Obama: Sabiedrība nedrīkst klusēt, saskaroties ar Sīrijas režīma barbarismu (papild.)

Pirms Sanktpēterburgas G20 samita Obama ieradies Stokholmā

Starptautiskā sabiedrība nevar klusēt, saskaroties ar Sīrijā pieredzētā ķīmisko ieroču uzbrukuma barbarismu. Ar šādu paziņojumu preses konferencē Stokholmā trešdien nāca klajā ASV prezidents Baraks Obama, ziņo LETA/Reuters. Pēc viņa teiktā, nespēja adekvāti reaģēt vairotu risku, ka šādi uzbrukumi varētu atkārtoties.

Kā norādīja Obama, šobrīd uz kārts likta ASV, Kongresa un izlūkdienestu uzticamība, nodrošinot ķīmisko ieroču izmantošanas aizlieguma ievērošanu. “Es nenoteicu sarkano līniju, to izdarīja pasaule”, komentējot ķīmisko ieroču izmantošanu, kas bieži tika minēta kā sarkanā līnija starptautiskās sabiedrības iesaistīšanai konfliktā, sacīja Obama.

Viņš arī uzsvēra, ka šajā gadījumā netiks atkārtotas Irākā pieredzētās izlūkdienestu kļūdas un pierādījumi par Sīrijas režīma spēku vainu ķīmisko ieroču uzbrukumā ir nepārprotami.

Obama prognozēja, ka ASV Kongress apstiprinās militāru uzbrukumu Sīrijai, taču vienlaikus uzsvēra, ka viņš kā ASV spēku virspavēlnieks patur tiesības rīkoties valsts drošības interesēs.

Jau vēstīts, ka Obama ir paziņojis, ka Sīrijas režīma veiktā ķīmisko ieroču izmantošana nepaliks bez sekām, bet vēlas saņemt ASV Kongresa atbalstu, pirms sākt militāru uzbrukumu. Obama ieguvis Kongresa līderu atbalstu ierobežotam militāram triecienam pret Sīriju, lai sodītu prezidenta Bašara al Asada režīmu par ķīmisko ieroču pielietošanu, taču viņam līdz šim nav izdevies pārliecināt arī amerikāņu tautu par nepieciešamību uzbrukt Sīrijai.

ASV prezidents trešdien savā pirmajā vizītē ieradās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tas notiek, pirms ceturtdien Sanktpēterburgā sākusies 20 pasaules attīstītāko valstu grupas G20 tikšanās. Taču G20 samita norisi, domājams, aizēnos satraucošā situācija Sīrijā, kā arī saspīlējums ASV un Krievijas attiecībās.

Kā vēsta “The Locals”, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, kurš Obamu sagaidīja lidostā, ASV prezidentu sveica ar vārdiem: “Pirmā divpusējā ASV prezidenta vizīte Zviedrijā ir sākusies, spīd saule.”

Sanktpēterburgā ceturtdien sagaidāms, ka galvenā uzmanība G20 līderu sanāksmē tiks pievērsta ekonomikas jautājumiem. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav taupījis nedz līdzekļus, nedz pūliņus, lai sarīkotu nevainojumu G20 sanāksmi, kas notiks Konstantīna pilī Somijas līča piekrastē, kur demonstrantiem nebūs viegli piekļūt, ziņo LETA/DW.

Putins cer, ka Sanktpēterburgā tiks aizvadīts veiksmīgs samits, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas un vairot labklājību. Tomēr pašreizējā situācija starptautiskajā sabiedrībā raisa bažas, ka G20 samits nebūt nebūs tik harmonisks, kā Kremlis varētu cerēt. Lai gan Sīrijas jautājums oficiālajā darba kārtībā nav iekļauts, tas, neapšaubāmi, būs galvenais diskusiju temats. Eiropas Savienība (ES) piektdien pavēstīja, ka tā neplāno Sīriju iekļaut darba kārtībā, taču pats Putins ir izteicies, ka būtu prātīgi apspriest arī šo jautājumu.

Pagaidām nekas neliecina, ka samita laikā būtu gaidāma Putina un Obamas privāta tikšanās. Abu valstu attiecībās pašreiz valda liela spriedze ne tikai saistībā ar domstarpībām Sīrijas jautājumā, bet arī saistībā ar Krievijas lēmumu piešķirt patvērumu par slepenas informācijas publiskošanu meklētajam bijušajam ASV izlūkdienestu darbiniekam Edvardam Snoudenam.

Tomēr, neraugoties uz citiem jautājumiem, kas šobrīd nomāc starptautisko sabiedrību, G20 samits galvenokārt tiks veltīts ekonomikas problēmu risināšanai.

Aizvadītās nedēļas nogalē izplatītajā videoierakstā Vācijas kanclere Angela Merkele atkāroti apstiprināja, ka sanāksme Sanktpēterburgā galvenokārt tiks veltīta finansēm un ekonomikai, taču uzmanība tiks pievērsta arī attīstībai.

Pateicoties pirms trim gadiem Seulā aizvadītajam G20 samitam, izdevies panākt, “ka mēs neatstājam nepamanītu faktu, ka ir nabadzīgākas valstis, kuras, iespējams, nav pastāvīgi pārstāvētas G20 procesā, taču pasaules ekonomika veiksmīgi var funkcionēt tikai tad, kad mēs veicinām attīstību arī pasaules nabadzīgākajās valstīs”, skaidroja Merkele. Savukārt neoficiālās sarunās tiks apspriesti arī ārpolitikas jautājumi, atzina Merkele.

Atskatoties uz G20 panākumiem, Frankfurtes Finanšu un vadības skolas eksperts Martins Fausts norāda, ka izdevies sasniegt diezgan daudz. G20 valstu un valdību vadītāji var pamatoti būt apmierināti ar reformām finanšu tirgos, kas tika ieviestas 2009.gada samitā Londonā. “Bankām šobrīd ir daudz labāks kapitāla nodrošinājums,” norāda eksperts. Tomēr atsevišķas bankas ir pārāk lielas, un tas joprojām rada problēmas. Ja šāda banka nonāktu grūtībās, valsts, tas ir, nodokļu maksātāji, būtu spiesta to glābt.

“Viņi nebija pietiekami sistemātiski šajā jautājumā. Mēs joprojām dzirdam frāzi – pārāk liels, lai ciestu neveiksmi. Lielajām starptautiskajām bankām būtu vajadzējis atbilstoši samazināt savus apmērus,” pārliecināts Fausts.

Arī globalizācijas kritiķis un Eiropas Parlamenta deputāts Svens Gīgolds uzskata, ka finanšu tirgu uzraudzība uzlabojas, taču briesmas vēl nebūt nav garām.

Bankām šobrīd ir vairāk kapitāla, noslēpumainais atvasināto finanšu instrumentu tirgus kļūst caurskatāmāks, beidzot sākta arī tā dēvēto hedžfondu uzraudzība, norāda Gīgolds.

“Tomēr jaunas krīzes briesmas vēl nebūt nav aiz muguras, jo pārlieku lielie parādi joprojām ir tikpat lieli,” spriež eiroparlamentārietis. “Mēs joprojām sēžam uz tā paša parādu burbuļa, un tas var izraisīt negatīvus situācijas pavērsienus vairākās jomās.”

2010.gada samitā Toronto G20 pauda apņemšanos samazināt valstu parādus. Šajā frontē būtisku izmaiņu nav, izņemot Vāciju. Taču Berlīne tiek atkārtoti aicināta attaisnot tās izvērstos pārlieku vērienīgos taupības pasākumus.

Tomēr domājams, ka valstu parādu apmērs būs viens no maznozīmīgākajiem darbakārtības jautājumiem Sanktpēterburgā. Lielāka uzmanība, šķiet, tiks pievērsta pašreizējai ekonomikas izaugsmei strauji augošajās tautsaimniecībās, piemēram, Indijā un Brazīlijā.

Gaidāms arī balsojums par G20 ierosinājumu apkarot starptautisko uzņēmumu piekopoto izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tāpat G20 valstis vēlas vērsties pret tā dēvēto ēnu banku sektoru, kurā tiek apgrozīti triljoniem dolāru.

G20 samitā apspriežamo jautājumu loks solās būt plašs. Taču delegātiem būs izdevība netraucēti strādāt, par to ir parūpējies Putins. Krievijā ir ievērojami ierobežotas tiesības rīkot demonstrācijas un turklāt izvērsti plaši drošības pasākumi. Slēgta Sanktpēterburgas starptautiskā lidosta, kurā laika posmā no trešdienas līdz piektdienai netiks nodrošināta regulāro reisu izlidošana un ielidošana.

(papildināta ar Obamas tikto par Sīriju)