Problēma nav tikai KNAB normatīvajos aktos, bet arī cilvēciskajās attiecībās biroja iekšienē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iekšējo nesaskaņu jomā uz strauju situācijas risinājumu nav pamata cerēt, intervijā Latvijas Radio trešdien sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Augusta beigās izveidotā darba grupa jau tuvākajā laikā plāno sākt darbu pie KNAB biroja darbību regulējošo tiesību normu izvērtēšanas, lai sagatavotu priekšlikumus nepieciešamo pasākumu kopumam biroja darbības efektivitātes uzlabošanai. Tā kā darba grupas dalībniekus, kas visi ir augsta līmeņa vadītāji, vienkop savākt ir pagrūti, lielākā daļa darba notiks elektroniskā veidā, skaidroja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzskata, ka problēma nav tikai KNAB normatīvajos aktos, bet arī cilvēciskajās attiecībās biroja iekšienē, taču tās ir darba devēja un darbinieka attiecības, kurās nevienam citam bez viņiem iejaukties nav tiesiska pamata, raksta LETA. Ar varas metodēm kādu atbrīvot no darba nav iespējams, norādīja Kalnmeiers.

LNT rīta raidījumā “900 sekundes” Kalnmeiers atzina, ka KNAB vadība izdarījusi visu,lai biroja reputāciju sagrautu un padarītu par izsmiekla objektu.

Vaicāts, kas mainījies pusgada laikā, kopš viņš atzinīgi izteicās par Jaroslavu Streļčenoku KNAB vadītāja amatā un viņa sekmēm kolektīva saliedēšanā, ģenerālprokurors atzina, ka situācija ir mainījusies kardināli, “plānotais miers nav iestājies”.

Kalnmeiers uzskata, ja “šie cilvēki [Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe] nespēs mainīt savu attieksmi viens pret otru, tas tieši ietekmēs mikroklimatu biroja iekšienē un ietekmēs tā darbu kopumā. Ja abas puses nesaprot, ka apkauno pašas sevi, sniedzot publiskas intervijas par šo situāciju, nu ko tad.”

Attiecības KNAB iekšienē ietekmē arī darbinieku attieksme pret savu darbu. Kā piemēru Kalnmeiers minēja sabiedriskajā telpā nonākušo informāciju saistībā ar Valsts Ieņēmumu dienesta kukuļošanas lietu – par konkrētām apjomīgajām izņemtajām summām, iesaistītajām personām. “Šādu informāciju var tikai nopludināt, nevis uzminēt,” uzskata ģenerālprokurors.

Vaicāts par motīviem, kādi varētu būt informācijas nopludinātājam, Kalnmeiers sacīja, ka tādu var būt daudz, “kaut vai padižoties, ka manā rīcībā ir tāda informācija”. Faktiski tā ir neizpaužama informācija, – lai gan kriminālatbildība par to nav paredzēta, amatpersonai, kas nav procesa virzītāja vai kura nav pilnvarota sniegt šādu informāciju, var ierosināt disciplinārlietu.

Kalnmeiers sacīja, ka pagaidām neviens Ģenerālprokuratūrā nav vērsies ar iesniegumu par informācijas nopludināšanu, un piebilda, ka KNAB vadītājs Streļčenoks par faktu, ka no KNAB tiek nopludināta informācija, izteicās jau pirms kāda laika.

Kalnmeiers sacīja, ka 13.septembrī gaidāmi KNAB priekšnieka Streļčenoka ierosinātās disciplinārlietas rezultāti pret savu vietnieci Strīķi, pēc tam aptuveni mēneša laikā darba grupa plāno sagatavot atzinumus un ieteikumus par KNAB darba uzlabošanu, savukārt novembrī plānota KNAB vadītāja kā ierēdņa novērtēšana – viņa paveiktais, atbilstība amatam.

Jau ziņots, ka augusta beigās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) izveidojis augsta līmeņa ekspertu darba grupu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā.

Darba grupas uzdevums būs izvērtēt KNAB biroja darbību regulējošās tiesību normas un sagatavot priekšlikumus nepieciešamo pasākumu kopumam biroja darbības efektivitātes uzlabošanai.

Darba grupā strādās Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” pētnieks Valts Kalniņš un “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Inese Voika.

Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Valsts kanceleja.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane uzsver būtisko nozīmi, kāda darba grupas ietvaros ir valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai, lai rastu risinājumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja labākai pārvaldībai.

Lai risinātu konfliktu KNAB, darba grupu 22.augustā nolēma izveidot ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un premjers Dombrovskis.

Premjers uzskata, ka konflikts starp KNAB darbiniekiem pamatā ir izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, tāpēc jāveido starpinstitūciju darba grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai.

Jau ziņots, ka KNAB jau ilgāku laiku ir domstarpības starp biroja darbiniekiem un KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.