Aģentūra LETA intervē PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītāju Igoru Gorbunovu
Naturalizēto personu skaits, salīdzinot ar 2005.gadu, ir sarucis gandrīz desmit reizes. Gados jauno nepilsoņu paliek arvien mazāk, bet vecie ir apraduši ar savu statusu šajā zemē un neko mainīt negrasās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadītājs Igors Gorbunovs intervijā atzīst, ka neviens vairs īsti nezina, kā “izkustināt” nepilsoņus, lai viņi kļūtu par pilsoņiem.
Kas ir tie iemesli, kuru dēļ cilvēki grib naturalizēties?
Pēdējā laikā gan biežāk jautā, kāpēc cilvēki negrib kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo sešus gadus naturalizācijas temps – apmēram 3000 naturalizācijas iesniegumu un nedaudz vairāk par 2000 naturalizēto cilvēku gadā – ir turējies nemainīgs. Faktiski vienmēr nepilsoņu interese ir bijusi mazāka, nekā gaidīts. Ja krīzes gados tas nevienu nemulsināja, tad šodien beidzot sāk domāt, kāpēc tas tā ir.
Manuprāt, tur atrodami vismaz kādi 20 iemesli, par kuriem varētu daudz stāstīt. Lai gan nepilsonim nav nekāda īpaša izdevīguma kļūt par Latvijas pilsoni, daļa tāpat izvēlas naturalizēties. Mums ir veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kāpēc viņi to dara vai nedara. Redzam, ka pirms diviem gadiem viens no galvenajiem naturalizēšanās iemesliem bija vēlme kļūt par Eiropas Savienības (ES) pilsoni, bet tagad šis iemesls vairs nav tik svarīgs. Gan 2011.gadā, gan 2012.gadā veiktajos pētījumos nepilsoņi un citu valstu valstspiederīgie kā galveno naturalizēšanās iemeslu ir norādījuši faktu, ka viņi dzīvo Latvijā.
Tātad cilvēkam vienkārši liekas normāli un pašsaprotami kļūt par tās valsts pilsoni, kurā viņš dzīvo?
Jā, tieši tā. Tas ir normāli. Savukārt, kā rāda 2012.gada pētījums, visi pārējie iespējamie iemesli pilsonības iegūšanai ir aptuveni vienlīdz svarīgi. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku atzīst, ka vēlas naturalizēties, jo Latvijas pilsonība būs ļoti svarīga viņu bērniem. Agrāk šis iemesls nebija tik populārs. Tāpat par svarīgāku nekā iepriekš cilvēki atzinuši iespēju, kļūstot par pilsoni, iegūt balsstiesības. Turpretim krasi ir samazinājusies nepilsoņu interese par ES pilsonību. No pieredzes gan varu teikt, ka viena daļa tomēr vēlas iegūt Latvijas pilsonību tieši tāpēc, lai varētu braukt uz Vāciju un Angliju strādāt, jo nepilsoņiem tur nav tik izdevīgi nosacījumi.
Vai ārzemēs strādājošie nepilsoņi nevar naturalizēties, nebraucot uz Latviju?
Nē, to var izdarīt tikai klātienē. Nākotnē ir paredzēts, ka naturalizācijas pieteikumu varēs iesniegt elektroniski, bet eksāmens vienalga būs jākārto klātienē. Es domāju, ka nemaz nebūtu labi, ja to varētu izdarīt ārvalstīs, jo tādā veidā mēs it kā atbalstītu nedzīvošanu Latvijā. Jau tā daudzi Latvijas pilsoņi meklē iespējas pārcelties uz dzīvi citās valstīs.
Cik daudz pilsonības pretendentu piedzīvo neveiksmi tieši latviešu valodas pārbaudē?
