Krievija izmanto Baltkrievijas ekonomisko vājumu, lai izvietotu militārās bāzes Baltijas pierobežā
Neskatoties uz Krievijas diplomātu piefrizētajām runām par savstarpēji izdevīgu starpvalstu sadarbību, ik palaikam aiz Latvijas Austrumu robežām tiek tēmēts mūsu virzienā un žvadzināti ieroči. Militārajās mācībās tiek izspēlēti scenāriji, kuros Baltijas valstis ir Krievijas ienaidnieku statusā. Tiek gatavotas nākamās mācības „Zapad 2013″, kurās šā gada septembrī piedalīsies Krievija un Baltkrievija.
Latvijai pašlaik nepastāv tieši militāri draudi, tomēr nevaram arī izlikties neredzam Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanos aiz mūsu robežām Krievijā un pie mūsu kaimiņiem – baltkrieviem.
Šoigu Baltkrievijā
Šā gada 23.aprīlī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu viesojās darba vizītē Minskā, kur tikās ar savu baltkrievu kolēģi Juriju Žadobinu un Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Šoigu sauca baltkrievus par brāļiem, un tika silti uzņemts Minskā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi, bet svarīgākais bija Šoigu paziņojums par plāniem izvietot Baltkrievijā raķešu sistēmas un izveidot Krievijas militārās aviācijas bāzi. Paredzēts, ka 2014.gadā Krievija piegādās Baltkrievijai zenītraķešu kompleksus S-300, bet 2015.gadā izvietos lidmašīnu – iznīcinātāju pulku.
Krievijas un Baltkrievijas militārā sadarbība līdz šim jau ir bijusi gana cieša. Gandrīz viss bruņojums, kas ir Baltkrievijas rīcībā, ir ražots Krievijā. Pēdējos piecpadsmit gados Krievijas militārajās augstskolās ir mācījušies vairāk nekā tūkstotis baltkrievu karavīru. Baltkrievijā atrodas Krievijas militārie objekti: radiotehniskais centrs Gancevičos – stacionāra radiolokācijas stacija „Volga”, kas spēj novērot ballistiskās raķetes un kosmiskos objektus 4800 km attālumā, un 43. sakaru centrs Vileikā, ar kura palīdzību Krievijas jūras kara flote nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm, kā arī īsteno radioizlūkošanu.
„Zapad – 2013″
Lukašenko izteicās, ka militārās mācības „Zapad – 2013″ nav vērstas ne pret poļiem, ne pret baltiešiem, ne pret NATO. Iepriekšējo mācību scenāriji gan runā tieši par pretējo, turklāt Polijas mediji vēstī, ka, iespējams, šā gada mācībās tiks izspēlēts „preventīvs” kodoluzbrukums Varšavai… Lukašenko vēl teica, ka viņiem (mums – baltiešiem, poļiem un NATO kopumā) ir jāsaprot – „ja viņi mēģinās kaut kā paskatīties uz mūsu pusi slikti, tad mēs arī reaģēsim”.
Vai Lukašenko nopietni domā, ka NATO varētu uzbrukt Baltkrievijai? Kopumā gan jāatzīst, ka minētajā pasākumā Lukašenko izteikumos bija drīzāk uzmanīgs, nekā kaujiniecisks.
Baltkrievi arī atgādina, ka Krievija un Baltkrievija ir Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībnieces. Atbilstoši 1992.gadā parakstītā Kolektīvās drošības līguma 4.pantam „agresijas akta gadījumā, kurš būtu vērsts pret jebkuru no valstīm – dalībniecēm, visas pārējās valstis – dalībnieces sniegs tai nepieciešamo palīdzību, ieskaitot militāro, kā arī sniegs palīdzību ar tiem līdzekļiem, kuri atrodas to rīcībā”.
KDLO gan vairāk ir Krievijas reģionālo ambīciju izpausme, nekā visu dalībvalstu solidaritātes pierādījums. Būtu grūti iedomāties, piemēram, ka Baltkrievijas vai Kazahstānas karavīri piedalītos Krievijas – Gruzijas karā. KDLO sadarbība tomēr var noderēt kā Krievijas militāra atbalsta Baltkrievijai pamatošana, ja pret autoritāro Baltkrievijas vadību tiktu īstenots Lībijas scenārijs, kura iespējamība pašlaik ir tuvu nullei. Lukašenko teiktais liecina, ka viņš tik droši par to nejūtas.
Varbūt arī, ka Lukašenko izmanto satraukumu par teorētiski iespējamo Rietumu humanitāro intervenci, lai pārliecinātu savas valsts iedzīvotājus par Krievijas militārās klātbūtnes nepieciešamību. Opozīciju nav izdevies pārliecināt, tās pārstāvji norāda, ka jaunā vienošanās ir pretrunā ar Baltkrievijas kā neitrālas valsts statusu. Viens no galvenajiem Lukašenko rīcības iemesliem ir ekonomiskais vājums un Krievijas sniegtās preferences enerģētikas jautājumu kārtošanā.
