Kultūras cilvēki un „kulturāli“ cilvēki 50

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš preses konferencē. Foto: Evija Trifanova, LETA
Gunārs Nāgels

Kādas prasības uzstādīsim?

„Kad es dzirdu vārdu “kultūra”, es tveru pēc savas pistoles,”* – šis citāts, bieži nepareizi piedēvēts  Gēringam vai Himleram, nāk prātā, no attāluma vērojot pēdējo nedēļu notikumus Latvijā. Īpatnējākais ir tas, ka „pēc savām pistolēm” tveras tieši daži kultūras cilvēki, prasot kultūras ministres demisiju, jo, lūk, viņa pati neesot pietiekami „kulturāla”.

Skaļu balsi ir pacēlis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kurš publiskā vēstulē brīdināja, ka „Latvija var nokļūt Ungārijas situācijā, kur jau otro gadu nacionālie radikāļi veic tīrīšanas kultūras iestādēs, vadoties no ideoloģiskiem apsvērumiem”.

Interesantā kārtā, kad bijusī kultūras ministre Helēna Demakova (kuru savā laikā kā labu kultūras ministri bija slavējis Andrejs Žagars) demisionēja 2009.gada janvārī, tad par prasībām savam pēctecim, viņa teica: „Tam ir jābūt cilvēkam ar nacionālu un politiski konservatīvu stāju, taču ar lielu autoritāti kultūras cilvēku vidē un pierādītām nopietna, moderna kultūras menedžera spējām. Tam ir jābūt politiķim, kurš turpinās veidot kultūrpolitiku saskaņā ar nacionālas valsts ideju.”

Latvijā bieži dzird runas par profesionāliem ministriem, ko var saprast divējādi – cilvēki, kuri māk profesionāli vadīt ministrijas, vai cilvēki, kuri ir profesionāļi ministrijas darba laukā. Piemēram, ārsts kā veselības ministrs, skolotājs kā izglītības ministrs, karavīrs kā aizsardzības ministrs. Latvijā ir bijuši „kultūras cilvēki” kā kultūras ministri. Vai Alvis Hermanis atceras Latvijas varbūt „kultūras cilvēku nr. 1″, Raimondu Paulu, kurš 1992.gadā likvidēja Jaunatnes teātri un tai pašā ēkā, uz kurieni Jaunatnes teātris bija uz laiku pārvietots – Lāčplēša ielā 25 – dibināja Jauno Rīgas teātri?

Salīdzinājumā ar domstarpībām starp Jaunatnes teātra vadītāju Ādolfu Šapiro un kultūras ministru Raimondu Paulu, kurā arī tika iesaistīta starptautiskā kultūras pasaule, Žanetas Jaunzemes-Grendes un Andreja Žagara domstarpības liekas kā sīka nesaskaņa.

Austrālijā ministrs, kas atbild par kultūru (jeb mākslām), nav obligāti no tā sauktām „kultūras aprindām”. Pirms nupat notikušām vēlēšanām Austrālijas mākslu ministrs (Minister for the Arts) bija Tonijs Bērks (Tony Burke), kurš tai pašā laikā bija arī imigrācijas, kultūras dažādību un pilsonības ministrs (Minister for Immigration, Multicultural Affairs and Citizenship). Interesantā sakritībā ar Alvja Hermaņa izteicienu, ka „Latvijas Nacionālās operas vadība uzticēta piensaimniecības speciālistei”, šis pats mākslu ministrs Tonijs Bērks agrāk bijis lauksaimniecības, zvejniecības un mežniecības ministrs (Minister for Agriculture, Fisheries and Forestry).

Ja varbūt Austrālija neliekas pietiekami „kulturāla”, tad varam skatīties uz Austriju, kur turienes kultūras ministre Klaudija Šmīde (Claudia Schmied) ir nākusi no baņķieru aprindām. Vācijā atbildība par kultūru pieder atsevišķām zemēm. Bavārijas zinātnes, pētniecības un mākslu ministrs (Bayerischer Staatsminister für Wissenschaft, Forschung und Kunst) Dr. Volfgangs Hoibišs (Dr. Wolfgang Heubisch) mācījies banku zinības, bet tad izstudējis zobārstniecību un pat kļuva par Bavārijas Zobārstu kameras vicepriekšsēdi.

Ja Alvis Hermanis brīdināja, ka Latviju varētu piemeklēt Ungārijas situācija, kad to boikotē visi pasaules mākslinieki, tad Latvijas Valsts prezidents jau pats ir pieteicis boikotu, paziņodams: „Es šobrīd neizsaku parasto uzaicinājumu visiem viesiem – lūdzu, brauciet, Latvija no 1.janvāra ir kultūras galvaspilsēta, brauciet, aiciniet līdzi savus kultūras pārstāvjus. Es vienkārši baidos to teikt, jo tās ziņas starptautiski pašlaik aiziet tik nelabas un ir tik nelabā laikā.” Bet vai patiešām starptautiskās ziņas ir tik nelabas, vai mēs atkal neobjektīvi iedomājamies, ka esam pasaules uzmanības centrā? Kur ir šie nelabie raksti starptautiskā presē?

Galu galā valdības uzdevums ir valdīt. Sniegt vadlīnijas un saprātīgi saimniekot valsts – tas ir, mūsu visu – līdzekļus. Iecelt un atstādināt valsts kapitālsabiedrību vadītājus. Ja likums paredz, ka uzticības zaudēšana ir pietiekams iemesls mainīt valdības iecelto amatpersonu, tad šādu rīcību pretiniekiem būtu drīzāk jāaģitē pret likumu, ne pret rīkojumu. Uzticības zaudēšana ir saistīta ar konkrētu ieņemamo amatu un laiku, un nav uzskatāma par personīgu apvainojumu.

Nav neatstādināms vai neatvietojams ne mūziķis, ne orķestra diriģents, ne operas vadītājs, ne ministrs, ne ministru prezidents. Diriģents var atlaist mūziķi, operas vadītājs var atlaist diriģentu, ministrs var atlaist valsts operas vadītāju, ministru prezidents var atlaist ministru. Un pēdējais pārraugs šai ķēdē ir tauta, ieskaitot vienkāršo mūziķi, kura demokrātijā ar savu balsi nosaka valdību. Vai varbūt tomēr tieši operas vadītājs būtu neatlaižams?

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā

* Vācijas Nacionālsociālistiskās partijas galma dzejnieka SS Grupenfīrera Hansa Josta (Hanns Johst) lugā „Šlāgeters” („Schlageter”) ir teikts: „Kad es dzirdu vārdu “kultūra”, es izslēdzu savam brauniņam drošinātāju.”

 

Komentāri (50)

dro 16.09.2013. 11.28

Lielisks raksts:)

+37
-14
Atbildēt

1

    peerku > dro 16.09.2013. 16.37

    Tiešām? Es nesapratu, ko autors peļ un ko uzteic konkrētajā Latvijas “kultūras cilvēku” kontextā. 🙁

    +5
    -8
    Atbildēt

    0

Pauze 16.09.2013. 11.26

Nav ideālu cilvēku un Žanetai Jaunzemei-Grendei var atrast daudz trūkumu, tomēr vienu vajadzētu novērtēt – viņas rīcībā nav savtīgu interešu un viņas rīcību nevada bailes zaudēt savu vietu. Viņa ir talantīgs un spējīgs cilvēks, kas visu savā mūžā ir nopelnījusi pati un ministres postenī nonāca likumsakarīgi, kad bija pierādījusi sevi sabiedriskā darbā. Drosmīgi lēmumi nav šīs valdības stiprā puse. Dombrovskim vajadzēja novērtēt, ka vismaz viens no viņa ministriem ir uz tādiem spējīgs. Divi miljoni (arī manas) naudas, kas neplānoti iegrūsti operā prasa kaut vienu atbildīgo. Manuprāt, to varēja izmaksāt lauku koru un deju kolektīvu diriģentiem, vai tam pašam KKF.

+38
-22
Atbildēt

8

    Rihards Sprincis > Pauze 16.09.2013. 11.48

    Droši vien Jums nenāktu par sliktu iepazīties ar viņas iepriekšējā darba vietā strādājošo uzskatiem. Cik nu man nācies dzirdēt – pārāk lielas nožēlas vis nebija.

    +11
    -17
    Atbildēt

    0

    Eleonora Maisaka > Pauze 16.09.2013. 12.11

    susurs
    Var jau izraut no konteksta jebko, tomēr nekas tā nepārliecina, kā šis http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2011_11/32999/zatlusakovs-large.jpg
    Un ne jau par smukām brillēm zatļerasti pielūdz savu elku, bet par fašistiskā-neostaļiniskā valsts apvērsuma mēģinājumu.

    +8
    -10
    Atbildēt

    0

    Māris Bārzdainis > Pauze 16.09.2013. 12.04

    Ieva Nikoleta Dāboliņa

    “Žanete Jaunzema-Grende ministra postenī nonāca likumsakarīgi…”

    Izrādās, lai kļūtu par ministru no NA, nepieciešams aizstāvēt pozīciju, ka SC jābūt valdībā.
    Interesanti.
    PS
    Grende ir tipiska karjeriste, kurai vienalga kurā partijā būt – galvenais tikt augstā amatā. Gribēja jau varbūt no Vienotības, bet tur tāda konkurence (sevišķi jau starp bābām).
    NA acu aizvēršana uz Grendes simpātijām pret SC liecina par lielo liekulību nacionāļu rindās. Šeit tiešām bija mugurkauls jāparāda, bet nekā – SC atbalstošu cilvēku nominēja par prezidenta kandidātu un iecēla par ministri.
    Kauns!

    +15
    -16
    Atbildēt

    0

    piziks > Pauze 16.09.2013. 12.17

    Susur, — neko citu tik ļoti nav gribējusi aizmirst un citiem neteikt NA, ka Jaunzeme-Grende vispirms bija komjauniete Akantjeva. NA likās, ka tas nav svarīgi. Fizkultūrieti viņi tomēr publiski ieciest iemanījās.

    +8
    -8
    Atbildēt

    0

    Eriks Grube > Pauze 17.09.2013. 10.19

    “Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas.”

    kaa nu ne: “Advokāts Aldis Gobzems ir nekaunīgi izmantojis jau eksistējošu, bet oficiāli nereģistrētu nosaukumu, un formāli nodibinājis organizāciju “Kultūras alianse”, kas kopš tās dibināšanas nav veikusi nekādu darbību kultūrpolitikas jomā. Šobrīd no viņa puses notiek apzināta manipulācija ar sabiedrisko domu, laižot klajā juridiski korektus (jo organizācija ar tādu nosaukumu ir nodibināta), bet pēc būtības nekorektus (jo publiski līdz šim zināmajai Kultūras aliansei nav nekāda sakara ar A. Gobzema dibināto organizāciju) apgalvojumus par A. Gobzema izveidotās “Kultūras alianses” darbībām. Līdz šim Alda Gobzema dibinājums nav interesējies par kultūrpolitikas jautājumiem un piedalījies kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Nav zināma un skaidra advokāta Alda Gobzema darbības motivācija, taču tā rada iespaidu par politisku manipulāciju, nevis par kultūras nozares interešu aizstāvību.”

    http://www.makslinieki.lv/aktualit%C4%81tes/Kas-ir-Kult%C5%ABras-Alianse/

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    B Enter > Pauze 17.09.2013. 17.22

    Pārāk lielas nožēlas iepriekšējā darba vietā nebija droši vien tāpēc, ka arī tur ŽJG prasīja strādāšanu, nevis draugu kafijas dzeršanu, gudru muldēšanu un draugu bīdīšanu.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Pauze 16.09.2013. 21.21

    TB/LNNK ir bijuši ne tikai komjaunieši, bet 1.maija demonstrācijas balss – Tabūns. Citās partijās okupācijas režīma skrūvītes un stukači nav mazāk. Visa 4.maija Latvijas Republika viņu rokās. Kolaborantu vieta pie siles ir fundamentāla problēma Latvijas politikā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    valdis > Pauze 16.09.2013. 11.37

    Ja tā godīgi, kultūras joma nav sakārtota jau no laika gala. Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas. Par Kultūras aliansi – radošo savienību sadarbību sabiedrība zināja, bet, ko personificē Gobzems?

    +22
    -6
    Atbildēt

    0

ivetao2007 16.09.2013. 13.45

Kristap,nekas nav prom. Nožēlojami, ka Ministru prezidents nostājies diedelnieku puesē, kurus sāka apkarot Kultūras ministre, saprotot, ka naudu var izdot tikai to nopelnot. Vienotība izdeva milzu naudu par nekur nederīgu reklāmu, kas netraucēja Kremļa draugiem pārņemt Rīgu. Aizstāvot diedeleniekus un izškērdētājus Valdis Dombrovkis patiesībā aizmirsis kas sarīkoja Dziesmu svētkus.

+26
-11
Atbildēt

3

    andris902 > ivetao2007 16.09.2013. 14.17

    ….Mežavilk….par Dziesmu svētku sarīkošanu, nu gan – labāk paklusē!….pasaki paldies Latvijas sabiedriskajai TV, kura šogad nostrādāja perfekti un radīja jaunu raidījumu ciklu….tas, kas izskatās no ārpuses lieliski, nebūt nav Grendes nopelns….bet iekšpusē – tāds bardaks ar Dziesmu un deju svētku organizēšanu un norisi – vēl nekad nav bijis….

    +9
    -14
    Atbildēt

    0

    piziks > ivetao2007 16.09.2013. 13.59

    Mezavilks, Mezavilks… Dziesmusvētku sakarā Žanetas kultūras sasniegums bija nespēja tos samaitāt, kaut par velti gribēja iedabūt 7000 ielūgumniekus tais svētkos, — visvairāk tieši tos, kuri par velti neko tur nebija pelnījuši.

    +8
    -13
    Atbildēt

    0

    Rihards Sprincis > ivetao2007 16.09.2013. 14.26

    Par Dziesmu svētkiem ir jāpateicas ne jau kultūras ministrei, bet gan dalībniekiem, kuri ieguldīja personiskos līdzekļus un laiku, lai šāds pasākums varētu notikt, bet par “lielisko organizēšanu” radās daudzi jautājumi – pārskatiet diskusijas uzreiz pēc Dziesmu svētkiem. Ne jau par visu dalībnieki un skatītāji bija sajūsmā.

    +10
    -9
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu