No regulētām cenām elektroenerģijai mājsaimniecībām ilgtermiņā ir jāatsakās

Igaunijas ekonomikas ministra izteikumi par pārvades jaudu ierobežošanu starp Latviju un Igauniju ir bīstams signāls, kas atkal apliecina reģiona enerģētikas tirgus trauslumu un solidaritātes trūkumu starp Baltijas valstu politiķiem.

Jāsāk ar elektroenerģijas ražotājiem

Tirgus ierobežojumi Baltijā patiešām pastāv, taču nevis tāpēc, ka Latvija nav izlēmusi par mājsaimniecību tirgus reformu, bet gan dēļ ierobežota piedāvājuma Baltijas tirgū. Baltijas valstis jau ilgstoši pārkāpj BEMIP (Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns) saistības un joprojām liela daļa Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas ražotāju piedāvājuma nemaz tirgū nenonāk. Kā piemēru var minēt Latvijas OIK, kur 2012.gadā subsidētā elektroenerģija sastādīja 32% no kopējā patēriņa un nonāca “Latvenergo” portfelī, bet pastarpināti, tikai ierobežotā apjomā – elektroenerģijas biržā.

Līdzīgi mehānismi pastāv arī pārējās Baltijas valstīs un jau tuvākajā nākotnē valdībām nepieciešams vienoties par šīs prakses ierobežošanu un uz patērētāju rēķina subsidēto elektroenerģiju solidāri piedāvāt tirgū, nevis primāri paturēt savu energokompāniju portfeļa veidošanā.

Mājsaimniecību virzīšana tirgū pēc tam

No regulētām cenām elektroenerģijai mājsaimniecībām ilgtermiņā ir jāatsakās, taču tikai ar nosacījumu, ka trūcīgajām un mazturīgajām patērētāju grupām tiek piedāvāti adekvāti sociālie instrumenti, lai sabiedrībā nerastos spriedze, kāda ir bijusi vērojama citās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Bulgārijā.

Igaunijas ministra draudi ierobežot elektroenerģijas eksportu uz Latviju ir tuvredzīgs populisms, riskējot ar reģiona drošību, jo, pilnībā atverot tirgu, Latvijas trūcīgākie patērētāji būs spiesti maksāt par elektroenerģiju 50% dārgāk un bez pārbaudīta sociālā instrumenta, kas ierobežotu enerģētiskās nabadzības riskus. Pagaidām ierobežotai mājsaimniecību daļai ir jāsaglabā regulētas elektroenerģijas cenas, līdz ir iegūta pilnīga pārliecība, ka valsts nodrošinās adekvātu sociālo aizsardzību tirgus apstākļos.

Tas gan neattiecas uz turīgāko mājsaimniecību daļu, kas patlaban bauda daudz zemākas elektroenerģijas cenas nekā citur reģionā, kā arī sistēmas pakalpojumu (sadales tarifu) šķērssubsīdijas uz apstrādes rūpniecības rēķina. Turīgāko mājsaimniecību elektroenerģijas cenu regulācija Latvijā ir atceļama, jau sākot ar nākamo gadu.

Igaunijas nesolidārā prakse

Tehniskus ierobežojumus pārvades jaudām Igaunija ir piemērojusi jau iepriekš un galvenokārt, lai samazinātu cenas saviem patērētājiem. Praksē tas ir nozīmējis eksporta ierobežojumus uz Latviju, kad Daugavas kaskādē ir zems ūdens līmenis.

Pilnīgi pretēja rīcība Igaunijas pusē ir bijusi periodos, kad Daugavas kaskāde ir izstrādājusi lielus enerģijas apjomus un Igaunijas patērētāji ir baudījuši zemas elektroenerģijas cenas. Tas visbiežāk ir pamatots ar pārvades līniju tehnisko stāvokli Igaunijas teritorijā. Patiešām – nepietiekamu investīciju apjoms Igaunijas enerģētikas infrastruktūrā līdz šim ir bijis hronisks. Tas attiecas gan uz esošo elektroenerģijas starpsavienojumu starp Latviju un Igauniju, bet jo īpaši dabasgāzes pārvades infrastruktūru, kur tehniskā stāvokļa dēļ ar pazeminātu spiediena režīmu patlaban strādā gan Igaunijas – Latvijas starpsavienojums, gan Igaunijas – Krievijas starpsavienojums. Par pirmo – Igaunija jau ilgstoši pārkāpj savas BEMIP saistības nodrošināt reversās jaudas Latvijas virzienā.

Autors ir enerģētikas eksperts