Žagars atbrīvots no LNO direktora amata (papild.) 50

Andrejs Žagars. Foto: Ieva Lūka, LETA

Operas vadīšanu uztic Eglītei

Ar trešdienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, aģentūru LETA informēja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

Tā kā Arturs Maskats, neraugoties uz piedalīšanos konkursā uz valdes locekļa amatu, pēdējā brīdī ir atteicies darboties jaunajā valdē, uz vakanto valdes locekļa amatu visdrīzākajā laikā tiks izsludināts konkurss. Patlaban, kamēr nav iecelts trešais valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte.

Jaunajai valdei uzdots organizēt un nodrošināt LNO pilna finanšu un juridiskā audita veikšanu par laikposmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 11.septembrim.

Jaunā operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte pēc iespējas ātrāk vēlas tikties ar operas darbiniekiem. Viņa minēja, ka apstiprinājusi dalību LNO valdes locekles amatā, kā arī piekritusi ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu.

Eglīte neslēpa, ka apzinās – darbs nebūs viegls, taču no plašākiem komentāriem viņa atturējās, uzsverot, ka ceturtdien būs pieejams jaunās LNO valdes paziņojums.

“Augstu vērtēju Latvijas Nacionālās operas un arī Andreja Žagara ieguldījumu operas un baleta žanra attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē. Uzskatu, ka jaunievēlētā valde pieliks visas pūles, lai turpinātu Latvijas Nacionālās operas tradīciju un sasniegumu izaugsmi, tās virzību uz izcilību. Operas mākslinieciskās prioritātes 2014.gadam un 2015.gadam jau ir pilnībā definētas, un esmu pārliecināta, ka jaunā operas vadība tās veiksmīgi īstenos dzīvē,” uzsver kultūras ministre.

Žagars un Maskats vērsīsies pie juristiem

Pēc saņemtā kultūras ministres lēmuma par atcelšanu no LNO valdes locekļa amata Andrejs Žagars un viņa padomnieks muzikālajos jautājumos Arturs Maskats nolēmuši vērsties pie juristiem, lai izvērtētu visas šī lēmuma detaļas.

Žagars trešdien apliecināja, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.

Žagars informēja, ka plkst. 14 viņš iepazīstināts ar Jaunzemes-Grendes lēmumu, ar kuru viņš no valdes locekļa amata tiek atstādināts, balstoties uz uzticības zaudēšanu. “Šāds lēmums ir tapis steidzīgi, un patlaban es komunicēju ar juristiem, tādēļ sīkāk to nekomentēšu,” sacīja Žagars.

Maskats minēja, ka jaunākās ziņas viņam ir tikpat šokējošas un nepatīkamās kā Žagaram. “Parasti valdes locekļus ieceļ ar viņu piekrišanu. Jau zināms, ka pirms desmit dienām atteicos no valdes priekšsēdētāja amata. Par sevi varu teikt, ka es neparakstīšos ne uz kā, kas ir juridiski nekorekti un apšaubāmi noformēts. Tas man nav pieņemami ne no profesionālā, ne ētiskā viedokļa. Varu apliecināt, ka šajā kombinācijā valdē nestrādāšu,” akcentēja komponists, piemetinot, ka visas lietas tiks analizētas kopā ar juristiem.

Žagars skaidroja, ka viņam darba līgums ir līdz šā gada beigām, taču darba attiecības tiek izbeigtas, tiklīdz stājas spēkā rīkojums par jaunas LNO valdes izveidošanu.

Viņš klāstīja, ka līdz šim bija izvairījies no komentāriem, taču tagad vēlas atspēkot Jaunzemes-Grendes paustos apmelojumus. “Ministre publiski paudusi pārmetumus, kas bijis arī par pamatu neiecelt mani jaunajā valdē, par to, ka es gadā 200 dienas neesmu darbā. Jāsaka, ka visas manas prombūtnes ir pamatotas ar ministres rīkojumu. Līdz šim man ir bijušas 44 bezalgas atvaļinājuma dienas, kad veicu savus radošos darbus, bet 42 man ir bijušas komandējuma dienas. Tātad kopā neesmu bijis 86 dienas. Ministrei ir jāatbild par melīgo informāciju, un es lūgšu šo melīgo informāciju viņai atsaukt,” sacīja LNO vadītājs.

Tāpat Žagars teica, ka viņam joprojām nav saprotams, kādēļ operā veiktā funkciju audita rezultāti ir noslepenoti.

“Šādai ministres rīcībai ir personiski motīvi,” ir pārliecināts Žagars. Viņš minēja, ka ministre pret viņu vēršas jau otro reizi pusotra gada laikā un tas notiek brīdī, kad opera ir sasniegusi labus rezultātus. Viņš piebilda, ka sekos līdzi, kā notikumi attīstīsies.

Tajā pašā laikā Žagaram jau ir nākotnes plāni. Viņš informēja, ka jau mēneša beigās Maskavā pirmizrādi piedzīvos viņa iestudētā Riharda Vāgnera opera “Tanheizers” un viņam jau rīt bija iecerēts doties uz Maskavu, lai piedalītos mēģinājumos, taču tagad situācija var mainīties. Tāpat Žagars operas māksliniekiem novēlēs laimīgu ceļu uz Monako, kur LNO izrādīs operu “Reinas zelts” un “Aīda”, savukārt novembrī jau Prāgā pirmizrādi piedzīvos viņa iestudētā opera “Tanheizers”, kas taps kopā ar scenogrāfu Reini Suhanovu.

“Ceru, ka operas jaunā valde neizjauks to sezonas programmu, kas ir jau sagatavota,” sacīja Žagars. Viņš arī norādīja, ka nākotnē LNO viņam bija paredzēts iestudēt Džuzepes Verdi operu “Trubadūrs” un Riharda Štrausa “Rožu karalieni”.

“Tāpat man izteikts piedāvājums filmēties galvenajā lomā Kijevā. Sen to neesmu darījis, un tas nozīmē, ka pēc ilgāka laika atkal varēšu stāties kameras priekšā. Viņi ir gatavi mani uzņemt galvenajā lomā pat bez provēm,” sacīja Žagars.

Kā ziņots, Kultūras ministrija (KM) konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

KM apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa “ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas”, Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti.

Savukārt sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena pauda, ka kultūras ministre ir pieņēmusi lēmumu atcelt šobrīd esošo operas direktoru un valdes locekli Andreju Žagaru no amata, norādot uz uzticības zaudēšanu, bet nenorādot konkrētus apstākļus, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

(papildināta ar Žagara un Maskata teikto)

Komentāri (50)

janis17 11.09.2013. 17.35

Laikam Opera jau sabrukusi? Šodien neesmu vēl garām braucis.:))))

+33
-8
Atbildēt

2

    RaivoLeimanen > janis17 11.09.2013. 18.15

    Ne tikai bedre. Zeme ir atvērusies! Draud nacionāla katastrofa!

    +21
    -4
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > janis17 11.09.2013. 18.03

    Jā, bedre vien palikusi un Žagara statuja.

    +23
    -6
    Atbildēt

    0

Sanšains 11.09.2013. 19.38

LR1 “Aktuālajā tematā” Streips sarunājās ar Daci Bluķi (no “Kultūras alianses”) Rībenu (bijusī kultūras ministre) un Langu.
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/09/20130911.htm

Jāsaka, ka gluži tāpat kā dažas dienas iepriekš, kad Streips runāja ar Inesi Laizāni un Aldi Gobzemu, pret-Grendes argumenti izklausījās krietni švakāki.

Šodien Langa vs. Rībenu bija kā 2:7.:)
Rībena pat atklāti atzina, ka acīmredzot Grende īsti “nepazīst drēbi” un rīkojas tā, kā kultūras jomas ļaudis nav raduši, ka rīkojas.
Tomēr Rībena nosauca arī veselu strīpu trūkumu, kādi gadu gaitā ir bijuši operā un Kultūras ministrijas piedāvājumu Žagaram kļūt par padomnieku nodēvēja par “gaumīgu”. Langa savukārt iztika ar brīžam gandrīz komisku patosu un atsaukšanos uz “Nekā personīga”, kam “viņa ticot”.:)
Ha! Uzmanīgs vērotājs gan vienmēr ir varējis saskatīt “Nekā personīga” tendenciozitāti.

Ja kāds te būtu jāatlaiž, tad Streips, kurš šoreiz gan iztika bez “maukām”, toties raidījumu noslēdza ar atkārtotu mudinājumu paskatīties mājas lapu ipetitions.com, kurā varot parakstīties par Grendes demisiju.
Riebīgi, ka valsts medijā darbojas tik neslēpti tendenciozi noskaņots žurnālists. Viņam bija tikai jāvada raidījums – neitrāli, izzinoši jāvada.

Vēl amizanta līdzība abām minētajām intervijām bija, ka Gobzems Grendes rīcību salīdzināja ar Hitleru, bet Langa – ar Staļinu.
Plaša spektra koalīcija.:):)

+16
-4
Atbildēt

0

Eleonora Maisaka 11.09.2013. 17.17

Grendes kundze rīcības cilvēks. Būtu Ekonomikas ministre tukšā Pavļuta vietā, mēs būtu tikuši vaļā no Šļesera ieliktnīša, Ozola, jeb glumā Matīsa vietā, tad mūsu dzelzceļu vairs nepostītu Magonis.

+23
-13
Atbildēt

1

    Rihards Sprincis > Eleonora Maisaka 11.09.2013. 18.58

    Paglaimotu Grendei un turpinātu dzīvot saules mūžu. Jūs ko – radās aizdomas, ka viņa cīnās ar finanšu necaurspīdīgumu? Kas tur notika ar LNB infrastruktūras izbūvi?

    +6
    -6
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu