Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes paziņojums
Diskusijā par Latvijas mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas jautājumiem ir jāturpina meklēt visus industrijas pārstāvjus apmierinoši problēmas risinājumi, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA). Pēc biedru viedokļu uzklausīšanas LŽA valde secina, ka jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) arī no autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls, tas skar lielāko mediju profesionāļu daļu.
LŽA uzskata, ka ir detalizēti jāizpēta un jāapspriež Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis ieviest VSAIO no autoratlīdzībām, un piedāvā to solidāri dalīt starp darba ņēmējiem un darba devējiem.
Vienlaikus LŽA apzinās, ka iecerētās izmaiņas ierosinātas mediju jomai grūtā periodā, un nodokļu palielinājums rada vēl sarežģītāku situāciju ekonomiskās krīzes un mediju darbības biznesa modeļu neatgriezenisko izmaiņu dēļ novājinātajai nozarei. Tādēļ LŽA uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu no autoratlīdzības ieviešana uzreiz, no 2014. gada pilnā apjomā, nav iespējama, piedāvājam diskutēt par trīs gadu pārejas periodu, kura laikā pakāpeniski pieaugtu VSAOI no autoratlīdzībām, tā mazinot spiedienu uz mediju budžetu.
Diskusiju par mediju profesionāļu sociālās aizsardzības jautājumu LŽA tās biedru uzdevumā sāka šā gada pavasarī, vēršoties FM ar lūgumu izvērtēt LŽA priekšlikumus žurnālistu sociālās aizsardzības jautājumu risināšanai. Diskusija tika sākta, akcentējot Latvijas mediju videi raksturīgas tendences: visas vai lielākās daļas darba samaksas par darbu medijos aizvietošana ar autoratlīdzību; darba tiesisko attiecību aizstāšanu ar autoratlīdzību līgumiem, neievērojot Darba likumu; VSAOI maksāšana no minimālās algas vai nedaudz lielākas naudas summas, samazinot mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas līmeni.
LŽA sākotnēji rosināja sadalīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksājumu – 12% turpinot maksāt kā IIN un 12% novirzot kā VSAOI. Šis priekšlikums netika atbalstīts. LŽA ierosinājums grozīt Darba likumu un panākt, lai reālu darba attiecību gadījumā tiktu slēgti darba līgumi, izrādījās neīstenojams. Tāpēc LŽA piekrita turpināt diskusiju par VSAOI iekasēšanu no autoratlīdzībām kā pašlaik vienīgo iespēju uzlabot mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas stāvokli.
LŽA valde uzsver, ka rosina diskusiju par mediju profesionāļu unikālo situāciju, bet nevēlas ietekmēt citu radošo profesiju autoratlīdzības saņemšanas modeli.
Vienlaikus LŽA valde aicina runāt par citiem ar žurnālistu sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem, jo Latvijā, atšķirībā no citām ES valstīm, valsts finansiāli atbalsta tikai sabiedriskos medijus, lai gan ir iespējami atbalsta modeļi gan individuāliem žurnālistiem, gan mediju organizācijām.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne savā vārdā piebilst: ”Žurnālistu un citu mediju profesionāļu gadījumā nedarbojas arī Autortiesību likuma normas, jo lielākajā daļā gadījumu mantiskās tiesības uz autordarbu pieder mediju organizācijai, nevis autoram.”
Komentāri (26)
Timurs Čuntonovs 22.08.2013. 17.05
Neesmu žurnāliste, bet kaut kā savādi gan – žurnālisti ar putām uz lūpām kritizē nodokļu optimizētājus, bet paši paraksta autoratlīdzības līgumus un klusē par to, ka paši piedalās “optimizācijā”. Tad nepārmetiet to citiem. Kāda starpība , vai kāds opitimizētājs brauc ar Porche vai Wolksvagen? Runa taču ir par principiem, vai ne, kristālskaidrie žurnālisti?! :)
1
peerku > Timurs Čuntonovs 22.08.2013. 17.34
Tāda doma mani vienmēr nodarbinājusi, jeb atkal stāsts par baļķi savā un skabargu otra acī.
0
aivarstraidass 22.08.2013. 15.35
Ir divas dažādas situācijas:
(1) Ja no sociālā nodokļa (jeb sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) atbrīvo epizodiskus papildienākumus, tad tas ir labi un taisnīgi. Pretējā gadījumā daudzi nelieli radoši projekti nevarētu normāli notikt.
(2) Ja cilvēka pamatdarbu nomaskē aiz autoratlīdzības līgumiem – tad tā ir dažu cilvēku nostādīšana nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret citiem. Un tai vietā jādomā par sociālā nodokļa likmju samazināšanu visiem strādājošajiem.
Autoratlīdzības līgumu slēdzu vienu reizi mūžā – kad kā kontraktors lielā IT ārpakalpojumu uzņēmumā vadīju Javas programmēšanas kursus (darba rezultāts bija gan mācību materiāli, gan apmācīti studenti). Visu pārējo laiku no programmētāja (t.sk. tehniskās apmācības materiālu veidošanas) darba algas atskaitīja sociālo nodokli. T.i. es līdzīgi kā žurnālists katru dienu rakstu tekstus (t.sk. dokumentāciju angliski, kā arī kodu dažās programmēšanas valodās), bet soc.nodokli maksāju – jo tas ir mans pamatdarbs. Sociālo nodokli no katra nopelnītā lata maksā skolotāji – kaut arī viņu darbs tāpat ir saistīts ar jauna satura veidošanu un algas ir ļoti trūcīgas.
Līdz ar to Andai Rožukalnei piekrist nevaru. Žurnālistiem, ļoti iespējams, ir jāmaina biznesa modelis – lai varētu izdzīvot. Bet viņiem nevajadzētu nostādīt sevi ārpus normālas sabiedrības ekonomiskajām realitātēm un atteikties no solidaritātes ar līdzcilvēkiem. D.Melbiksim, lai kādi nebūtu viņa uzskati citos jautājumos, šoreiz ir taisnība – http://www.journalism.lv/latviski/2013/08/21/manifests-pret-mediju-cikstesanu/ .
4
liepinsoskars > aivarstraidass 26.08.2013. 20.37
Negribētu piekrist Jūsu komentāram – Jums, visticamāk, situācija ir savādāka – Jūs noteikti saņemat arī atalgojumu, nevis tikai honorāru. Diemžēl, lielākajai daļai rakstošo žurnālistu ir jāskrien un jāraksta ļoti ātri, īpaši tiem, kuri ir freelance… Jo mediju īpašnieki atalgojumu maksā ļoti mazai daļai un arī tad minimālās algas līmenī. Pārējie pārtiek tikai un vienīgi no honorāriem. Un šie honorāri lielākajai daļai naudas izteiksmē, piedodiet, ir vienkārši smieklīgi mazi! Var jau būt, ka dažiem tie ir milzīgi… Bet es redzu ikdienā, kā tas notiek dzīvē, tāpēc man šķiet, ka apliekot jau tā mazās summas vēl ar sociālo nodokli ir problēmas pārcelšana uz šo cilvēku pleciem, tas nav risinājums! Manuprāt, šī nodokļa maksāšanā būtu jāpiedalās arī izdevējiem!
Diemžēl, lasot diskusijas presē, izskatās, ka visi spriež pēc tām dažām personām, kuras medijos ir kļuvušas par miljonāriem… Tāpat, dažas no šīm personām lielākajai daļai savu žurnālistu ir gatavas maksāt tikai honorārus, nevis atalgojumu un ar to saistītos nodokļus.
0
andris902 > aivarstraidass 22.08.2013. 23.04
….Kalvi…drukas kļūda – SDV = saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais)…
0
aivarstraidass > aivarstraidass 22.08.2013. 16.21
Kas ir SVD?
0
piziks > aivarstraidass 22.08.2013. 15.54
Kalvi, vēl jau ir arī freelance — nosacīti brīvo autoratlīdzību mednieku — kategorija. Nav daudz cerību, ka tos FM ir pamanījusi un kādā excel failā paredzējusi, — tur parasti/līdz šim allaž lielummānija bijusi cieņā un godā un ar sīkumiem nekad nav rēķinājušās tādas tantes kā Daina Robežniece.
Arī IIN sakarā MK un FM, un ZM u.c., utml, premjeru ieskaitot, šogad pēkšņi atcerējās 38 000 laukstrādnieku, kam ieprogrammēja/saparedzēja 15% likmi, bet vēl arvien valdība — vismaz tā izskatās — seko Krīgera arodbiedrību savienības pētnieču, kuras pelna 2 — 3 reizes vairāk par premjeru un finministeru ar ES naudu starpniecību, oficiāli rakstītajam padomam nīdēt SVD/pašnodarbinātos, un, vai nu apjukuma vai nezināšanas dēļ 8000 SVD — 3 Liepājas metalurgi, ja ne visi 4 — atkal tika aizmirsti.
Vēl interesantāk, ja “brīvais autoratlīdzību mednieks” un pašnodarbinātais sagadās vienā organismā. Vai FM un MK pietiks prāta aizdomāties līdz tāda tipa sīkumiem, lielu cerību nav, bet dažas vēl ir palikušas. Tomēr Vilka attieksme pret FM personāla kvalifikāciju šīs cerības ik pa laikam mazina, — pašam Vilkam vajadzēja ne vienu vien gadu, lai 1 intriganti, kas jau ministri sāka tēlot, izmārrutkotu no Smilšu ielas FM būdiņas. Bet, ja nu tomēr Vilks saņemsies kādreiz… Runā, ka dumš neesot, bet iedomīgs, augstprātīgs un funkcionāli ļoti inerts, lai neteiktu slinks.
0
sinergie 22.08.2013. 15.41
Izlasot šo A.Rožkalnes vēstuli, rodas iespaids, ka žurnālistiem nav argumentu. Vismaz vēstulē tie nav atrodami. Profesionāls žurnālists ar patiesiem argumentiem rīkotos daudz prasmīgāk.
Šķiet, ka vienkārši tiek izmantota žurnālistu profesionālā ietekme personīgās un biznesa interesēs. Jāšaubās, ka piedāvātais mehānisms ir piemērotākais valsts atbalsts žurnālistikai. Tas būtu veicams ne caur sociālajām iemaksām, kas visiem veicamas solidāri. Lika pasmīnēt A.Rožkalnes neveiklā piebilde, ka nejaucas citu profesiju lauciņā. Acīmredzot, žurnālistei ir neomulīga sajūta, ka tās pārstāvētā profesija sociālo iemaksu jomā ir izredzēta.
1
+5
0
Atbildēt
@piziks > sinergie 22.08.2013. 15.57
Pauls Puķītis!
Aplam! Ne jau žurnālistiem nav argumentu, bet gan profesore Rožukalne šoreiz tēlo medijīpašnieku interešu skaļruni, nevis kolēģu žurnālistu aizstāvi! Un dara to ar kailumu nepievilcīgu.
Andastante jau sen augstā, no reāla mediju darba tālā, plauktā profesorē un medijos nekonkrēti ekshibicionē, un kolēgiem acīs skatās vienīgi no TV monitoriem.
0