Šonedēļ valdība diskutē, vai jāmaina uzturēšanās atļauju programma, kas ienesusi Latvijā 454 miljonus latu un nepilnus astoņus tūkstošus ārzemnieku
Šis gads ir pirmais, kad pagaidu uzturēšanās atļauju programmā, ko Latvija sāka 2010.gada jūlijā, pieteikumu skaits katru mēnesi pārsniedz simtu. Februārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) vērsās 105 investori, martā – 113, un skaitļi turpināja tikai augt, līdz jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 178 pieteikumi mēneša laikā. Iepriekšējā gadā «viskarstākais» pieteikumu mēnesis bija novembris, kad saņemti 139 pieteikumi. Kāds ir secinājums – krievi nāk? Ne tikai.
Ķīniešu izrāviens
Rekordrādītājus šogad nodrošina ne tikai jau ierastie Krievijas un NVS valstu pilsoņi, bet gan investori no Ķīnas. Pēc pieteikto personu kopskaita (235) ķīnieši šogad ieņem otro vietu aiz krieviem (1646) un atstāj aiz sevis gan uzbekus (164), gan ukraiņus (132) un kazahus (82). Kopumā pēdējos gados Latvijā ieradies jau 371 ķīniešu investors un viņu gimenes locekļi, par ieguldījumiem pretī saņemot uzturēšanās atļauju.
Ķīniešu skaita pieaugums ir viseksplozīvākais – 2010.gadā programmā bija pieteikušies tikai divi cilvēki, nākamajā gadā – 16, pērn – 118, bet šogad līdz augustam skaits jau dubultojies. Līdzīga tendence ir tikai Uzbekistānas pilsoņiem, kas šogad ir pēc skaita trešā lielākā grupa un arī ir pārspējuši savu pagājušā gada rādītāju. Citu valstu iedzīvotāju slieksme pēc Latvijas ja arī pieaug, tad krietni mērenākos tempos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.