Skaidri redzams, ka cilvēkiem nav viegli apgūt latviešu valodu. Pērn tikai 52% no tiem, kuri kārtoja latviešu valodas pārbaudi, to nokārtoja. Jāņem vērā, ka kopumā aptuveni trešā daļa no pilsonības pretendentiem tiek atbrīvota no valodas prasmes pārbaudes, jo viņiem ir vai nu sertifikāts par skolas beigšanu ar attiecīgu novērtējumu latviešu valodas eksāmenā, vai arī valodas prasmes apliecība. Līdz ar to sanāk, ka pagājušajā gadā viena trešdaļa pilsonības pretendentu bija atbrīvota no valsts valodas pārbaudījuma, viena trešdaļa šo pārbaudījumu sekmīgi nokārtoja, bet viena trešdaļa – nenokārtoja.
Kāpēc tik slikts rezultāts?
Daudzi pilsonības pretendenti saprot, ka reālajā dzīvē viņi pilnībā var iztikt bez latviešu valodas. Piemēram, Daugavpilī cilvēkam ir darbs krievu valodā, krieviski ar viņu runā pašvaldībā, masu mediji arī raksta krieviski. Nepilsoņi sūdzas, ka viņiem nav pieejami bezmaksas valodas kursi. Ja ir pieejami, tad tie neesot pietiekamā kvalitātē. Trūkstot arī kursu valodas prasmju nostiprināšanai. Es gan uzskatu, ka tie, kuri vēlas iemācīties valodu, šo iespēju atrod.
Naturalizējoties pilsonības pretendentam ir jākārto latviešu valodas pārbaudījums, kas sastāv no četrām daļām – rakstīšanas, lasīšanas, runāšanas un klausīšanās. Ar kuras prasmes apgūšanu ir visvairāk problēmu?
Ar klausīšanos un lasīšanu viss jau ir kārtībā, bet visgrūtāk iet ar rakstīšanu, jo daudzi to nenokārto. Rakstīšanas pārbaudi visgrūtāk ir nokārtot pilsonības pretendentiem vecumā virs 61 gada, bet, jo cilvēks jaunāks, jo vieglāk. Tas šķiet diezgan sakarīgi un loģiski. Taču, kad nonākam līdz 15-18 gadu vecuma grupai, redzam, ka tajā ir lielākas problēmas nokārtot runāšanas pārbaudi nekā četrdesmitgadīgajiem. Un tas pats attiecas uz runas prasmes pārbaudi. Tas ir pavisam dīvaini, ka liela daļa jauniešu, kuri dzimuši brīvā Latvijā, nespēj nokārtot latviešu valodas pārbaudi.
Nesen tika veikts pētījums par nepilsoņu un ārzemnieku attieksmi pret Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē tās iegūšanu. Atklājās, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuri Latvijā ieradušies pēdējo desmit gadu laikā, ir labāk informēti par latviešu valodas apguves iespējām nekā nepilsoņi. Kāds, jūsuprāt, tam ir skaidrojums?
Skaidrojums ir vienkāršs. Cilvēks, kurš brauc uz Latviju, būdams izvēlējies šo zemi par savām turpmākajām mājām, loģiski saprot, ka viņam vajag iemācīties valodu un kļūt par pilsoni. Tas ir kā dabīgs process. Turpretim nepilsoņi, kuri šeit dzīvo ilgstoši, ar situāciju jau ir apraduši un neko mainīt negrasās. Daži no viņiem atzīst, ka it kā jau vajadzētu, bet ir kūtrums, un galu galā – ko gan tas iedzīvotājam īsti maina? Piemēram, naudas izteiksmē tas viņam nemaina neko. Ja cilvēks vēlas dzīvot vienkāršu dzīvi, negrib iet uz vēlēšanām, piedalīties politikā vai strādāt par zvērinātu advokātu vai prokuroru, tad viņš naturalizējoties praktiski nekādus bonusus neiegūst. Arī pieminētais pētījums parādīja – ja nepilsonis vēlas, teiksim, divreiz gadā apciemot savus radus Krievijā vai Baltkrievijā, viņš izrēķina katru latu un saprot, ka nav izdevīgi kļūt par pilsoni, jo tad būs vairāk jāmaksā par vīzu.
Bet kā ir ar jauniešu interesi par Latvijas pilsonību?
Jauniešu interese vienmēr ir bijusi lielāka nekā pārejām vecuma grupām. Tomēr, lai arī pilsonības pretendentu vidū visvairāk ir cilvēku vecumā no 18 līdz 30 gadiem, pēdējos divos gados viņu skaitam bijusi tendence samazināties. Es domāju, ka te ir liela nozīme arī audzināšanai skolā. Nav labi pieminēt vecos laikus, bet toreiz patriotiskā audzināšana bija augstākā līmenī.
Vai Latvijas sabiedrība iedala sevi pilsoņos un nepilsoņos?
Izejot uz ielas, mēs neredzam nekādu atšķirību, un, arī runājot ar cilvēkiem, reālas atšķirības nav, tomēr nepilsoņa statuss ir labs trumpis kāršu spēlē gan politiķiem, gan Krievijas pusei. Krievijai ir izdevīgi, ka mums ir tādi nepilsoņi, jo ir par ko pārmest Latvijai. Īsi sakot, situācija šobrīd ir tāda, ka tiešām neviens vairs nezina, kā izkustināt nepilsoņus, lai viņi kļūtu par pilsoņiem. Jāpiekrīt bijušajai NP vadītājai Eiženijai Aldermanei, kura vienā intervijā teica, ka viss jau sen ir nokavēts. Ar varu vilkt pilsonībā nav pareizi, bet izlikties, ka nekas nenotiek, kad mums ir gandrīz 300 000 nepilsoņu, arī nevar.
Tad ko darīt?
Viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ir tas, ka Latvijā nav neviena, kurš atbildētu par sabiedrības saliedētību, integrāciju. Agrāk bija īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, arī NP bija kā atsevišķa valsts iestāde, kurai viena no funkcijām bija integrācijas jautājumi, bet nu vairs nekā no tā visa nav. Integrācijas funkcija tiek mētāta no ministrijas uz ministriju. Tagad tā ir Kultūras ministrijas (KM) pārziņā, kas pati atzīst, ka kapacitāte ir par vāju. Ir jārada sistēma, kurā tam visam ir kodols un katra ministrija zina savu darbības lauciņu. Piemēram, Somijā, iebraucējam uzreiz viss ir skaidrs – viņš zina, kur meklēt darba iespējas, kur interesēties par valodas apmācību, bet valsts struktūras zina, kā viņam var palīdzēt, jo katrai iestādei ir savs lauciņš. Somijā tie ir trešo valstu valstspiederīgie, mūsu gadījumā tie būtu nepilsoņi.
Vai tiesa, ka starp naturalizētajām personām parādās arvien vairāk ārzemnieku?
Jā, tā gan ir. Naturalizēto ārzemnieku skaits procentuāli ir pieaudzis. Skaitliski tas vislielākais bija 2005., 2006.gadā, jo tad vispār bija ļoti daudz naturalizēto personu, bet toreiz ārzemnieku īpatsvars veidoja tikai nepilnu procentu. Tagad ārzemnieku īpatsvars naturalizēto personu vidū ir sasniedzis jau 4,4%. Šā gada sākumā vienā naturalizējamo personu sarakstā ārzemnieku īpatsvars bija gandrīz 10%. Īstenībā tā ir loģiska sakarība, jo ārzemnieku skaits Latvijā pieaug, bet nepilsoņu skaits samazinās.
Ko tad galu galā vajadzētu darīt, lai cilvēki nāktu uz PMLP un naturalizētos?
Es atkal runāšu par racionālo. Tad, kad veidoja integrācijas pamatnostādnes, cilvēki bija aicināti piedalīties diskusijās, un toreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) aizstāvēja KM izstrādāto projektu. Es viņai jautāju, kāpēc vairs nav sadaļas par sociālo integrāciju, kāda bija kādreiz. Viņa atbildēja, ka sociālo jautājumu risināšana ir Labklājības ministrijas lauciņš, un minēto sadaļu tā arī neiekļāva. Es uzskatu, – lai integrētos, sabiedrībai, pirmkārt, ir vajadzīga labklājība. Tas arī ir viens no veidiem, kā Latvijas pilsoņa statuss varētu iegūt svarīgumu.
Ar to jūs domājat sociālo garantiju uzlabošanu, pabalstu sistēmas sakārtošanu u.tml.?
Ja tu zināsi, ka, godīgi strādājot un maksājot nodokļus, vari no valsts saņemt pretī sociālās garantijas, pabalstus un pensiju, tad tas viss motivēs. Un ne tikai. Pat Latvijas hokejistu uzvara pasaules čempionātā vienai daļai varētu būt pozitīvs stimuls. Vajag, lai Latvijas iedzīvotājs vairāk pārdzīvo par savu valsti – vienalga, sportā vai ekonomikā. Ir sajūta, ka lielai daļai sabiedrības ir vienaldzīga attieksme pret Latvijā notiekošo. Nav ne pietiekamas atklātības, ne skaidrības, lai cilvēki uzticētos valstij.
© Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs.
Komentāri (44)
buchamona 17.05.2013. 12.19
“…Tas ir pavisam dīvaini, ka liela daļa jauniešu, kuri dzimuši brīvā Latvijā, nespēj nokārtot latviešu valodas pārbaudi…” – nekā tur dīvaina nav. Tā ir kremlinu jaunā paaudze, SC jaunieši – mūsu Saeimas, ministriju bezzobainās “politikas” lolojums :). Tādas ir sekas tai pārprastajai ” demokrātijai un vārdu brīvībai”, jeb vienā vārdā sakot bardakam, kāds valda mūsu valstī, Latvijas skolās, kur strādā skolotāji, kas nīst Latvijas Republiku, kur mācās no mācību grāmatām, kuras ir drukātas Krievijā utt.
Visam rakstam vijas cauri pārliecība par to, ka ir nepieciešams naturalizēt nepilsoņus. Bet autors ir aizmirsis paskaidrot – kādēļ mums tas ir vajadzīgs? Kāds labums būs no tā mūsu valstij, ja uz atvieglotiem noteikumiem piešķirsim LR pilsonību mūsu ienaidniekiem, un šādi vēl vairāk stiprināsim SC un Co ietekmi LR politikā?
5
ineta_rr > buchamona 17.05.2013. 18.55
Es parasti tā nedaru, bet, šoreiz tomēr pakomentēšu mūsu valodas un nacionalitātes pirmrindnieku valodas tīrību, labi apzinoties, ka ar mani nav daudz labāk.
<<
Tādas ir sekas tai pārprastajai ” demokrātijai un vārdu brīvībai”, jeb vienā vārdā sakot bardakam, kāds valda mūsu valstī, Latvijas skolās, kur strādā skolotāji, kas nīst Latvijas Republiku, kur mācās no mācību grāmatām, kuras ir drukātas Krievijā utt.
>>
— Aiz atverošajām pēdiņām atstarpe nav jāliek, un vispār citēšanai ir jāizmanto „“ vai arī <<>> nevis “”. Parasti saka „vārda brīvība“ nevis „vārdu brīvība“. Pirms jeb komats nav vajadzīgs. „Vienā vārdā sakot“ toties ir divdabja teiciens, kuru gan vajag atdalīt ar pieturzīmēm. Vai vārds “bardaks”gadījuma nav ievazāts no krievu valodas? KĀDS tad ir tas “bardaks”, KAS valda mūsu skolās?
<<
pārliecība par to, ka
>>
— „par to“ ir lieks.
<<
Bet autors ir aizmirsis paskaidrot – kādēļ
>>
—Nezināju, ka latviešu valodā palīgteikumus atdala ar mīnusa zīmi – labošos.
<<
ja uz atvieglotiem noteikumiem piešķirsim LR pilsonību mūsu ienaidniekiem, un šādi vēl vairāk stiprināsim SC un Co ietekmi LR politikā?
>>
—Komats nav vajadzīgs, savukārt „SC un Co“ kā minimums izskatās slikti.
