Vācijas profesionālās izglītības pieredzi Latvijā ieviesīs jau septembrī

Duālā izglītības sistēma nozīmē, ka mācības tiks apvienotas ar praksi

Šogad septembrī septiņās profesionālās izglītības iestādēs sāksies pilotprojekts, kurā jaunieši apgūs izglītību, kas balstīta praksē un darba pieredzē. Ar šādu soli cer mazināt jauniešu bezdarbu.

Par pamatu šim projektam ņemta Vācijas duālās izglītības sistēmas pieredze, kas būtībā nozīmē, ka mācības uzreiz tiek apvienotas ar praksi uzņēmumā.

Šādi audzēknis varēs vislabāk izprast darba devējas prasības, un audzēknim būs vieglāk apgūt teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas konkrētajā jomā, norāda Ina Vārna, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jomā.

Kā vēl vienu svarīgu iemeslu, kāpēc ieviest duālo izglītības sistēmu, Vārna min jauniešu bezdarbu. „Mēs varam tikai apbrīnot Vācijas pieredzi un sasniegtos rezultātus cīņā ar jauniešu bezdarbu.”

IZM pārstāve norāda, ka Latvijā nav tik augstu jauniešu bezdarba rādītāju kā Spānijā, bet nav arī tik labi kā Vācijā – 2013. gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 22,2%.

Patlaban vēl notiek sagatavošanās darbi, lai jaunieši varētu septembrī sākt mācības, tās uzreiz apvienojot ar praksi. Ministrija ir apzinājusi profesionālās izglītības iestādes audzēkņu kvalifikācijas prakšu īstenošanas vietas. Ir plānots tās apmeklēt izlases veidā, lai novērtētu prakšu norisi un kvalitāti, stāsta Vārna.

Vēl ir jāizstrādā līgumi, kas tiks slēgti starp izglītības iestādi, uzņēmumu un audzēkni, nosakot pušu tiesības un pienākumus, jāprecizē izglītības programmas, jāveido elastīgi mācību laiki.

Vārna norāda, ka katra iestāde strādā pie izglītības programmas un mācību plāna, un šī pieeja, visticamāk, būs dažāda. Piemēram, Vācijā duālās apmācības ietvaros mācības uzņēmumā notiek vidēji trīs līdz četras dienas nedēļā un vienu divas dienas skolā jaunieši apgūst prasmes, kas nepieciešamas profesijai. IZM pārstāve pieļauj, ka Latvijā varētu būt arī tā, ka mēnesi audzēknis mācās izglītības iestādē, tad mēnesi darbojas uzņēmumā. Tas būs atkarīgs no tā, kā izglītības iestāde vienosies ar uzņēmumu.

Septembrī jauno duālo izglītības sistēmu izmēģinās jaunieši septiņās dažādās profesionālās izglītības iestādēs: Ventspils tehnikumā, Ogres Valsts tehnikumā, Rīgas Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Smiltenes valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Valmieras profesionālajā vidusskolā.

Šie pilotprojekti ir iecerēti dažādās nozarēs. Piemēram, Smiltenes valsts tehnikumā plāno pilotprojektu kokapstrādes jomā. Tur jau ir notikusi saruna ar vairākiem uzņēmumiem, kur audzēkņi dosies praksē. Savukārt Ogres Valsts tehnikumā plāno pilotprojektu mežistrādes jomā.

Latvijā jaunietis vispirms vērsīsies pie profesionālās izglītības iestādes un sāks mācības tur, praksi jau būs nodrošinājusi mācību iestāde. Vācijā secība ir otrāda – jaunietis vispirms vēršas uzņēmumā, noslēdz ar to līgumu un tikai tad dodas mācīties.

„Patlaban ir grūti pateikt, cik liela būs audzēkņu ieinteresētība un uzņēmumu atsaucība. Mums ļoti svarīgs ir uzņēmumu atbalsts, lai šo jautājumu varētu virzīt un attīstīt,” uzsver Vārna.

Tā kā Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, jāpieliek lielas pūles, lai darba devējiem pierādītu, ka sagatavot speciālistus praksē ir ilgtermiņa ieguvums, saka IZM pārstāve.

Patlaban Latvijā profesionālās izglītības iestādēs nav duālās izglītības sistēmas pieredzes. Ilgus gadus profesionālajai izglītībai nebija pievērsta attiecīga uzmanība, saka Vārna. IZM vēlas, lai process notiek pakāpeniski, tāpēc sākumā, strādās ar pilotprojektiem, kurus IZM analizēs un izvērtēs, „tad domāsim par tālākiem soļiem”. Jau tagad IZM pārstāve ir pārliecināta, ka profesionālajā izglītībā praksei un praktiskajām mācībām būs noteicoša loma, bet vēl nav zināms, vai visas profesionālās izglītības iestādes pārņems duālo izglītības sistēmu.

Jau ir sākts darbs gan pie mācību aprīkojuma modernizācijas, gan pie iestāžu infrastruktūras uzlabošanu, „lai celtu profesionālās izglītības prestižu”.

Vārna ir apkopojusi informāciju par duālās sistēmas priekšrocībām Vācijā. Uzņēmējiem tādējādi tiek ilgtermiņā sagatavots nepieciešamais darbaspēks atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Jaunietis iegūst valstī atzīstu izglītību profesijā, kura tiek atzīta arī citās kompānijās. Vācijā jaunietis praksē saņem arī atalgojumu.

Tomēr šai sistēmai Vācijā ir arī trūkumi. Prakšu vietu skaits ir atkarīgs no biznesa cikliem, prakšu vietu nav tik daudz, cik audzēkņu, kuri vēlas apgūt profesiju. Tie jaunieši, kuri paši nevar atrast prakses vietas, vēršas Vācijas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tikai aptuveni ceturtdaļa no visiem uzņēmumiem piedalās jauniešu prakšu nodrošināšanā, pārējā daļa saņem jau darba tirgum sagatavotus jauniešus.

Duālā izglītības sistēma pastāv Vācijā, Austrijā un Dānijā.

Latvija par pamtu ņems Vācijas pieredzi. Šogad 8.jūlijā izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna parakstīja abu valstu ministriju nodomu deklarāciju par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā.

Savukārt Berlīnē 2012. gada decembrī IZM un piecas citas Eiropas Savienības valstu izglītības ministrijas parakstīja memorandu ar Vācijas federālo izglītības un pētniecības ministriju par sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā.