Veidos starpinstitūciju darba grupu KNAB nolikuma pilnveidei

Ģenerālprokurors cer uz Streļčenoka un Strīķes ”veselo saprātu” konflikta atrisināšanā

Konflikts starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem pamatā ir izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, tāpēc tiks veidota starpinstitūciju darba grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai, šodien pēc tikšanās ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Viņš neslēpa, ka KNAB darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos ir konstatētas vairākas sistēmiskas nepilnības, kas var veicināt iekšējo konfliktu rašanos un saasināšanos. Piemēram, nav skaidri nodalīta KNAB vadošo amatpersonu kompetence operatīvā darba un izmeklēšanas noslēpuma jomā. Neesot maksimāli nodrošināts, lai no biroja nenoplūstu ierobežotas pieejamības informācija, citē aģentūra LETA.

“Jāatzīst, ka šī nav pirmā reize, kad starp KNAB darbiniekiem izveidojies konflikts, līdz ar to ir jāvērtē, vai tā ir tikai personāliju vai arī sistēmiska problēma. Jebkurā gadījumā ir izdevies identificēt vairākas sistēmiskas lietas, kuras acīmredzami veicina iekšējos konfliktus KNAB. Kā vienu no šādām lietām varētu pieminēt to, ka nav skaidri nodalīta KNAB priekšnieku un priekšnieka pirmā vietnieka kompetences attiecībā uz operatīvo darbu un izmeklēšanu, jo šajā jomā ļoti precīzi saduras divas intereses,” atzina premjerministrs.

Jo šaurākā personu lokā paliek KNAB darbam vajadzīgā ierobežotās pieejamības informācija, jo mazāka iespēja, ka tā noplūdīs, skaidroja Dombrovskis, vienlaikus piebilstot, ka KNAB priekšnieka nepietiekama informētība par padoto darbu var radīt neizpratni un domstarpības biroja iekšienē. Šīs intereses ir līdzvērtīgi jāsabalansē, citādi KNAB priekšniekam var rasties grūtības pārraudzīt paša vadīto institūciju.

“Ne likumā par KNAB, ne arī KNAB nolikumā šis jautājums nav skaidri atrunāts, rezultātā veidojas konflikti, un acīmredzami ir nepieciešami precizējumi. [..] Par citiem operatīvās darbības subjektiem mūsu valstī šie jautājumi tomēr ir krietni striktāk reglamentēti, nekā tas ir KNAB,” norādīja Dombrovskis.

Arī ģenerālprokurors Kalnmeiers pēc tikšanās ar valdības vadītāju atzina, ka patlaban nav nepieciešama KNAB sadalīšana, biroja strukturālas reformas vai kas tamlīdzīgs. “Tas neuzlabotu iestādes darbu,” sacīja ģenerālprokurors. Darba grupa detalizēta KNAB nolikuma izstrādei iestādes kompetences, pienākumus un atbildību noteiks precīzi un skrupulozi, “nevis vispārīgiem tekstiem”.

Darba grupā tikšos iesaistīti gan tiesībsargājošo iestāžu speciālisti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, piebilda Kalnmeiers. Pagaidām nav zināms, cik ilgā laikā starpinstitūciju grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai pabeigs savu darbu. Pagaidām nav zināms arī grupas vadītājs.

Ģenerālprokurors uzskata, ka KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes, kā arī citu darbinieku savstarpējais konflikts pašreiz nekādā veidā nav ietekmējis iestādes darba rezultātus. “Lūdzu, nedramatizēsim situāciju! KNAB kā strādāja, tā arī strādā. Nekādas būtiskas izmaiņas biroja darba rezultātos un kvalitātē tas nav atstājis,” sacīja Kalnmeiers.

Kalnmeiers uzskata, ka KNAB darbinieku konflikts vairs nevar padziļināties, jo tas jau šobrīd ieguvis ļoti plašu sabiedrisko ievērību. Ģenerālprokurors uzsver, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un viņa vietniece Juta Strīķe ir “pietiekami pieauguši un loģiski cilvēki”, lai saprastu, kurā brīdī apstāties kaut vai pašu personiskā prestiža dēļ. “Līdz darba grupas izveidei būtu jāpārtrauc jebkādas nesaprātīgas darbības, kas varētu tikai padziļināt nesaskaņas. Es tiešām ļoti ceru uz šo abu cilvēku veselo saprātu,” uzsvēra Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors atgādināja, ka ir izveidota KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kurā darbojas arī prokuratūras pārstāvis. Komisijas secinājumi tiks ņemti vērā novembrī, vērtējot paša Streļčenoka kā amatpersonas darbību. “Savukārt šīs komisijas secinājumi, lai kādi tie arī būtu, tiks vērtēti jebkurā gadījumā, ņemot vērā, ka novembrī iestādes vadītājam Streļčenokam ir notiks profesionalitātes novērtēšana – ts būs viens no punktiem, kas tiks vērtēts viņa darbībā,” norādīja ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurora un premjera tikšanās piedalījās nevalstisko organizācija “Delna” un “Providus” pārstāvji. “Delnas” pārstāve Inese Voika žurnālistiem pauda gandarījumu par abu amatpersonu sadarbošanos KNAB konflikta risināšanā, taču viņa uzskata, ka Streļčenoks ir slikts vadītājs, bet Strīķes darba rezultāti un zināšanas ir atzinīgi novērtētas Eiropā.

“Delnas” pārstāve uzskata, ka ir totāli nepieciešamas izvērtēt Streļčenoka vadības praksi KNAB, taču viņai nav cerību, ka Streļčenoks šādu auditu nolems veikt, jo viņš “pat atsakās tikties ar nevalstiskajām organizācijām”.

“Providus” pārstāvis Valts Kalniņš kopumā piekrīt Voikas paustajam, taču norādīja – “šobrīd nevar kā ar cirvi noskaldīt, ka vienam cilvēkam jāpaliek, bet otram jāaiziet”. Tāpēc viņš aicināja KNAB konfliktu nevienkāršot.

Kā ziņots, pēdējās nedēļās KNAB atkal uzjundījušas domstarpības. Biroja Ētikas komisija nesen bija iesniegusi premjeram ziņas, kas norāda uz Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem saistībā ar atvaļinājuma pabalstu izmaksu.

Premjerministrs aicināja savstarpējās nesaskaņas risināt ar iekšējo resursu palīdzību un nesaskatīja interešu konflikta esamību Streļčenoka un Jurčas rīcībā. KNAB priekšnieks savukārt reaģēja ar to, ka nolēma atcelt KNAB rīkojumu, ar kuru apstiprināts biroja Ētikas komisijas sastāvs. Vienlaikus KNAB priekšnieks ir uzdevis organizēt jaunas KNAB Ētikas komisijas vēlēšanas.

KNAB priekšnieks Streļčenoks pagājušā nedēļā ierosinājis disciplinārlietu pret savu vietnieci Strīķi. Disciplinārlieta ierosināta par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta kāda izmeklētāja.

Streļčenoks uzskata, ka Strīķe veikusi darbības, kas liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi veicot darbības pretēji iestādes interesēm, nav ievērojusi darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu un sagatavot slēdzienu līdz 13.septembrim.

Strīķe teica, ka rīkojumus pieņēmusi, kad Streļčenoka atvaļinājuma laikā pildījusi KNAB priekšnieka pienākumus. Pieņemtie lēmumi bijuši iestādes interesēs, lai nodrošinātu korupcijas apkarošanu un biroja funkcionēšanu. Ziņots arī, ka pirms pāris mēnešiem Streļčenoka un Jurčas kritiku par sliktu darbu izpelnījušās Strīķe, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Ilze Draveniece. Strīķe, Kurpniece un Draveniece novērtējumā paustos pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.