0
ineta_rr > buchamona 17.05.2013. 20.31
Radošie teksti ir atruna, kad skolā jāmāca kāds darbs, kura tautā atzītais autors ir skolā slikti mācījies, bet bērniem nedrīkst teikt: „Nemācieties gramatiku, jo pat relatīvi ievērojamam rakstniekam tā nav jāzina“, tādēļ arī izgudro visādas atrunas. Protams, ir tāda lieta, ka var ielikt papildus komatu vai ko citu, lai norādītu uz māksliniecisku pauzi, bet tas neattaisno rupjas kļūdas. Tāpat dažkārt var atrast gan argumentus par, gan pret interpunkcijas lietošanu kādā konkrētā vietā, bet tā jau ir latviešu gramatikas ezotēriskā puse, kuru apspriežot pat filologi var sakauties, arī tad parasti izmanto “autoram vienmēr taisnība” koncepciju.
Vai komentārs ir radošs teksts? Es domāju, ka tas atkarīgs no konteksta –, ja kāds sāktu komentārus rakstīt dzejā, tad tā jau būtu radoša izteiksme, bet parasts komentārs ir drīzāk salīdzināms ar publisko runu, un tajā, manuprāt, ir, pirmām kārtām, jāievēro latviešu valodas gramatika nevis mākslinieciskā brīvība.
Par to, ka komplicēti „steitmenti“ un citi angļu valodas barbarismi ļauj izlikties par gudro valodās neizglītoto acīs, piekrītu, taču cilvēkam, kas sūdzas par to, ka skolā slikti māca latviešu valodu, pieklātos lietot labu latviešu valodu, savukārt barbarismus rakstībā, kur nav iespējams izmantot intonāciju, ielikt pēdiņās vai kursīvā, vai citādi norādīt, ka autors barbarismu neuztver par daļu no labas valodas, „vot tā“.
0
demo > buchamona 16.06.2013. 16.28
Viņi vienkārši negrib runāt latviešu valodā. Nesaprotu tos žurnalistus, kuri
intervē jauniešus, kuri atbild krievu valodā. Un paskataties, viņu sejās ir
apslēpts smīns – redziet, kādi mēs varoņi, negribam un nerunāsim, bet skolu beidz ??? Es vienkārši viņus ignorētu.
Protams, ka te galvenā vaina ir likumdošanā /saeimā/,būtu noteikts konkrets
termiņš pārejai uz latviešu apmācības valodu valsts skolās. Atkristu jautājums
par nesertificētām grāmatām, utt.
Jautājums ir un būs, vēl vismaz četri gadi, ar skolu, kamēr vismaz Rīgu
pārvaldīs SC,jo skolu pārvaldība ir sajaukta ar valsti krustām šķērsam
/algas, piemaksas, atbildība par personālsastāvu utt.
Atbildība ir jāprasa tikai un tikai no saeimas, ir jāizbeidz mūžīgā muldēšana. Slikti, ka tagad cūkas audzē lielfermās un mūsu paaudze nezin
tādu izteicienu ‘ganīt cūkas’, citādi teiktu saeimas deputātim-profesoriem
tiešā un pārnestā veidā – ejiet ‘ganīt cūkas’!!!
0
buchamona > buchamona 17.05.2013. 19.46
ex-diena-lasitaji. Uzlabojāt man gara stāvokli.:) Starp citu, ja par pieturas zīmēm, tad man reiz kāda pasniedzēja, valodniece teica – radošos tekstos, un koments noteikti ir radošs teksts :), pieturas zīmes var likt arī pēc izjūtas, ja autoram tas liekas nepieciešams :)
Kas attiecas uz barbarismiem, tad tos reizēm tekstos mēdz izmantot, lai pasvītrotu domu. Ja uz tekstu raugāmies caur sausas gramatikas prizmu, tad diez vai formulējums ” parasti lieto” ir vietā. Vai nu lieto, jeb nelieto – tā būs pareizāk, laikam. :) Un tādā garā. Bet, citādi paldies, protams :)
0
kristaps_drone > buchamona 17.05.2013. 14.56
“Bet autors ir aizmirsis paskaidrot – kādēļ mums tas ir vajadzīgs? Kāds labums būs no tā mūsu valstij” – intervijas sniedzējs nevis aizmirsa, bet apzināti noklusēja, ka viņš tik ļoti grib naturalizēt atlikušos nepilsoņus tāpēc, ka viņam taču vajag attaisnot sava kantora un tā daudzo filiāļu pastāvēšanu un, līdz ar to, arī sava jaukā amata pastāvēšanu. Valstij no ienaidnieku skaita pieauguma tās pilsoņu vidū labuma nebūs nekāda, būs tikai kaitējums, kas galu galā valsti novedīs nāves briesmās.
0
Anatolijs K. 17.05.2013. 10.48
Pirmais un galvenais kas jādara, ir jābeidz segregācija skolās un vistuvākā laikā jāpāriet uz valsts apmaksāto izglītību skolās TIKAI LATVIEŠU VALODĀ! Pašlaik valsts pati finansē melīgas vēstures mācīšanu krievu skolās un “izglīto” krievijas militarizēto “nometņu” apmeklētājus.
7
ineta_rr > Anatolijs K. 17.05.2013. 17.43
Kāda bija tā referenduma jēga? Jāgroza ir Izglītības likums, ko, manuprāt, var veikt ar vienkāršu Saeimas vairākumu. Satversmes 114. pants arī jau tiesā ir bijis, pārejas noteikumi tūlīt būs bijuši spēkā jau 10 gadus – laiks pārkāpt pāri arī astei. NA+ZZS+V+4 deputāti vai no brīvajiem radikāļiem vai RP un būs jums laime. Reāli tas bija NA projekts sevis popularizēšanai un reizē sabiedrības radikalizēšanai, no kā iegūtu NA un SC, tādēļ arī cilvēki nepiedalījās. Ar valodas referendumiem gāja citādāk laikam jau tāpēc, ka tur cilvēki neredzēja, ka ar viņiem manipulē.
0
Anatolijs K. > Anatolijs K. 17.05.2013. 20.07
Atkal tā vecā plate par manipulēšanu. Spēcīgs arguments…
0
grislits > Anatolijs K. 17.05.2013. 12.57
Vo, vo. Tagad visi gudri, bet kad bija jābalso, tad maz to balsotāju savācās un tāda iespēja kā vispārēja apmācība latviešu valodā kategoriski tika noraidīta. Pie tam diskusija nebija par likumprojektu – kā to uzlabot vai ko tajā precizēt vai pamainīt, bet kategoriski saknē tika noraidīta nepieciešamība pāriet uz vispārējām apmācībām latviešu valodā.
Bet nu labāk lai vēlu to saprot, nekā nekad.
0
Ojārs > Anatolijs K. 17.05.2013. 12.46
vai parakstu vākšanas laikā pirms diviem gadiem parakstījies, lai notiktu referendums par pāreju uz valsts valodu skolās?
0
Ojārs > Anatolijs K. 17.05.2013. 13.08
Tad Tev ir tiesības uzdot šādu jautājumu.
Bet te ir daži tādi IR komentētāji, kuri tolaik bija kategoriski pret, pats IR parakstu vākšanas kampaņu vai nu noklusēja, vai dēvēja gandrīz par provokāciju.
Kad krievi vāca parakstus par otru valsts valdu – viņu masu mediji gan brēca – “VSE na referendum!” un pat nedomāja kautrēties un saukt to par provokāciju
0
Anatolijs K. > Anatolijs K. 17.05.2013. 13.00
>>>andrejs>>> Jā, un daudzus pārliecināju tā rīkoties.
0
ievuliitis > Anatolijs K. 17.05.2013. 13.05
Piekrītu, Juri:)
0
ievuliitis 17.05.2013. 13.27
Ir viens svarīgs aspekts, kāpēc daudzi nepilsoņi nevēlas iegūt Latvijas pilsonību. Putins, nākot pie varas ir atļāvis Latvijas nepilsoņiem bez vīzas iebraukt Krievijā. Pēc šī rīkojuma, krasi samazinājās pilsonības pretendentu skaits.
Augstāk rakstītais nenozīmē, ka mani māc skumjas, ka mūsu pilsoņu loku nepaplašina šī augstāk minētā cilvēku kategorija.
0