Opera un politika 98

Skats remonta laikā Nacionālajā operā. Foto: Gints Ivuškāns, F64
Sanita Upleja

Atbildība visiem ministriem ir vienāda

Pēdējā politiskā sezona pirms nākamā rudens Saeimas vēlēšanām Latvijā sākusies ar operiskām kaislībām tiešā un pārnestā nozīmē, sava veida kulmināciju sasniedzot pagājušās nedēļas opernama jubilejas koncertā – ar solistu atteikšanos piedalīties, direktora īpašu sumināšanu, krekliņu apdrukāšanu un parakstu vākšanu.

Starp citu, šeit skaidrības labad ir ļoti vietā norādīt uz atšķirību starp paša nama jeb ēkas 150.jubileju, ko atzīmē šoruden, un Latvijas Nacionālās operas 90.gadadienu, kas plaši tika atzīmēta 2009.gadā un kam ir tiešs sakars ar patstāvīgas Latvijas valsts un tās institūciju dibināšanu.

Iespējams, ka šī fakta precizēšana nedaudz mazina konflikta dramatismu, taču, no malas raugoties, liekas, ka tieši atbildības jomu un faktu precizēšana ir tieši tas, kā visvairāk pietrūkst šajā publiskajā un lielā mērā plašsaziņas līdzekļos prasmīgi izspēlētajā drāmā.

Likuma burts

Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (NA) var daudz ko pārmest, tāpat kā varēja un kā tas cītīgi tika darīts arī ar visiem iepriekšējiem kultūras ministriem. Taču, nedaudz pabīdot malā emocijas un pārlūkojot faktus, liekas, ka šajā gadījumā pārmetumi varētu būt arī nevietā.

Proti, saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu opera ir nacionālas nozīmes valsts kultūras institūcija – kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu turētājs ir Kultūras ministrija tās ministra personā (2.pants 1.daļa). Savukārt likuma 6.panta 1.daļas 4.apakšpunkts vēsta, ka, nodrošinot operas pārraudzību, kultūras ministrs ieceļ amatā un atceļ no amata valdes locekļus. Tālāk 7.pants jau detalizētāk apraksta valdes darbu un tās locekļu izvēli, pieminot arī konkursa komisiju. Tomēr gala atbildība ir ministra rokās, jo saskaņā ar likumu darba līgumu ar valdes locekli slēdz ministrs.

Līdz ar to arī saprotama ir Ž.Jaunzemes-Grendes atbildības uzņemšanās par galīgo valdes sastāvu, no četriem komisijas piedāvātajiem kandidātiem valdei izvēloties trīs. Galu galā tā ir viņas ar likumu noteikta atbildība, jo ministre ir tā, kam jācīnās par valsts dotāciju piešķiršanu operai un arī sabiedrības priekšā jāatbild par tās izlietojumu. Galu galā opera ir valsts kapitālsabiedrība tāpat kā citi valsts uzņēmumi.

Savukārt konkursa komisijai, kā mēs saprotam no tās vadītāja Jāņa Dripes aģentūrai LETA teiktā – “tā bija sava veida privilēģija, ka komisija varēja nevērtēt LNO arodbiedrību viedokli un to vēstulē izteikto prasību neiekļaut valdes sastāvā Žagaru. Komisija arī nevērtēja LNO pēdējo gadu budžeta izlietojumu un finanšu disciplīnas un personāla menedžmenta jautājumus. Komisija no tā varēja abstrahēties. Līdz ar to Dripe neesot pārsteigts, ka kultūras ministres viedoklis vienā būtiskā niansē no komisijas viedokļa atšķīrās” (Tvnet.lv 04.09.).

Ministres atbildība

Vai varat iedomāties citas nozares valsts kapitālsabiedrību, kur vadītāja izvēle notiktu, nevērtējot budžeta izlietojumu? Cik sašutusi tad būtu mūsu sabiedrība, ja kādas citas nozares ministrs ar vieglu roku amatā apstiprinātu kapitālsabiedrības valdi, nepievēršot uzmanību finanšu jautājumiem? Tad mēs brēktu, ka ministrs slikti dara savu darbu un ka tāds jāpadzen.

Tagad daļa sabiedrības ir stipri sašutusi, ka ministrs tieši dara savu politiķa darbu un uzņemas atbildību. Vai tad ministres paustie argumenti par to, ka valdes vadītājs nevar būt pusi darba laika prom no savu tiešo pienākumu pilldīšanas un ka zaudējis uzticību ar nespēju iekļauties valsts piešķirtajās naudas summās, ir kaut kas pārsteidzošs un politiķim nepieņemams? Vai kaut kas tāds mums liktos pārsteidzošs, ja tiktu prasīts no “Latvenergo” vai “Latvijas valsts mežu” vadības?

Var patikt vai nepatikt Ž.Jaunzeme-Grende un viņas pārstāvētā partija, taču sabiedrībai savās prasībās pret ministriem ir jābūt vienlīdz godīgiem un no visiem ministriem vienādi jāprasa atbildība par valsts mantas un līdzekļu atbildīgu apsaimniekošanu. Šoreiz diemžēl izskatās, ka operisku kaislību pavadījumā no šīs ministres tiek paģerēts pavisam kas cits.

Protams, ka starp valsts kapitālsabiedrībām ir atšķirības un nenoliedzami “Latvenergo” vadīšana atšķiras no operas pārvaldīšanas, tomēr sabiedrības līdzekļi paliek sabiedrības līdzekļi un atbildībai par tiem ir jābūt vienlīdz lielai, neraugoties uz starptautiskiem panākumiem vai atpazīstamību. Audita virpulī

Lai cik sakarsušas šobrīd būtu galvas un emocijas, skaidrs, ka opera Latvijai ir vajadzīga un risinājums būs jāatrod,visām pusēm sēžoties pie sarunu galda un miera pīpes, bet ne kara cirvjus vicinot. Viens veids, kā sākt sarunu pēc būtības, ir operas funkciju audita rezultātu pilnīga atklāšana, lai spēles laukums būtu tīrs un noteikumi godīgi.

Tas, kas patlaban no audita un par tā “slepenošanu” ir parādījies Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kopumā nedara godu žurnālistu cunftei. Vispirms ministre tiek apvainota visādos grēkos un publiskoti tikai vienai pusei izdevīgi fakti no audita. Pēc tam izrādās, ka ministre tomēr nav melojusi un slepenības prasība ir auditorfirmas nosacījums. Lēnā garā publiski parādās arī citi secinājumi no audita, kas gan vairs nav tik glaimojoši pašai operas vadībai. Jebkurā gadījumā tiem audita krikumiem un “mērcei”, kādā tie pasniegti sabiedrībai līdz šim, nevar ticēt un izdarīt kaut cik līdzsvarotus secinājumus.

Pat ja starptautiskā grāmatvedības prakse neļauj šādos gadījumos pilnībā atklāt audita rezultātus, pietiekami plašs un uzticams ir to cilvēku loks, kam šī ierobežotas pieejamības informācija jau ir pieejama. No viņiem tad varētu veidot komisiju, kas sabiedrības pilnvarota varētu izvērtēt rezultātus un censties rast vidusceļu pašreizējā konfliktā. Jo galu galā tas nav tikai stāsts par Andreju Žagaru un Žaneti Jaunzemi-Grendi. Tas ir stāsts par Latvijas kultūras institūciju, labu pārvaldību un atbildību mūsu pašu sabiedrības un nodokļu maksātāju priekšā.

Autore ir neatkarīga žurnāliste

 

Komentāri (98)

dro 11.09.2013. 19.02

Visu cieņu autorei un IR, kurš beidzot pieļāva arī žurnālam pretēju viedokli publicēt. Pie vētrām ūdens glāzē esmu jau pieradis, bet daudz kliedzošāks notikums šodien saeimā, kur deputāti izrādījuši pilnīgu vienaldzību pret notiekošo Rīgas ostā. Uz komisijas sēdi, kurā bija pieaicināta VK un policija nebija ieradušies 3 NA, 3 SC deputāti un 2 Vienotības deputāti…vēl 2 vai nu no ZZS vai RP, nebija kvoruma…

+27
-5
Atbildēt

1

    piziks > dro 11.09.2013. 19.11

    lno, neizdali nu tik bagātīgi… visu, visu… savu cieņu… ja IR komanda reizēm nebūtu pārāk sievišķīga arī vīriešu izpildijumā, tad brīvostas lietus garām nelaiastu. Diemžēl, ir citādi, un tādēļ veltīt visu cieņu tādiem abonēšanas santīmu noēdājiem?! Vai nebūs šamiem goda par daudz? Slaistus ar cieņu barot, — a nepārēdīsies?

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

janis17 11.09.2013. 18.05

Ja Grende būtu “gudrāka”, tad mīļā miera labad atstātu Žagaru valdē, nemaitātu savu PERSONĪGO reitingu. Tālu mēs esam tikuši ar populārministriem???
Taču viņa ir nolēmusi upurēt savas intereses un popularitāti, lai atbildīgi izdarītu to, ko vajadzēja izdarīt. Par to var tikai cienīt.
Kārtējo reizi pierādas arī ceturtās varas pretīgā pērkamība. Objektivitātes un tautas interešu sardzē dārzniekāži žurnaļugas!
Auditoru ziņojumu galdā!!!!!!!

+32
-12
Atbildēt

2

    gliters > janis17 12.09.2013. 09.10

    “Ja Grende būtu “gudrāka”, tad mīļā miera labad atstātu Žagaru valdē, nemaitātu savu PERSONĪGO reitingu. Tālu mēs esam tikuši ar populārministriem???”

    Gribas cerēt, ka “populārministru” laiks ir pagājis, tāpēc es domāju, ka visas šīs kaislības ar Žagaru Grendes reitingam drīzāk nāks par labu – vismaz tāds secinājums man rodas, vērojot kopējo publikas noskaņojumu.
    Kas attiecas uz Grendi – neapšaubāmi, ar megainteliģenci viņa neizceļas, tāpat kā ar plašu redzesloku un dziļu izpratni par kultūru, iespējams arī, ka ir diezgan aprobežota, bet tajā pašā laikā nebūt ne dumja un izskatās, ka domā pārsvarā lietišķās un biznesa kategorijās. Tas varētu būt tieši tas, kas mūsu “pārizsmalcinātajai” kultūras “elitei”, kas iedomājusies, ka dzīvo “paralēlajā pasaulē”, ir nepieciešams, lai atgrieztu šos “gara pārcilvēkus” uz “grēcīgās zemes”.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Dace Pçtersone > janis17 11.09.2013. 18.18

    Tur jau ir tā problēma ar populārministriem. Viņi reitingu dēļ bieži vien neaiztiek daudzus, ko vajadzētu aiztikt, jo baidās, ka tiks pamesti saplosīšanai, kā mēs to varējām pēdējās dienās uzskatāmi redzēt. Kam ir nauda, tam ir iespējas savu viedokli izreklamēt plašāk. Es biju pārsteigts, cik daudz finanses bija iesaistītas Žagara kampaņā pret ministri.

    +28
    -10
    Atbildēt

    0

grislits 11.09.2013. 18.11

Vēl interesanti – pagājušā gada maijā Grende diskutēja ar kultūras darbiniekiem, un tika izveidota tā saucamā Kultūras alianse.
Nekavējoties uzreiz maijā Gobzems ir izveidojis biedrību ar tādu pašu nosaukumu – Kultūras alianse, kas noreģistrēta 28.05.2012., kas līdz šim nekādu darbību nebija veikusi, bet tagad Gobzems to iesaistīja jau pasākumā, lai radītu cilvēkiem neskaidrības un putru galvā, bet šai Gobzema aliansei nav nekāda sakara ar mākslinieku veidoto Kultūras aliansi, kas iepriekš diskutēja ar Kultūras ministriju.

Gobzema alianses rekvizīti:
Biedrība “Kultūras alianse”
reģ. nr. 40008195161
adrese: Alberta iela 1-13, Rīga, LV-1010

Tātad Gobzems kaut kādas shēmas jau sācis gatavot pagājušajā gadā, un noreģistrējis savu Kultūras aliansi, lai izmantotu izdevīgā brīdī. Respektīvi, Gobzems jau sen bija gaidījis momentu akcijai pret Grendi, un šajā brīdī, kad bija konflikts ar Žagaru, uz reiz uzpūta uguni. Un vesela rinda mākslinieku un žurnālistu kā muļķīši pavilkās.

Jautājums, protams, vai tas ir Gobzems, vai aiz viņa vēl kāds stāv. Es jau domāju, ka viens pats Gobzems nav tas striķu raustītājs.

+27
-8
Atbildēt

2

    Eriks Grube > grislits 12.09.2013. 01.09

    vai Belokoņa nauda, Soduma arhiivs un literaate Ikstenas kundze kaut kaa riimeejas?

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Vaira Tempele > grislits 11.09.2013. 19.08

    Aiz Gobezema stāv Repšes jaunveidojums (Belokoņa nauda) – paskaties Dienā, kur iet tas reklāmas banneris vidū. Turklāt nevienam nav noslēpums, ka viņš ir Jaunupa čoms un kurabiedrs, turklāt pēdējā pusgadā veicinājis savu atpazīstamību komentējot visu un jebko.

    +15
    -4
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu