, kuras mērķis ir pateikt, kāda ir Latvijas valsts jēga.
Levits ir norūpējies par viņa sacītā atstāstu presē – «man vislabāk patīk intervijas, kurās man uzraksta jautājumus un es uzrakstu atbildes». Sarunas laikā viņš brīžiem sevi pārtrauc – «nē, tā es nevaru šo interviju turpināt» vai «slēdz ārā to» (proti, diktofonu). Taču palaikam arī piekodina – «to tu noteikti atstāj» un «es to gribētu pateikt».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.