fbpx

Atsakās no aizklāta balsojuma Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanai 17

Foto: Lita Krone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Nākamajā gadā atbrīvojas divas Satversmes tiesas tiesnešu vietas

Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, kas nosaka atklātu balsojumu par Satversmes tiesas (ST) tiesnešu apstiprināšanu amatā.

„Atklāts balsojums par Satversmes tiesas tiesnešu iecelšanu veicinās vēlētāju uzticību Saeimas lēmumiem,” uzskata Inese Lībiņa – Egnere (RP), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre.

„Argumentiem, kādēļ kandidāts ir vai nav guvis Saeimas vairākuma atbalstu, jābūt publiskiem, pretējā gadījumā rezultāts ir atkarīgs nevis no atklātās debates un iztirzātajiem jautājumiem, bet no kandidātiem un arī sabiedrībai nesaprotamiem un neskaidriem apsvērumiem,” skaidro Reformu partijas deputāte. „Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu.”

Latvijas pieredze rāda, ka aizklātā balsojuma rezultātā netika ievēlētas vairākas profesionālas, augsti vērtētas personas, piemēram, Jānis Maizītis, kurš aizklāta balsojuma dēļ netika iecelts ģenerālprokurora amatā. Tādēļ ir nopietni jāapsver atteikšanās no aizklātas balsošanas personāliju jautājumos, lai paaugstinātu tautas uzticību ne tikai likumdevējam, bet arī tiesu varai, tādējādi stiprinot Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts reputāciju.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) iepriekš norādījusi, ka grozījumu mērķis ir potenciālajiem ST tiesnešu kandidātiem ļaut laicīgi zināt vēlēšanu procedūru. Nākamajā gadā atbrīvojas divas Satversmes tiesas tiesnešu vietas, teica politiķe.

Patlaban Satversmē noteikts, ka ST tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu, vēsta LETA.

Iepriekš Saeima pieņēma un Valsts prezidents 2012.gada 1.februārī izsludināja likumu grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas nosaka Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesnešu, valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi.

Grozījumi Satversmē nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai bija nepieciešams no Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu.

Šo likumprojektu iesniedza koalīcijas pārstāvji – Dzintars Zaķis (Vienotība), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Čepāne, Edmunds Demiters (RP) un Klāvs Olšteins.

Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.

 

Komentāri (17)

ligakalnina 19.09.2013. 12.26

Interesanti, bija arī tādi, kas nobalsoja pret?
Un kas būs ar to Muižnieci, ja tā tiešām var palikt tai amatā, tad tas ir pilnīgākais sviests, kas Saeimai jālabo.

+4
-1
Atbildēt

0

janis17 19.09.2013. 12.53

Es nevaru tik viennozīmīgi paust atbalstu šim jautājumam. Aizklāta balsošana Saeimā atņem katru kontroles iespēju. Diedziņu raustītāji, kā lembis, vai citi ieinteresēti sponsori nekādi nevar būt droši par “pareizo” baslsojumu un tas ne vienmēr ir slikti.
Aizklāta balsošana ir sirdsapziņas balsošana. Ja vairāk ticam partijas frakcijas vadītāja īkšķim, ne katra deputāta individuālajai sirdsapziņai, tad priecāties īsti nav par ko.
Vēl ir jautājums par ievēlētās personas “pateicības jūtām” pret tiem, kas viņu ievēlēja. To noteikti nevar izslēgt. Ne jau velti Satversmes tēvi bija nolikuši aizklātu balsošanu, lai izbeigtu politisko tirgu.
Kāda jēga kādu ietekmēt, ja nezini vai viņš nobalsoja tā, kā sarunāts????
Visi balsojumi atbilstoši koalīcijas (partijas) spices lēmumiem ir bīstama lieta, to novērojam Vienotībā, kur nemaz nekādas vienotības nav, bet ir frakcijas disciplīna, par to, ka galvenie šie „lielie cilvēki” kontrolē, novēro un ka deputātam nav tiesību… nav iespēju paust savu viedokli.

Vai tāda demokrātija ir labāka?

+4
-2
Atbildēt

5

    Ojārs > janis17 19.09.2013. 13.13

    yopcix Jau pašlaik aizklātā balsošana īsti nedarbojas, jo frakcijas savus deputātus māk kontrolēt
    ————-
    To piekopj Vienotība un RiP?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > janis17 19.09.2013. 13.19

    Jā, tas ir koks ar diviem galiem, bet, Latvijā aizklātā balsošana sevi pilnīgi diskreditējusi, jācer, šis veids būs labāks, kaut, ja deputāts negodīgs, to nopirkt vai ietekmēt jau var jebkurā gadījumā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    lindapastare > janis17 19.09.2013. 13.04

    Jau pašlaik aizklātā balsošana īsti nedarbojas, jo frakcijas savus deputātus māk kontrolēt (bija kaut kāds triks ar dažādu krāsu pildspalvām). Vienīgie, kam tas paliek slēpts, ir vēlētāji. Tā ka labāk lai visi zina.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 19.09.2013. 13.47

    Dzeri, to nopirkt vai ietekmēt jau var jebkurā gadījumā.
    __________________________
    Kā tu nopirksi, ja nezināsi, kā šis balso?????
    Teiksim, lembim vajag kādu personu kaut kur iedabūt – viņš sarunā ar dažu partiju spicēm, tie pasaka frakciju vadītājiem, kā jātur īkšķis, ja kāds balso ne tā – no frakcijas un partijas ārā!
    Ļoti viegli kontrolējams pasākums.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    lindapastare > janis17 19.09.2013. 13.53

    andrejs, to man stāstīja Saeimas kancelejas darbinieki pirms gadiem 5, tā ka nezinu kas un vai pašlaik to pielieto – tikai fakts tāds, ka nekā diži aizklāta tur vismaz tajā laikā nebija. Gribētos jau ticēt, ka procedūras ir mainītas un tas vairs nav iespējams… bet…

    aivarsk, ja tas vēl notiek, tad, kā jau teicu, aizklāts nozīmē tikai to, ka sabiedrība nezina kā balso, nevis ka frakcijas vadība (lembe) nezina.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

토토사이트 21.03.2020. 02.16

… [Trackback]

[…] Find More to that Topic: ir.lv/2013/09/19/atsakas-no-aizklata-balsojuma-satversmes-tiesas-tiesnesu-apstiprinasanai/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort