Sīkāk par uzturēšanās atļaujām*

Ko pēc pieciem gadiem darīs cilvēki, kas tagad ieguvuši uzturēšanās atļaujas, nav skaidrs nevienam

Publiskās diskusijas un mediju atspoguļojums par uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas iebraucējiem pēc nekustamā īpašuma iegādes, atstāj nepateiktas dažas būtiskas detaļas, kas var ietekmēt nostāju pret šo Imigrācijas likuma normu, kā arī palīdzēt domāt par nepieciešamajām vai atliekamajām izmaiņām.

Neesmu ekonomiste, tāpēc nevaru izteikt viedokli par Latvijas tautsaimniecībai (kopumā un noteiktiem tās sektoriem) radītajām pozitīvajām vai negatīvajām sekām no jaunākās Latvijas imigrācijas politikas normas – iespējas uzturēšanās atļauju trešo valstu (ne Eiropas Savienības valstu) pilsoņiem iegūt pēc nekustamā īpašuma iegādes Latvijā. Taču publiskās diskusijas un mediju atspoguļojums par šo fenomenu atstāj nepateiktas dažas būtiskas detaļas, kuras, manuprāt, var ietekmēt nostāju pret šo Imigrācijas likuma normu, kā arī palīdzēt domāt par nepieciešamajām vai atliekamajām izmaiņām.   

Uzturēšanās uz laiku vai uz dzīvi? 

Kopš 2010.gada jūlija trešo valstu pilsoņi pēc nekustamā īpašuma iegādes (ar noteiktām minimālām summām, cik par īpašumu ir jāsamaksā Rīgas reģionā un citur Latvijā) var tikt pie termiņuzturēšanās atļaujām uz maksimālais 5 gadiem. Tātad runa nav par pastāvīgu uzturēšanos Latvijā, bet pagaidu uzturēšanos, kurai noteikts maksimālais derīguma termiņš. Turklāt, tiekot pie uzturēšanās atļaujas, cilvēks nevar pārējos 5 gadus vienkārši klejot pa Eiropas Savienību bez regulāras piesaistes Latvijā, jo uzturēšanās atļauja ik gadu ir jāatjauno – to var atteikt pagarināt, piemēram, ja ir mainījušies uzturēšanās noteikumi (piemēram, nekustamais īpašums ir pārdots), cilvēkam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, viņš ir notiesāts par smagu noziegumu vai sniedzis nepatiesu informāciju.

Tātad cilvēkam jābūt kārtīgam nekustamā īpašuma saimniekam (nepārdodot to un nomaksājot nekustamā īpašuma nodokli) un vismaz vienu reizi gadā jābūt Latvijā, lai nokārtotu formalitātes un nomaksātu valsts nodevas, lai pagarinātu uzturēšanās tiesības uz vēl vienu gadu.

Iegūtās luksusa tiesības? 

Uz laiku līdz 5 gadiem uzturēšanās tiesības Latvijā var iegūt arī iebraucēja ģimene, turklāt gan pats cilvēks, gan laulātais iegūst tiesības strādāt pie jebkura darba devēja Latvijā. Taču viņiem – tāpat kā citiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvo ar termiņuzturēšanās atļauju, ir ierobežotas tiesības uz sociālo atbalstu no valsts (nav pieejami valsts garantētie veselības aprūpes, sociālie pakalpojumi, kā arī juridiskā un sociālā palīdzība, piemēram, sociālais atbalsts un rehabilitācija, iespēja apmesties patversmē un krīzes centrā, materiāls pabalsts maznodrošinātajiem).

Šis var būt svarīgs arguments tiem, kas domā, ka iebraucējiem ir pieejami valsts budžeta nodrošinātie labumi.

Brīva klejošana pa Šengenas zonu? 

Nepareizs ir priekšstats, ka šie cilvēki, iegūstot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, tiek pie vīzas brīvai ceļošanai pa Šengenu un var Latvijā vispār nedzīvot. Jā, kopš 2010.gada jūlija ir atcelts ierobežojums attiecībā uz laiku, ko persona ar termiņuzturēšanās atļauju var pavadīt ārpus Latvijas (pirms 2010.gada jūlija persona ar termiņuzturēšanās atļauju nedrīkstēja būt ārpus valsts ilgāk par 3 secīgiem mēnešiem). Taču ar derīgu uzturēšanās atļauju cilvēks var ceļot Šengenas valstīs ne vairāk kā 90 dienas pusgada laikā.

Pēc pieciem gadiem… 

Tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri pēc nekustamā īpašuma iegādes vēlas Latvijā dzīvot ilgāk par 5 gadiem, pastāv trīs iespējas – pieteikties pastāvīgajai uzturēšanās atļaujai, vēlreiz pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai vai pieprasīt ilgtermiņa vīzu. 

1. Lai pieprasītu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, cilvēkam Latvijā jānodzīvo vismaz 5 gadi un jānokārto latviešu valodas pārbaude, tātad, cilvēkam ir jāiemācās valoda, kas palielinās viņa iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā un arī mazinās daļu sabiedrības bažu par iebraucēju integrāciju (īpaši tāpēc, ka 90% cilvēku, kas iegūst atļauju pēc īpašuma iegādes, nāk no Krievijas). Tāpat uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju var pretendēt tikai tad, ja cilvēks – dzīvojot Latvijā ar uzturēšanās atļauju – nav bijis prom no valsts ilgāk nekā 12 mēnešus vai nepārtrauktus 6 mēnešus, tātad izslēgta ir iespēja tikt pie pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ja cilvēks Latvijā dzīvo tikai vasaras mēnešos vai iebrauc reizi gadā dokumentu nokārtošanai. 

Te jāpiebilst – tā kā pagaidām šī kārtība darbojas tikai 3 gadus – mums trūkst datu par to, cik daudzi no nekustamos īpašumus ieguvušajiem trešo valstu pilsoņiem (aptuveni 8000 cilvēkiem, ieskaitot ģimenes locekļus) tiešām pieteiksies uz pastāvīgo uzturēšanos atļauju, un trūkst arī pētījumu par to, cik daudzi no viņiem mācās latviešu valodu. PMLP šogad veiktās aptaujas dati ļauj vien secināt, ka vairākums (84%) iebraucēju plāno mācīties latviešu valodu, lai gan daudz mazāks skaits plāno pastāvīgi dzīvot Latvijā (aptaujai bija 200 respondenti, kas ieguvuši uzturēšanās atļauju par investīcijām (t.sk. nekustamajā īpašumā)). 

2. Šī brīža sistēma cilvēkiem ļauj termiņuzturēšanās atļauju pieprasīt vēl uz 5 gadiem, un tad atkal uz 5 gadiem, un tā mūžīgi, pamatojoties uz to, ka cilvēkam joprojām pieder nekustamais īpašums (tas īpašums, ko cilvēks ieguvis, piemēram, 2010.gadā, kad pirmo reizi prasīja uzturēšanās tiesības). Tas, protams, nozīmē, ka pie minimālās programmas cilvēkam vismaz reizi gadā ir jāierodas valstī, lai nokārtotu uzturēšanās tiesību pagarināšanu, ka uzturēšanās nosacījums – nekustamais īpašums Latvijā – joprojām ir cilvēka īpašumā, tam nav nodokļu parādu vai citi iemesli, kāpēc varētu atteikt uzturēšanās atļauju pagarināt. Tas arī nozīmē, ka – pie šīs minimālās programmas un pie ļaunākā scenārija – šie cilvēki var dzīvot Latvijā, bez motivācijas iemācīties latviešu valodu un dziļāk integrēties sabiedrībā, nenokārtojot pastāvīgo uzturēšanās atļauju un arī neiegūstot stabilākas sociālās garantijas. 

Tā kā tas varētu nebūt Latvijas ilgtermiņa interesēs, šis varētu būt viens no iespējamiem Latvijas imigrācijas stratēģijas mērķiem – izveidot sistēmu, kas mudina nekustamo īpašumu saimniekus un viņu ģimenes nokārtot pastāvīgo uzturēšanos, tātad, viņi mācītos latviešu valodu, kas ir viena no Latvijas sabiedrības bažām imigrācijas kontekstā. Tas gan nozīmē, ka mūsu atbildība būtu ne tikai sagaidīt vai sodīt cilvēkus par latviešu valodas nezināšanu, bet arī atbalstīt iebraucējus, izveidojot sistēmu, kas pastāvīgi nodrošina iespējas apgūt un praktizēt latviešu valodu (kursi, e-mācības, materiāli, sarunvalodas klubi, utt.). Tāpat būtu jāmotivē iebraucējus apzināties pastāvīgās uzturēšanās ieguvumus (stabilas tiesības dzīvot Latvijā, plašāka pieeja sabiedriskajiem pakalpojumiem), salīdzinot ar dzīvošanu Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju kabatā. 

3. Tiem iebraucējiem, kuri nevēlas pastāvīgi dzīvot Latvijā, bet regulāri izmantot savu īpašumu – piemēram, atpūsties šeit vasarās – ir iespēja pieteikties uz ilglaicīgo vīzu Šengenas zonā. To var izsniegt uz maksimālais 5 gadiem, ar iespēju Šengenas zonā (t.sk. Latvijā) uzturēties maksimālais 90 dienas 180 dienu laikā (3 mēnešus pusgada laikā). Vīzu (un uzturēšanās atļauju) nevarēs iegūt, ja pastāvēs bažas par apdraudējumu valsts drošībai (pēc SAB vai Drošības policijas atzinuma) un cilvēks būs iekļauts tā saukto “aizliegto personu” sarakstā (nav ļauta ieceļošana Latvijā).

Nobeigumā jāuzsver, ka daļa no šīm detaļām var būt nezināma arī pašiem trešo valstu pilsoņiem, kuri jau ir iegādājušies vai plāno iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā (tas ir saprotams, jo Latvijas Imigrācijas likums ir tik daudzas reizes labots, ka tajā orientēties var būt grūti gan pašam cilvēkam, gan viņa konsultantiem).

Tāpēc arī PROVIDUS šogad izveidoja mājas lapu Dzīvot Latvijā, lai palīdzētu nodot informāciju par svarīgākajām iebraucēju vajadzībām un interesēm, strukturējot materiālu pa tā sauktajiem imigrantu tipiem – kas iebraukuši Latvijā ģimenes apvienošanās, studiju, nodarbinātības vai uzņēmējdarbības (tai skaitā investīciju nekustamajā īpašumā) dēļ.

Autore ir sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore

Raksts pirmpublicēts portālā Politika.lv

* Rakstā atjaunota informācija pēdējā sadaļā