fbpx

Darvas pilieni medus mucā 53

Foto: Edijs Pālens, LETA
Sanita Upleja
Print Friendly, PDF & Email

Divdesmit gadu brīvu vēlēšanu pieredze ir liels sasniegums

Sestdien, kad Latvijas tauta dosies kārtējo reizi vēlēt savas pašvaldības, apritēs arī zināma apaļa jubileja. Pirms divdesmit gadiem – 1993.gada jūnija pirmajā nedēļas nogalē 5. un 6.datumā – Latvijas tauta vēlēja 5.Saeimu. Tās bija pirmās brīvās vēlēšanas pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, un balsojušo skaits bija rekordaugsts – 89,9% no visiem balsstiesīgajiem.

Tādu dalības rekordu diezin vai jebkad vairs izdosies atkārtot, jo toreiz vēlēšanas bija svētki un vēlētāji pēc padomju jūga smaguma novelšanas patiesi izslāpuši pēc īstas brīvības garšas. Tagad vēlēšanas un tautas nobalsošanas jau kļuvušas par rutīnu, bet vēlētāji var atļauties īdzīgi raukt degunus un izdomāt vienu par otru dīvainākus iemeslus, kādēļ vēlēšanās nav jēgas piedalīties un kāpēc demokrātija jeb tautas vara ir nekam nederīga lieta.

Piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās ir, protams, demokrātiskas sistēmas mums dota iespēja, ko katrs var izmantot vai neizmantot pēc paša ieskatiem. Tikai būtu arī vienlaikus labi atcerēties, ka iespējas pašiem brīvi izvēlēties savus varas pārstāvjus ļaudīm, kas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvo tūkstošiem gadu, ir bijis vien dažus gadu desmitus. Turklāt ilgākais brīvu izvēļu izdarīšanas periods ir tieši nule svinamie divdesmit gadi kopš 5.Saeimas vēlēšanām.

Pārbaudījums izturēts

Ilgāko valstiskās neatkarības posmu un arī nepārtrauktas demokrātijas laiku sasniedzām šajā pavasarī, un līdz ar to arī varētu teikt, ka zināmu vēstures pārbaudījumu esam izturējuši. Neraugoties uz nemitīgajām alkām un žēlabām pēc stingrāka saimnieka, visuredzošas acs un visuvarošas rokas, esam nosargājuši demokrātiju un līdz ar to arī savu valsti.

Divdesmit gadi brīvu vēlēšanu pieredzes jau nav nekas daudz, ja skatās pasaules vēstures kopsakarā. Taču tas ir gana daudz, ja raugāmies no viena cilvēka apzinīgā mūža viedokļa vai no fakta, ka izaugusi jau ir vesela paaudze, kurai brīvas vēlēšanas ir pati par sevi saprotama lieta. Tik pašsaprotama, ka sāk jau kļūt par nesvarīgu.

Lai arī, spriežot pēc Latvijas sabiedriskās sarunas, jūtamies stipri vīlušies un atsvešināti no varas, kā arī šķietami nespējīgi to ietekmēt, vēstures sausie skaitļi liecina par kaut ko citu. Divdesmit gados esam ne tikai ievēlējuši septiņus Saeimas sastāvus, bet vienu arī izdzenājuši, tautas nobalsošanā esam atkārtoti nosargājuši savu valodu un valsti un savulaik lēmuši arī pievienoties Eiropas brīvo tautu saimei.

Divos gadu desmitos esam varu devuši daudzām un dažādām partijām, kā arī sodījuši tās ar varas atņemšanu un partiju izstumšanu vēstures mēslainē. Gana aktīvi esam bijuši arī pašvaldību līmenī, un kaut vai Rīgā vien pie varas ir bijušas visdažādākās partijas no spektra visiem galiem.

Viena karote veselā mucā

Skaitļi patiesībā liecina, ka pašvaldību gadījumā esam bijuši īpaši aktīvi savu vēlēšanu tiesību izmantošanā. Kā nule vēstījis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, pašvaldību vēlēšanās esam aktīvāki plusu un mīnusu likšanā. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā grozīto vēlēšanu zīmju jeb tādu, kurās ievilkti plusi vai mīnusi, bijis 80,7%, kamēr 2011.gada Saeimas vēlēšanās tādu zīmju bijis vien 42% jeb faktiski divas reizes mazāk.

Plusi un mīnusi pie kandidātu vārdiem, ko īpaši naski liekam pašvaldību deputātu kandidātiem, būtiski ietekmē kandidāta vietu sarakstā un viņa izredzes tikt ievēlētam. Tātad vēlētāji izšķir vairāk nekā saraksta sastādītāji. Tas nozīmē arī to, ka vietējā vara mums ir pietiekami tuvu, lai atpazītu katru kandidātu un rūpīgāk izvērtētu viņa līdzšinējo darbību un nākotnes nodomus.

It īpaši jau mazākos novados, kur dzīve un darbs visiem kā uz delnas. Tas nozīmē arī to, ka kandidātam mazākā pašvaldībā ir jābūt lielākai drosmei un uzņēmībai darboties vietējā varā, jo vērtēšana būs cītīgāka, kritika personīgāka un nežēlīgāka.

Liela drosme un patiesībā arī nekaunība vajadzīga arī tiem pašvaldību deputātu kandidātiem, kuri kandidē uz deputāta amatu vai strādā pašvaldībā, būdami apsūdzēti un iesaistīti tiesu procesos. Tā vietā, lai nogaidītu tiesas lēmumu un attaisnojoša sprieduma gadījumā atgrieztos politikā ar jaunu sparu, tādi ļaudis ne tikai met ēnu uz visiem pārējiem godīgiem darba darītājiem pašvaldībās, bet arī ņirgājas par tiesu varu un tiesībsargu darbu mūsu valstī.

Tomēr svētās dusmās par tādu nekaunību būtiski ir nepazaudēt mēroga sajūtu. No 1618 deputātiem, ko ievēlēsim pašvaldībās 1.jūnijā, tikai daži ir pieskaitāmi šai nekauņu kategorijai, un tā ir ļoti maza daļa. Tik maza, ka tās dēļ nav vērts visus citus deputātu kandidātus uzskatīt par potenciāliem noziedzniekiem un kā pret tādiem izturēties vēlēšanu kampaņas laikā un debašu gaitā.

Runājot līdzībās, tie tomēr ir tikai daži darvas pilieni medus mucā. Un, lai gan sakāmvārds vēsta, ka tie sabojā visu medus mucu, īstenībā ne vienmēr tā notiek. No īsta, laba un bieza medus dažus darvas pilienus var izcelt ar karoti. Taču, ja ļoti grib, tad var arī tos dažus pilienus kārtīgi iemaisīt medū, sabojājot medu un pašiem prieku par darba bišu sanesumu.

Paši esam vairākums

Taču kopumā, ja izceļam ārā dažas karotes piesārņojuma, mūsu divdesmit gadu brīvu vēlēšanu pieredze ir labs sasniegums un labs sanesums. Pats galvenais – tas ir mūsu pašu darba rezultāts, un tas nav maz, jo vēl pirms gadsimta ceturkšņa nekas tāds vispār nebija iedomājams. Mums nav par ko kaunēties un bērt smiltis uz galvas, jo divdesmit gadus esam bijuši cītīgi demokrātijas skolā gājēji.

Taču demokrātijas iezīme ir arī spēja uzņemties atbildību par kopējo lietu arī tad, ja esi ar saviem uzskatiem mazākumā. Jo tie jau esam mēs paši. Mēs paši, kas ievēlam un kas tiekam ievēlēti. Mēs paši veidojam arī vairākumu, kura vārdam demokrātijā ir liels svars. Tas nav nekas no ārpuses atnests vai ar varu uzspiests. Tās ir mūsu līdzpilsoņu dažādās intereses, kas dažādos vēsturiskos brīžos saplūst dažādās kombinācijās. Vienu brīdi esam vairākumā, vienu mazākumā, bet ne viens, ne otrs nedod īpašas tiesības pilināt darvu kopējā medus mucā.

Autore ir neatkarīgā žurnāliste

 

Komentāri (53)

JānisLetiņš 31.05.2013. 13.55

nekaunība vajadzīga arī tiem pašvaldību deputātu kandidātiem, kuri kandidē uz deputāta amatu vai strādā pašvaldībā, būdami apsūdzēti un iesaistīti tiesu procesos. ….. ņirgājas par tiesu varu un tiesībsargu darbu mūsu valstī.
______________________________

Kāpēc lai neņirgātos, ja vēlētāji paši to atbalsta. Ja kāds balso par Lembergu neskatoties ne uz ko, tad arī katru dienu mediji stāstīs, par to kā Lembergs šķauda virsū, gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem. Un par to jāsaka paldies Ventspilniekiem.

+16
-1
Atbildēt

4

    Ieva Aile > JānisLetiņš 31.05.2013. 22.46

    Kā tas ir,neskatoties ne uz ko?Viņi neskatās uz sakārtoto pilsētu un jauniem uzņēmumiem Ventspilī?

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Ansis > JānisLetiņš 31.05.2013. 23.52

    Kā lai nebalso par Lembergu, ja viņu reklamē gan Kariņš, gan Sprūdžs, gan Čigāne, gan tagad arī Ozoliņš un Brauna?
    Viņš noteikti ir cilvēks ar lielāko atpazīstamību mēdijos (nu pēdējā laikā varbūt Valdis Dombrovskis un Nils Ušakovs sāk nedaudz pietuvoties)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > JānisLetiņš 01.06.2013. 11.03

    Gati,nē,nu ar jums,Lembja līdz ar zemi nolīdzinātājiem ar ir joki:D Te bez drausmīgā Lemberga ziņas Ventspilī ne mats nenokrīt no galvas,te atkal izrādās,ka viņš pat ielu nav spējīgs noslaucīt 😀

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andis > JānisLetiņš 31.05.2013. 23.38

    Lielais Lembis esot manīts ar milzu liekšķeri tīrām Ventspili un ar ķelli un spaini būvējot High-Tech rūpnīcas. Pārējie ventspilnieki sajūsmā elsa, tantiņas pat spiedza.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 31.05.2013. 17.10

…izaugusi jau ir vesela paaudze, kurai brīvas vēlēšanas ir pati par sevi saprotama lieta. Tik pašsaprotama, ka sāk jau kļūt par nesvarīgu.
Lai arī, spriežot pēc Latvijas sabiedriskās sarunas, jūtamies stipri vīlušies un atsvešināti no varas… +++

Šajās divās rindkopās autorei ir izdevies ievietot visu mūsu problēmu sakni -Latvijā tiešām ir izaugusi vesela paaudze, kurai nav ne jausmas par to, cik viņiem dzīvē ir neizsakāmi laimējies, jo viņi piedzima pēc 1991. gada, vai vismaz savu apzinīgo dzīvi sāka dzīvot pēc 1991. gada, un tādēļ šiem ” jaunajiem ļaudīm” ir neizpratne par to, ko LR nozīmē jebkura līmeņa vēlēšanas, tādēļ arī šādi šabloniski saukļi par atsvešinātības sajūtas” no varas ir dzīvotspējīgi. Tādēļ dažkārt tāda vēlme runāt muļķības …:)))

+9
-1
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > buchamona 31.05.2013. 17.19

    ——-rinķī apkārt (..)
    -Latvijā tiešām ir izaugusi vesela paaudze, kurai nav ne jausmas par to, cik viņiem dzīvē ir neizsakāmi laimējies, jo viņi piedzima pirms 1991. gada, vai vismaz savu apzinīgo dzīvi sāka dzīvot pēc 1991. ============================================================================ Kā tad – “liela laime”:
    ” Eiropa iztērējusi miljardiem eiro, glābjot finanšu grūtībās nonākušās bankas, taču ir pamats domāt, ka šajā procesā varētu būt zaudēta vesela jauniešu paaudze, izteicies Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs. Milzīgais bezdarba līmenis Eiropas dienvidos aizsācis protestus, radot bažas par plaša mēroga sociālo krīzi.”

    http://financenet.tvnet.lv/zinas/456731-ep_prezidents_eiropa_varetu_but_zaudejusi_jauniesu_paaudzi

    0
    0
    Atbildēt

    0

ligakalnina 31.05.2013. 15.28

Par to nekaunību – skan diezgan naivi.
Politikā “kaunīgi” un reflektējoši cilvēki neiet, ja reiz likums atļauj tā darīt, kāpēc gan lai viņi to neizmantotu?
Vaina nevis “nekaunībā”, bet, Latvijas nesakārtotajā likumdošanā un tiesu sistēmā, kas atļauj tādas lietas vilkt gadu garumā, kaut normāli būtu, ja tik sab. svarīgas lietas tiktu iztiesātās ārpus kārtas un ļoti ātri, un, lai izvairītos no “akūtas laventozes” gadījumiem, kas arī var vilkt lietas garumā, elelementāri vajadzētu nodibinā tkādu neatkarīgu ekspertu nodaļu pie TM vai prokuratūras.
Tā ka nekas tāds netiek darīts gadu desmitiem, tad, acīmredzot, tāda sistēma vienkārši daudziem, kas pie varas, ir izdevīga, un ar nekaunību vai kaunību tam vispār nav nekāda sakara.
Un otrais, dabiski, ir pašu vēlētāju attieksme, par ko augstāk jau minēja.

+7
-1
Atbildēt

6

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 31.05.2013. 17.40

    ——–dzeris49 Jā, ja jau to apgalvo šis te ārkārtīgi cienījams informācijas avots, kā var neticēt? ============================================================================ Ja informācija nebūtu publicēta žurnālistes S.Veinbergas personīgajā blogā, tad tiešām neticētu Zviedrijas sabiedrības integratoru neveiksmei. Un tas pēc 20 gadu neatlaidīga darbā un miljardu kronu iztērēšanas:

    “Gigantiska imigrantu integrācijas neveiksme Zviedrijā” http://sandraveinberga.lv/2013/05/22/gigantiska-imigrantu-integracijas-neveiksme-zviedrija/#comment-6422

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 31.05.2013. 16.53

    ——-dzeris49:”(..)
    Pateikšu nepolitkorektu lietu, manuprāt, igauņi ir rietumnieki pēc mentalitātes,……” ============================================================================ Igaunijas prezidenta Ilvesa sievastēva teiktais to rietumniecisko mentalitāti apstiprina:
    “Отец Эвелин Ильвес – президенту Эстонии: я никогда не был так беден, как сейчас”
    (..)
    Во время интервью Лембит вспомнил об одной публикации Тоомаса Хендрика Ильвеса в газете, где президент писал о том, что эстонский народ сейчас богаче, чем когда-либо раньше. После этого отец Эвелин Ильвес был в гостях в президентском дворце и в лицо сказал президенту Эстонии: «Я никогда не был так беден, как сейчас.”

    http://www.limon.ee/1250418/otec-jevelin-ilves-prezidentu-jestonii-ja-nikogda-ne-byl-tak-beden-kak-sejchas/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 31.05.2013. 16.37

    Jā, sabiedrība nav ideāla, bet, īstiem politiķiem, kas spēj spriest valstiskās kategorijās, būtu nedaudz jāiet sabiedrībai pa priekšu, nevis aiz muguras, un jāsaprot, ka tāda nesodamības atmosfēra, kas te valda, beigu beigās, atspēlēsies, var nolikt valsti samērā sarežģītā situācijā, ļaujot pie varas nonākt absolūti bezatbildīgiem populistiem.
    SC nonākšana pie varas Rīgā, ZZS un Lemberga uzvaras gājiens gadu garumā, tiesiskais nohilisms valstī, ir taisni to LC “liberāļu” un TP “konservatoru”, kā arī TB “nacionalistu” politikas radītas sekas, ne tikai sabiedrības vaina.
    Nez kapēc Igaunijā sabiedrība ir citāda, kaut, no Latvijas tās vēsture atšķiras visai maz, jādomā, tāpēc, ka politiķi tur ir atbildīgāki, un tiem valsts interses, tomēr, izsaka vairāk, kā Latvijas politiķiem.
    Nevar visu gāzt uz sabiedrību, jo sabiedrība, patīk vai nepatīk, vadās pēc tā, kā uzvedas “elite”.
    Ja sabiedrība redz, ka “elitē” valda absolūta nesodamības atmosfēra, ka cilvēki var likumīgi nozagt miljonus, un par to netiesā, ka politiķi melo, ka Latvijā karjeras iespējas valsts sektorā nosaka nevis izglītība, intelekts, vai kvalifikācija, bet, partejiskā piederība, ko tad var gaidīt no sabiedrības?
    Kaut, vaina, manuprāt, arī mentalitātē, teikšu nepolitkorekti, un daudzi apvainosies, bet, igauņi ir vairāk rietumnieki, latvieši – kaut kas pa vidu, dabiski, cilvēki ir dažādi, un tas neattiecas uz visiem, bet, tāds iespaids rodas.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 31.05.2013. 17.15

    Jā, ja jau to apgalvo šis te ārkārtīgi cienījams informācijas avots, kā var neticēt?
    Es, atkal, vienā Krievijas avīzē ar nosaukumu ” tualetnaja bumaga” izlasīju, ka, Igaunija vispār grimst nabadzībā, Ilvesa tēvs staigā pa ielām ubagodams, bari igauņu sapulcējušies pie Krievijas robežas un lūdz politisko patvērumu, kaut, īstenībā, viņi gaida maizes kumosu no brālīgās Krievijas, jo Igaunijā valda nabadzība, bads, sabrukums un totalitarisms.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > ligakalnina 31.05.2013. 16.24

    principā taču ir tikai viens lemberga fenomens. lai gan būs arī ušakova fenomens, kad noziedznieks tiek atkārtoti ievēlēts…
    Viņu vēlētāji taču domā pavisam citādi, kā pārējie. Tur nav racionalitātes, tā ir kā mīlestība… smadzeņu ķīmija….

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    JānisLetiņš > ligakalnina 31.05.2013. 15.47

    @ dzeri49

    normāli būtu, ja tik sab. svarīgas lietas tiktu iztiesātās ārpus kārtas un ļoti ātri, un, lai izvairītos no “akūtas laventozes” gadījumiem, kas arī var vilkt lietas garumā, elelementāri vajadzētu nodibinā tkādu neatkarīgu ekspertu nodaļu pie TM vai prokuratūras.
    __________
    Dzeri, tas nenotiek,tāpēc, ka sabiedrībā nav pēc tā pieprasījuma. Šī kultūra nāk no PSRS laikiem, kad apzagt valdību bija goda lieta. Arī tagad katrs kaut ko cenšas aizstiept no darba vietas, tāpēc lielie zagļi savējie vien ir un iecietība pret viņiem ir liela.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu