Būvnieki pagaidu jumtu Rīgas pilij cer uzlikt nākamnedēļ

Saeimas deputāti prasīs valdībai izveidot darba grupu Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas koordinēšanai

Pagaidu jumts Rīgas pils Svētku zālei tiks uzlikts piecu dienu laikā – tiklīdz beigsies ekspertīzes tajās pils daļās, kuras ir potenciālās ugunsgrēka izcelšanās vietas. Tā ceturtdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē solīja būvnieku pilnsabiedrības „SBRE” pārstāvis pārstāvis Didzis Putniņš.

Ceturtdien vairāk nekā mēnesi ieilgušajā neskaidrībā par situāciju ugunsgrēkā cietušajā Rīgas pilī atbildes centās rast Saeimas deputāti, beidzot pie viena galda sasēdinot visas iesaistītās puses – gan celtniekus, gan apsaimniekotājus, muzejniekus un arhitektūras pieminekļu sargus.

Trauksmes zvanu skandināja pilī esošo muzeju pārstāvji, kas medijiem ziņoja par nesenās vētras radītajām sekām – stiprais vējš norāva aizsargplēvi, bet lietus nopludināja vēl to, kas bija sācis žūt pēc ugunsgrēka dzēšanas. Atklājās arī, ka no izdedžiem mēneša laikā nav atbrīvoti cietušie pils stāvi, un katra iesaistītā puse par to vainoja otru.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis uzskata, ka pagaidu risinājums – plēve, ko pārklāja pār izdegušo jumtu un kas vētras laikā tika norauta, bijis neefektīvs veids. „Ūdens koncentrējas vienuviet un iegāžas iekšā. Tas rada vēl lielākus zaudējumus nekā, ja šīs plēves nebūtu. Līdz ar to ļoti steidzami jāveic darbi, lai uzstādītu pagaidu jumtu. To mēs esam prasījuši no pirmās dienas,” satraukts par pils stāvokli ir Dambis.

„SBRE” pārstāvis Putniņš skaidro, ka darbus pilī būvnieki varējuši sākt ātrāk. Jūlija sākumā notikusi sanāksme par ugunsgrēku seku novēršanu, pēc kuras 15. jūlijā apstiprināja darbu izmaksas. Tomēr pēc nedēļas viņiem esot paziņots, ka sarunu procedūra pārtraukta, jo a/s “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) piesaistītais eksperts atzinis, ka ugunsgrēks izcēlies bēniņos, kur notiek remontdarbi, tāpēc atbildība, viņuprāt, jāuzņemas būvniekiem.

„Uz pieņēmumu, ko izteica viens eksperts, ka visa atbildība jāuzņemas būvniekiem, mēs, protams, reaģējām kategoriski, ka tam nepiekrītam,” Saeimas komisijai saka Putniņš. “Arī šodien varu pateikt, ka atbildību varēs noteikt, kad ugunsdrošības dienesti un valsts policija būs devuši gala slēdzienu par ugunsgrēka izcelsmes vietu un cēloni.”

Tāpat viņš stāsta, ka pagājušajā nedēļā panākta vienošanās ar apdrošinātāju ekspertiem par atļauju būvniekiem sākt darbus pils Svētku zālē, pagaidu jumta uzstādīšana tur varētu sākties nākamās nedēļas sākumā.

Savukārt, pirms sākt darbus pils Kastellas daļā, vispirms esot jānostiprina iebrukušie griesti un jāsaņem atļauja no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par prezidenta kancelejai pieredošo mēbeļu pārvietošanu, informē Putniņš.

VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane skaidroja, ka uzreiz pēc ugunsnelaimes VNĪ vienojusies ar būvdarbu veicējiem par pils attīrīšanu no gruvešiem, tomēr, kā piebilst viņas kolēģis, Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis, strādniekiem neesot bijis ļauts iekļūt augšstāva telpās, jo eksperti tur pētījuši būvgružus. Piekļuvi esot liedzis apdrošinātājs „Baltijas apdrošināšanas nams”, kas piesaistījis ekspertu pils apsekošanai.

Vaicāts, vai rudens vētras nesabojās pagaidu jumta konstrukcijas, Putniņš teic, ka konstrukcijas būšot izturīgas.

Tomēr VKPAI eksperts arhitekts Pēteris Blūms izsaka pārmetumus gan VNĪ, gan „SBRE”: „[Zaudētais] mēnesis ir nenormāli ilgs laiks. Mūsu potence ir ārkārtīgi vāja. Ieejot pēc ugunsgrēka ceturtā stāva telpās, ieraudzīju gruvešu kaudzes. Tās kaudzes tur ir vēl joprojām. Es tiešām to nespēju saprast.” Viņš uzskata, ka jādomā valstiski – vairākām brigādēm jāvienojas un darbi jāveic pēc iespējas ātrāk.

Arī Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, atceroties pagājušās nedēļas lietavu nodarītos postījumus muzejam, piekrīt, ka svarīga ir katra diena. „Mums ir nevarības sajūta. Tas smagais darbs, ko bijām veikuši mēneša laikā, normalizējot klimatu telpās un veicinot žūšanu, vienā dienā bija pārvērsts par nulli.”

Radiņš atgādināja deputātiem, ka pēc lietavām telpas kļuva vēl mitrākas. “Lai arī visas vērtības esam evakuējuši uz sausām telpām, katrā ziņā procesi [pelējums u.c.] konstrukcijās nonāk un izplešas tālāk.”

Radiņš un Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka uzsvēra, ka bedzot nepieciešams sākt risināt eksponātu krātuves jautājumu. „Tagad mēs baudām savas tuvredzības sekas,” saka arī Dambis, atceroties, ka pirms dažiem gadiem tika pārtraukts runāt par muzeja krātuves izveidi Pulka ielā.

Saeimas komisijas pārstāve Inguna Rībena (Vienotība) atcerējās, kā Kultūras ministrija 2008. gadā kultūrai nozīmīgas ēkas nodeva VNĪ pārraudzībā. Pret šo lēmumu viņa toreiz izturējusies ar skeptiski. „Jau toreiz neticēju, ka VNĪ ierēdņi būs lielāki entuziasti, patroni par ēkām, kā muzeju vadītāji,” teica Rībena.

Par veidojamo valdības darba grupu, lai koordinētu pils glābšanu, Rībena izsakās, ka tai krīzes situācijā būtu  “jāstrādā nevis 12 stundas, bet varbūt uz maiņām 24. Iespējams, tā ir jārīkojas arī celtniekiem”. Taču birokrātija Latvijā esot tik liela un ierēdņi nevarot strādāt ilgāk par plkst. 17, ironizē deputāte.

Rībena situāciju Rīgas pilī salīdzināja ar zemūdenes “Kursk” nogrimšanu 2000.gadā, kad bojā gāja 118 cilvēki. „Viņu dzīvības toreiz bija augstākajā mērā apdraudētas, sākās šie bezgalīgie [birokrātijas] sarunu raundi, kamēr cilvēki nomira,” emocionāla bija Rībena, tā norādot uz Rīgas pils kritisko situāciju – kamēr ierēdņi velk garumā sarunas un darbus, laiks dara savu un iznīcina pils vērtības.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien nolēma prasīt Ministru kabinetam veidot krīzes grupu jeb pārresoru vienību Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas procesa koordinēšanai, kā arī risināt citus saistītos jautājumus. Tāpat valdībai tiek prasīts nodrošināt pietiekamu finansējumu pils atjaunošanas darbu segšanai. Ir ārkārtīgi daudz uzdevumugan īstermiņā, gan ilgtermiņā, gan attiecībā uz pili, gan attiecībā uz muzeju vērtību saglabāšanu, norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība).