Cilvēku mānīšana

Kāpēc vairāk naudas vajag pacientu izglītošanai, nevis invazīvās kardioloģijas procedūrām

Tikko uzzināju, ka sirds un asinsvadu sistēmas (SAS) veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013. – 2015.gadam nodots Ministru kabineta sēdē apstiprināšanai.

Šā gada 31.martā es ministrei nosūtīju lūgumu izskatīt ieteikumus (viņa apstiprināja, ka dokumentu ir saņēmusi) par to, ka šis plāns būtu jāuzlabo un kā to paveikt (skat. manus komentārus ministrei).

Ir pagājuši četri mēneši, mani un, iespējams, arī citu dotie ieteikumi nav publicēti ne Veselības ministrijas mājas lapā, nekādus komentārus no ministres arī nesaņēmu, plāns nav mainīts pēc būtības, taču tas ir nodots galīgai apstiprināšanai otrdien, 30.jūlija, MK sēdē. 

Paskaidrošu, kāpēc šāda veida likuma pieņemšanas process mani tik ļoti satrauc, un, lai gan augstu vērtēju vairāku “Vienotības” politiķu izdarīto krīzes pārvarēšanā un tiesiskuma uzlabošanā, nevarēju par to vienkārši klusēt.

Ir labi zināms, ka Latvijā daudz cilvēku mirst no SAS. Pēc 2012.gada publicētiem OECD Health at a Glance datiem, mirstība vīriešiem no SAS uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā ir attiecīgi 378, 428, 298, bet sievietēm – 177, 229 un 150. Vidējā mirstība starp 27 ES valstīm vīriešiem ir 156 un sievietēm – 80 uz 100 000 iedzīvotāju.

Ir precīzi zināms, kāpēc Igaunijā un Somijā mirstība ir zemāka nekā Latvijā – trūkst pacietīgas, precīzas un ilgstošas izglītības skolās, darbavietās, ar TV, radio, sociālo mediju palīdzību par to, kas veicina SAS un kā to novērst. Trūkst naudas aktīvai pretsmēķēšanas, veselīgas ēšanas un fiziskās aktivitātes veicinošai izglītībai jaunākiem un vecākiem Latvijas iedzīvotājiem. 

Apstiprināšanai nodotajā SAS plāna ievada daļā ir precīzi aprakstīta Somijas pieredze un cik veiksmīga SAS novēršanā un samazināšanā bija šī ilgstošā informācijas kampaņa Ziemeļkarēlijas projekta ietvarā. Mirstība no SAS samazinājās vairāk kā četras reizes – no 475 uz 100 uz 100 000 iedzīvotāju. 

Taču šāda kvalitatīva un ilgstoša iedzīvotāju izglītošana nav iespējama par Ls 82 872 (kopumā SAS plānam piešķirs gandrīz piecus miljonus latu), kas tai iekļauti šajā plānā. Ar šādu mazumiņu nevar un nevarēs izdarīt pat ne simto daļu no tā, ko paveica Ziemeļkarēlijas SAS novēršanas projekts Somijā. Taču tieši tās ir “zāles”, kas Latvijai ir absolūti nepieciešamas, lai mirstību no SAS būtiski samazinātu. Kāpēc to nedara, ir grūti saprast, var tikai minēt.

Turpretim invazīvās kardioloģijas procedūru pieaugumam SAS veselības uzlabošanas rīcības plānā ir vēl papildus pieprasīts miljons latu. Kā labi zināms, šī nozare Latvijā ir ļoti dārga, procedūras ir dārgākas nekā vairākās citās attīstītās valstīs, un pēc to izdarītā skaita jau tagad esam sasnieguši otro vietu pasaulē uzreiz aiz Vācijas.

Latvijā 2012.gadā ir izdarītas ~10 000 koronārās invazīvās procedūras (~500 uz 100 000 iedzīvotāju), pēc 2012 OECD Health at a Glance datiem, Vācijā (pirmajā vietā pasaulē) – 624 uz 100 000 iedzīvotāju, Beļģijā (otrā vieta pasaulē) 469, ASV – 377, ES 24 valstīs – 191 un Igaunijā – 182.

Neskatoties uz to, ka Igaunijā šīs invazīvās procedūras veic divarpus reižu mazāk nekā Latvijā, mirstība no SAS 2000.-2009.gadā tur samazinājusies par 5,6% vīriešiem un 6,4% sievietēm, kamēr Latvijā tikai par 1,6% un 2%. Ir vērts atcerēties, ka Igaunijas kopējais veselības budžets pret IKP (valsts plus privātie oficiālie maksājumi) ir mazāks nekā Latvijā.

Taču arī tik bagātās valstīs kā ASV arvien vairāk paši sirds ārsti diskutē, ka šim sirds invazīvo procedūru skaitam būtu jāsamazinās, jo tās veic par daudz un pie indikācijām, kur tas nebūtu jādara.

Latvija ir apsteigusi ASV pēc šo izdarīto procedūru skaita uz 100 000 iedzīvotāju, taču naudu prasa vēl, lai šīs procedūras veiktu vēl vairāk! Kāpēc, kā vārdā un vai tiešām tas ir tas, ko Latvijas valsts nabadzīgais veselības budžets var atļauties?

Ir pilnīgi skaidrs, ka budžets to atļauties nevar un Latvijas pacientam no tā būs, labākajā gadījumā, minimāls labums. Es lūdzu valdībai šo vienu miljonu latu pievienot 82 000 latu pirmajā sadaļā domātājam un izveidot saprātīgu, pārdomātu SAS profilakses programmu, līdzīgu, kāda tā bija Somijā, un tas ir paveicams.

Ir skaidrs, ka šādas izmaiņas plānā būtu izdevīgas Latvijas iedzīvotājiem, taču ne tiem, kas aktīvi lobē šo procedūru skaita pieaugumu. Kā redzams Valsts kontroles pārskata 25.lapā, par to saņem septiņus tūkstošus latu mēnesī, papildus saņemot desmitiem tūkstošu latu par zāļu kompāniju pasūtīto pētījumu veikšanu, kas Latvijā vēl arvien tiek pārskaitīti uz personīgiem kontiem (tā tas nedrīkst notikt nevienā attīstītas valsts universitātes slimnīcā, šai naudai jābūt pārskaitītai caurskatāmā veidā caur slimnīcu, kur šie pētījumi tiek veikti), un saņem “ziedojumus” no farmācijas un instrumentu kompānijām atbalsta fondā.

Pēc tam šīs pašas kompānijas piedalās iepirkuma procesos, par kuru norisi un caurskatāmību varam tikai minēt, kamēr slimnīcas vadībai nav pilnīgi nekādu tiesību lemt par fonda naudas izmantošanu vai neizmantošanu slimnīcas kopējiem mērķiem. Tajā pašā laikā slimnīcas vadība pieprasa personālam par 50% samazināt tualetes papīra lietošanu! (skat. pielikumu). Ir grūti saprotams, kā kaut kas tāds var turpināties ES valsts universitātes slimnīcā 2013.gadā!

Taču, kā man teica ministrijā, šo plānu atbalsta [veselības ministre Ingrīda] Circenes kundze un neko mainīt tur nevarot. Ja ministre tiešām izprot šo plānu un to atbalsta, tad mums visiem kopā ir svarīgi uzdot jautājumu par ministres piemērotību šim amatam.

No sirds visi kopā cerēsim, ka ministre atbalstīs saprātīgas izmaiņas SAS plānā, kā arī risinās medikamentu kompāniju pētījumu apmaksas jautājumu vienā no lielākajām universitātes slimnīcām un sāks detalizētu pie slimnīcas izveidojušos fondu darbības pārskatu un analīzi.

Lūdzu sūtiet savus komentārus par notiekošo šā likuma pieņemšanā uz Veselības ministrijas twitter @veselibasmin un Ministru kabineta twitter @MKabinets.

Autors ir Teksasas universitātes asociētais profesors, rezidentūras programmas asociētais direktors, Endokrinoloģijas un kaulu metabolisma klīnikas vadītājs Dalasas veterānu slimnīcā