Par topošajiem inženieriem darba devēji sacenšas jau pirmajā dienā • IR.lv

Par topošajiem inženieriem darba devēji sacenšas jau pirmajā dienā

5
Studenti auditorijā. Foto: Raitis Plauks, F64
Ruta Garkalne

Latvijas augstskolās sākusies topošo studentu uzņemšana

Pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zem nojumes izkārtota „Valdo” produkcija, kas nav domāta pārdošanai. „Arī tādai kompānijai, kas asociējas ar putraimiem, rīsiem un griķiem, ir vajadzīgi inženieri,” saka Edgars Grazde, SIA „Voldemārs”, kas ražo pazīstamo “Valdo” produkciju, projektu vadītājs.

„„Valdo” darbinieki ir beiguši RTU,” lepni saka Grazde. Pirmdien, 8. jūlijā, pirmajā dokumentu pieņemšanas dienā RTU vairāk nekā desmit uzņēmumu piedalījās akcijā „Visi grib inženierus!”. Uzņēmumi izkārtojuši nojumes un stendus gar RTU, sveica jauniešus, kuri ieradās iesniegt dokumentus studijām. Šī akcija rīkota, lai uzsvērtu lielo pieprasījumu pēc inženierzinātņu speciālistiem un par plašajām darba iespējām Latvijā.

„Inženiera prestižs sabiedrībā aug, cilvēki apzinās, ka tam ir nākotne. Tas ir tikai stereotips, ka tie, kuri studē tehniskās zinātnes, ir baltos halātos un ar biezām brillēm. Patiesībā tas ir ļoti radošs un daudzpusīgs lauks,” pārliecināta ir Evita Serjogina, RTU pārstāve un šīs akcijas organizētāja. „Ceram, ka jaunieši ieraudzīs, ka RTU garantē viņiem karjeru, un sagaidām, ka jaunieši nāks pie mums mācīties,” – tā RTU mācību prorektors Uldis Suhovskis.

Organizatori informē, ka pirmdien akcijā kopumā piedalījās 18 uzņēmumi: „Aerodium”, „Rīgas satiksme”, „Lattelecom”, „Tieto Latvia” u.c.

Nepieciešami inženieri

Grazde Ir.lv stāsta, ka daļa pašreizējo uzņēmuma darbinieku ir pensijas vecuma, tāpēc meklē „jaunas asinis”. Kompānijai ir nepieciešami inženieri, kas varētu attīstīt ražošanas iekārtas, piemēram, fasēšanas un malšanas mašīnas. „Valdo” pārstāvis uzsver, ka ir nepieciešami arī informācijas tehnoloģijas (IT) speciālisti. Arī „Sadales tīkls” un „Tele2″ pārstāvji norāda, ka IT speciālisti ir nepieciešami.

Arī Uldis Suhovskis uzsver, ka uzņēmumiem nepieciešami tieši IT speciālisti. Vēl viņš min, ka vajadzīgi būs arī speciālisti enerģētikas nozarē. Pēc iepriekšējo gadu pieredzes viņš prognozē, ka liels konkurss būs tieši uz IT un arhitektūru.

A/s „Sadales tīkls” pārstāvis Ingus Paegle stāsta, ka uzņēumam vēl pietrūkstot siltumenerģijas un elektronikas speciālistu. Topošo studentu atsaucība ir liela un pat pirms iestāšanās augstskolā viņi interesējas par prakses iespējām.

Savukārt bez IT speciālistiem „Tele2″ vēl ir nepieciešami telekomunikācijas speciālisti, bet tie tiek gaidīti pēc RTU absolvēšanas, informē „Tele2″ pārstāvis Sandis Seladins. Akcijas ietvaros „Tele2″ stendā topošajiem studentiem tika piedāvāts darbs telemarketinga jomā. Pirmās stundas laikā pieteicās seši topošie darba ņēmēji.

Obligāts centralizētais eksāmens fizikā

RTU pārstāvji stāsta, ka uzņēmēji Latvijā patlaban “brēc” pēc darbiniekiem. Abi gan norāda, ka studentu vidē klīst teiciens: „RTU iestāties viegli un pabeigt grūti.” Uldis Suhovskis apstiprina, ka „skaits, cik no mūsu studentiem nespēj turpināt mācības, ir diezgan liels”. Viņš kā iemeslus min nepietiekamo sagatavotību eksaktajos priekšmetos – matemātikā un fizikā.

Arī RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna norāda uz topošo studentu nesagatavotību. Viņš uzskata, ka inženierzinātne Latvijā palikusi novārtā, tā nav bijusi viena no pēdējo 20 gadu populārākajām profesijām, tāpēc arī rīkota akcija „Visi grib inženierus!”. Suhovskis atgādina, ka šogad vidusskolu pabeiguši 24 tūkstoši jauniešu, bet fiziku centralizētajos eksāmenos kārtoja tikai pusotrs tūkstotis. Viņš cer, ka fizikā tiks ieviests obligāts centralizētais eksāmens.

RTU topošie pirmkursnieki

Jau pirms reģistrēšanās laika pie RTU galvenajām durvīm pirmdien pulcējās topošie studenti. Īsā laikā izveidojās rinda ar pāris desmitiem studēt gribētājiem.

Ir.lv jauniešiem jautāja, ko viņi grasās studēt un kāpēc. Normunds Skudra cēlies četros no rīta, lai brauktu reģistrēties. Viņš nāk no Preiļiem, vēlas studēt intelektuālas robotizētas sistēmas, jo bērnībā interesējuši roboti un programmēšana. Viņam ir arī rezerves plāns, ko citu RTU studēt. Viņš pārliecināts, ka darbu iegūs, jo pieprasījums pēc šīs universitātes studentiem ir lielāks nekā beidzēju skaits.

Arī vidusskolas absolvents Artūrs Litviņenko ir pārliecināts, ka darba netrūks – „ja ir tik daudz budžeta vietu, tad var secināt, ka speciālisti ir pieprasīti”. RTU studēt Būvniecības fakultātē ir viņa primārā izvēle, bet viņam ir arī rezerves variants studēt Latvijas Universitātē (LU). Savu izvēli puisis skaidro ar to, ka vecāki ieteikuši studēt RTU.

Arī Inesei Austrupai rezerves variants ir studēt LU, bet kā pirmo variantu viņa izvēlējusies RTU studēt informācijas tehnoloģijas, jo uzskata, ka šī joma ir perspektīva. Viņa min, ka jau pēc pamatskolas beigšanas mēģinājusi iestāties skolā, kur mācītu datorzinātnes.

Topošā studente Linda Krēmere vēlas studēt muitas un nodokļu administrēšanu, bet ne jau tāpēc, ka izklausās gudri, – iepatikusies programma. Viņa cer, ka rezerves plāns viņai nebūs nepieciešams.

Reģistrāciju apmeklēja arī tikko maģistra grādu ieguvušie. Iļja Dvorņikovs ieguvis RTU maģistru Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Viņš stāsta, ka studēt bijis ļoti interesanti un darba vadītājs ir piedāvājis studēt doktorantūrā. Pats gan strādā būvniecībā, bet saka, ka iegūtās zināšanas ļoti noder. „Man liekas, ka labs inženieris var atrast sev darbu jebkādā jomā, visur,” saka Iļja.

Andris Gauračs tikko ieguvis bakalaura grādu Automātikā un datortehnikā, arī nolēmis studēt tālāk. Par pirmajiem gadiem universitātē viņš izsakās skarbi: „Tagad strādājot, es neredzu, kur izmantot pirmo divu gadu mācību vielu.” Tomēr viņš gan norāda, ka trešais gads bijis interesants un praktisks, un domā, ka maģistros būs vēl interesantāk, jo tur nemācīs fundamentālas lietas, kas ir novecojušas. Kā piemēru viņš min vecas programmēšanas valodas. Viņa specialitātē darbu nav grūti iegūt, Gauračs ir programmētājs dizainers. Viņš atceras, ka uz pirmo darbavietu aizsūtījis CV un jau pēc divām stundām darba devējs atbildējis. Vajadzējis tikai aiziet uz „vieglu interviju un viss”.

Pirmdien sākās reflektantu reģistrācija un uzņemšana visās Latvijas augstskolās un koledžās. Jau pagājušajā nedēļā uz vairākām augstskolām varēja pieteikties elektroniski portālā “latvija.lv”, kur var pieteikties studijām 11 Latvijas augstskolās. Pēc elektroniskās pieteikšanās studijām gan visiem reflektantiem obligāti personiski jādodas uz kādu no augstskolu reģistrācijās vietām, jāuzrāda nepieciešamie dokumenti un jāapstiprina pieteikums studijām augstskolā.

Pieteikties RTU un LU pamatstudijām klātienē vai apstiprināt elektronisko pieteikumu, uzrādot dokumentus, ir iespējams līdz 15. jūlijam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas un karjeras portāls prakse.lv veidotajā aptaujā, kurā piedalījās 622 uzņēmumi, RTU atzīta par darba devēju ieteiktāko augstskolu.

 

Komentāri (5)

ligakalnina 08.07.2013. 19.11

Kam mums inženieri, tur jau vajag smadzenes, gan tiem, kas gatavo, gan studentiem, mums jau pietiek ar zemas kvalitātes politologiem, psihologiem, utt., tas jau ir tas “augstskolu” bizness.

+4
-1
Atbildēt

2

    dzerkaleliva > ligakalnina 08.07.2013. 19.13

    Psihologi mums trūkst un liela daļa aizbrauc, tas darbs ir diezgan smags un labi apmaksāts. Mums ir skolas, kur tie joprojām nav, nerunājot par darba vietām. Akmens laikmets.
    ——————————
    Ekonomisti, PR speciālisti, politologi, antrapalogi, reklāmas speciālisti, žurnālisti, tie gan it kā ir, bet pie esošā izmiršanas ātruma 30.000 gadā ar ikgadēju pieaugumu, tie arī drīz vien trūks. Viss trūks, bez variantiem, izņemot politiķus un augstākos ierēdņus, tie netrūks nekad.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 08.07.2013. 19.14

    Psihologi ir ļoti dažādi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Evija Zauere 08.07.2013. 18.34

jēziņ, man apnika lasīt šo savārstījumu. tiek pieminēti kaut kādi cilvēki bez jebkāda paskaidrojuma kas viņi tādi ir, loģiska stāsta nav vispār.

0
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.07.2013. 18.21

Bulšits, Kanāda un Austrālija sacenšas par inženieriem, nevis LV vergturu kantori, kur pie ārzemju rietumu un valsts vergturiem, nedaudz labāki apstākļi, nekā pie ārzemju austrumu un vietējiem privātajiem vergturiem.

+1
-5
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu