Rožukalne: jārisina žurnālistu sociālā apdrošināšana

Žurnālistu asociācijā divējādi viedokļi par autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli

Latvijas Žurnālisti asociācija (LŽA) nav formulējusi vienotu viedokli par valdības ieceri aplikt ar sociālās apdrošināšanas iemaksu autoratlīdzības, kas līdz šim par tām netika iekasēta, jo valdē ir pretēji viedokļi, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.

Viņa ar grupu domunbiedru pārstāvu viedokli, ka beidzot jārisina vairāk nekā 10 gadus ilgā problēma, ka mediju satura veidotāji ir gandrīz starp nedaudzajiem profesionāļiem, par kuru lielāko daļu ienākumu nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Otrs viedoklis, kas sakrīt ar izdevēju pausto nostāju (http://www.ir.lv/2013/8/19/nozare-nav-gatava-maksat-socialo-nodokli-no-autoratlidzibas), – tas palielinās izdevumus un apdraudēs nozares pastāvēšanu.

Rožukalne piedalījusies nozares pārstāvju sarunās ar valdības, ministriju un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un piekrīt, ka ir sarežģīti palielināt medijiem izdevumus, taču sarežģīti ir arī tas, ka ja žurnālisti joprojām nesaņem sociālo aizsardzību un paliek spēkā nosacījums, ka žurnālistu radītais pieder vienam izdevējam. ”Ja tas tā paliek, žurnālistiem vairs nevajag uztraukties par sabiedrību, iet cīnīties par ”Liepājas metalurga” strādniekiem, jo tie ir daudz labākā situācijā, bet pašu žurnālistu intereses nav ievērotas,” uzskata mediju pārstāve.

LŽA vadītāja skaidroja, ka jau ilgi lielākajā daļā mediju uzņēmumu atalgojums lielākoties tiek izmaksāts kā autoratlīdzība, ir tikai neliela vai minimālā alga, par ko maksā sociālo nodokli. Krīzes laikā žurnālisti dalīja grūtības ar mediju īpašniekiem, piekrita strādāt tikai par autoratlīdzību vai saņemt mazāku algas daļu. Sociālo garantiju nepalika nekādu, uzver Rožukalne. Turklāt par autoriem pēkšņi kļuva korektori, redaktori, fotogrāfi, ziņu moderatori, maketētāji, mākslinieki u.c., kuru darītais nereti nav uzskatās par autordarbu.

”Starp LŽA biedriem ir iecere meklēt ceļu un solidāri maksāt sociālās iemaksas, lai nav tā, ka žurnālists viens pats tās maksā,” sacīja Rožukalne. Viņa piekrīt, ka pēc izvēles žurnālisti to var darīt arī tagad, taču norādīja, ka honorāri lielākoties ir mazi un papildu nodokli nav tik viegli samaksāt.

Raidorganizācijas un izdevēji draud, ka ar sociālā nodokļa uzlikšanu tie pirks ārvalstu raidījumus un žurnālu licences. Rožukalne teic, ka tas notiek jau tagad. ”Izdevēji zīmē šausminošu ainu, bet žurnālisti jau tagad ilgāku laiku ir ļoti neciešamā situācijā,” uzsver LŽA vadītāja, minot piemēru par kādu no asociācijas biedri, kura gaida bērniņu un noskaidrojusi, ka viņas māmiņu alga, par kuras lielumu viņa pati rakstos cīnījusies, teju nosegs apkuri, elektrību un telefonu. Savukārt trīs bērnu mātei, kas saņem minimālo atalgojumu, nākamgad neapliekamais minimums būšot lielāks par algu.

”Ekonomika iet uz augšu, ir īstais brīdis to risināt,” uzsver Rožukalne, norādot – reklāmas ieņēmumi nekad varbūt neatgriezīsies burbuļa laika līmenī, un problēmas ir arī citās biznesa nozarēs. ”Tā ir liela liekulība, ka žurnālistiem jācīnās par citu tiesībām, bet viņu tiesības darba devēji neievēro. Nedomāju, ka mediju īpašnieki grib redzēt, ka viņu darbinieki ir slikti apmaksāti, neieinteresēti un nedara savu darbu pienācīgā kvalitātē,” pauž žurnālistu pārstāve.