Baiba Rubesa atstājusi augstu amatu bagātajā naftas uzņēmumā Statoil, lai būtu mājās, Latvijā. Viņai ir ko teikt par politiku, korupciju un to, kā nāves klātbūtnē izmainās skats uz dzīves vērtībām
Baibas Rubesas vārds ir pazīstams daudziem. Viņa ir ne tikai daudzus gadus vadījusi vienu no Latvijas redzamākajiem uzņēmumiem – Latvija Statoil, bet, tāpat kā viņas tēvs, uzņēmējs, Latvijas Bankas padomnieks un aktīvs trimdas darbinieks Brunis un māsa, dramaturģe un režisore Baņuta, vienmēr ir bijusi sabiedriski aktīva, turklāt patīk un prot spilgti izteikties. Pēdējos piecus gadus viņa ir pavadījusi ārpus Latvijas augstos koncerna Statoil amatos, bet šovasar nolēma atgriezties Latvijā. Brīnišķīgi saulainā jūlija rītā tikos ar viņu, lai parunātu par šo lēmumu, par ārzemēs gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī par smagu pārbaudījumu, kas piemeklējis māsas ģimeni.
Pēc pieciem gadiem ārzemēs esi pārcēlusies atpakaļ uz Latviju. Kādas ir sajūtas?
Ārkārtīgi labas, jo tā ir mērķtiecīga atgriešanās mājās.
Mērķtiecīga atgriešanās. Kāds ir mērķis?
Būt mājās, respektīvi, tas nav pilnīgi dulls lēmums. Varbūt sākšu no cita gala. Manas māsas vīrs [mūziķis Niks Gothams] ļoti nopietni saslima. Ja skaties, kā tavs vienaudzis aiziet mūžībā, tad ļoti ātri parādās jautājums, kā dēļ ir vērts dzīvot. Lai pelnītu naudu un nomaksātu hipotēku? Manā gadījumā tālu prom no ģimenes un draugiem, kā [Eiropas komisārs Andris] Piebalgs nesen teica, lidmašīnās un koferos? Vai labāk tomēr meklēt dzīvi, kas tev liekas vērtīgāka ar ģimeni un ar draugiem? Tāpēc meklēju ceļu, kā atgriezties, un to arī atradu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.