Saeimā trūkstot pašvaldību darbā pieredzējušu deputātu

Lielo pilsētu pārstāvis Kučinskis iesaka pašvaldībām noteikt ilgtermiņa budžeta bāzi

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, intervijā aģentūrai LETA paudis Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, atzīstot – reģionu partijām esot maz cerību iekļūt Saeimā.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, “jauno seju” pieprasījums ”reizēm jau kaitina”. Citās jomās tiekot pieprasīti profesionāļi, bet politikā – neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. ”Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību,” uzskata Kučinskis.

Kučinskis iesaka pašvaldībām noteikt ilgtermiņa budžeta bāzi, jo pašreizējā situācija prasot citādāku pieeju un risinājumus – ”bieži nepopulārus, taču svarīgus un rezultātus nesošus ilgtermiņā”. ”Ir jāspēj sadarboties un skatīties pāri savas teritorijas robežām. Svarīgas ir attiecības ar uzņēmējiem. Iedzīvotāji pozitīvi novērtēs pašvaldības darbu, ja sadarbības rezultātā tiks piedāvātas jaunas darba vietas,” norāda bijušais politiķis.

Lielākā pašvaldību sāpe, pēc Kučinska domām, ka tām nav ilgtermiņa un strikti noteiktas budžeta bāzes. Būtu labi, ja pašvaldību rīcībā tiktu atstāti 85% no IIN un viss nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Tas būtu jāieraksta likumā, uzskata LLPA izpilddirektora vietnieks. Ar šādu nodokļu bāzi pašvaldības varētu sekmīgāk plānot pilsētu attīstību, vajadzības gadījumā ņemt kredītus uz 5-10 gadiem. Tagad katru rudeni par šo tēmu notiek atsevišķas sarunas starp LPS un valdību, kaulēšanās un draudi. Beigās visi ir neapmierināti, valdība “atsviež” kādas dotācijas trūcīgākajiem un visi gaida nākamo rudeni.

Jau 13 gadus top jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, atgādina Kučinskis. Valdība un LPS nav panākušas vienošanos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, risinājumus tagad meklēs darba grupa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) vadībā.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. ”Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes,” slavē lielo pilsētu pārstāvis.

Reģionālo partiju rašanās, kuru dibināšana pirms vēlēšanām bija kļuvusi teju par modes lietu, pēc Kučinska domām, bija objektīva: ”Reģionos cilvēki neieredz visas centrālās partijas, bet pozitīvi novērtēja vietējo politiķu “atgriešanos pie zemes”.” “No lielā politiskās demokrātijas procesa, reģionālo partiju dibināšana nav pareizs un ilgtermiņā stimulējams process, bet reti kur pasaulē valdošajām partijām ir tik zemi reitingi”

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) labie panākumi pašvaldību vēlēšanās, pēc Kučinska domām, izskaidrojami ar to, ka viņiem ir daudz atbalstītāju mazajos novados, jo ZZS savulaik strikti iestājās pret pagastu piespiedu apvienošanu novados, tāpēc visi tie, kas negribēja reformēties, stājās ZZS. Tā bāze ir saglabājusies un deva rezultātus vēlēšanās,” uzskata Kučinskis.

Izveidot vienotu un ietekmīgu reģionu partiju, kura būtu pārstāvēta nākamajā Saeimā un varētu pa tiešo aizstāvēt pašvaldību intereses, pēc Kučinska domām, ir ļoti grūti izdarāms darbs. Izveidot vēlēšanās konkurētspējīgu partiju varētu, bet, ilgtermiņā tādai partijai būs ārkārtīgi grūti strādāt un īstenot solījumus par pašvaldību interešu aizstāvību, domā LLPA izpilddirektora vietnieks. Cilvēki reģionālajās partijās tomēr pārstāv ļoti dažādas intereses. Kučinska skatījumā, izveidot vienotu reģionu partiju ar pietiekami plašu pārstāvniecību ir iespējams, bet tikai tad, ja vispirms tiek izveidots partijas kodols. “Neslēpšu, arī man būtu interese strādāt pie tāda projekta,” saka Kučinskis.

Taču paliekot jautājums par Rīgu. Pēc Kučinska domām, bez Andra Amerika partijas “Gods kalpot Rīgai” būs grūti izveidot spēcīgu reģionu partiju. ”Domāju, ka “Reģionu alianses” sapņi par tās pārstāvniecību Saeimā ir tikai sapņi,” saka pašvaldību pārstāvis.

Reģionu partiju līderi ir kļuvuši par mēriem. Jautājums ir, vai reģionu partijām ir pietiekami plašs sastāvs, lai varētu tikpat mērķtiecīgi doties uz galvaspilsētu iekarot parlamentu. Tomēr, ja vienotas reģionālās partijas kodols rastos, šī iecere var kļūt reāla, ir pārliecināts Kučinskis. Taču tā vietā, lai vienotos, vietējās partijas pagaidām izvēlas vieglāko ceļu, kas izrādījies gana efektīvs partijai “Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partijai, – iet uz Saeimas vēlēšanām kopā ar kādu lielu partiju, kam ir bāze un pieredze.