Ļaujot Krievijai risināt savus drošības jautājumus, Baltkrievija varēs piebremzēt ar stratēģisko uzņēmumu pārdošanu Maskavai.
Tepat pie Latgales
Bez „Zapad – 2013″ un iznīcinātājiem Baltkrievijā, briest pārmaiņas arī aiz Latvijas – Krievijas robežas. Rietumu kara apgabala Pretgaisa aizsardzības un Gaisa spēku komandieris Igors Makuševs šā gada martā pavēstīja, ka Krievija veido jaunu kara aviācijas bāzi Ostrovas lidlaukā Pleskavas apgabalā. Atbilstoši ģenerālmajora teiktajam, aviācijas bāzē būs dislocēti helikopteri Ka-52, Mi-35, Mi-28, Mi-26, Mi-8MTB5. Lidotāji jau tiekot gatavoti mācību centrā, bāze tikšot pabeigta šā gada pirmajos sešos mēnešos.
Lai par šo lidaparātu spējām un uzdevumiem spriež kara lietu speciālisti, tomēr vismaz viena lieta jau ir skaidra tāpat, proti, helikopteri dod iespēju pārvietot specvienības un diversantus, neparādoties pretinieku radaros. Krievijas rūpes par t.s. tautiešiem (kuru liela daļa dzīvo Latgalē), latgaļu valodu un vietējo aktīvistu retorika par Latgales autonomiju, kombinācijā ar netālu no Latvijas veidoto bāzi rada, ja ne satraukumu, tad vismaz pārdomas par šādas bāzes mērķiem.
Kaimiņu būšana
Latvijas dalība NATO dod mums drošības garantijas, kuru patiesumu Krievija pārskatāmā nākotnē nemēģinās pārbaudīt. Tomēr kaimiņš, kurš skatās uz tavu māju caur tēmekli un krāj munīciju netālu no žoga, nevar tikt vērtēts tikai pēc viņa vārdiem, kuros tiek pausta vēlme izdevīgi sadarboties. Turklāt ir jāpatur prātā, ka minētais kaimiņš pirms dažiem gadiem ar varu atņēma cita sava dienvidu kaimiņa dārza daļu, lai apgrūtinātu viņa pievienošanos mūsu klubam.
Vienas no starptautiskās politikas izpētes pieejām – reālisma postulāts vēsta, ka starpvalstu attiecībās nav draugu, ir tikai intereses. Tad nu Latvijas drošības interesēm atbilstoša ir Baltijas valstu dalība vienotā, kaujas spējīgā un ātri reaģējošā NATO, kurai pagaidām ne vidējā, ne tālākā perspektīvā nav redzamas alternatīvas.
Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors
Komentāri (61)
grislits 13.05.2013. 10.33
No raklsta:
“Latvijai pašlaik nepastāv tieši militāri draudi…”
“Latvijas dalība NATO dod mums drošības garantijas, kuru patiesumu Krievija pārskatāmā nākotnē nemēģinās pārbaudīt.”
_____________________
Protams, ka pašlaik it kā tieši militāri draudi nepastāv, un tuvākā nākotnē Krievija nepārbaudīs NATO dotās garantijas. Bet tas varētu būt līdz zināmam laikam, piemēram, līdz nākamajam aukstajam karam, kurš pēc manām domām – agrāk vai vēlāk pienāks. Un mums būtu ļoti svarīgi šoreiz palikt rietumu pusē dalījuma līnijai.
Bez NATO mēs to nerealizēsim. Tomēr tikai uz NATO paļuties vien nevar, ir kas pašiem nopietni arī jādara stiprinot aizsardzību, un sākotnēji kaut vai – palielinot aizsardzības budžeta daļu līdz solītajiem 2% no IKP, citādi var gadīties arī, ka NATO ienāk prātā savas saistības nepildīt pilnā apjomā, kad reāla NATO palīdzība būs nepieciešama.
7
Egitazz > grislits 13.05.2013. 12.03
kāpēc līdz 2%? Vismaz līdz 10%, lai būtu kaut kāda iespēja izveidot armiju, kas varēs pretoties. Bet drošākais izstrādāt savus kodolieročus.
0
Sandris Maziks > grislits 13.05.2013. 12.15
kolpants
Tici man, ar 1%, ko Japāna izlietos aizsardzībass programmām, pietiks, lai fašistisko izdzimteņu krievija nožēlotu, ka laikus neatdeva Kuriļu salas.
0
inesite15 > grislits 14.05.2013. 22.21
“”Latvijai pašlaik nepastāv tieši militāri draudi…”” – BET LATVIJA PIE TĀ STRĀDĀ .
0
Sandris Maziks > grislits 13.05.2013. 11.10
roberts_j
“..līdz nākamajam aukstajam karam, kurš pēc manām domām – agrāk vai vēlāk pienāks.”
Aukstais karš(cik nu auksts?) tika uzsākts, sarīkojot terora aktu 2001. gada 11. septembrī, vai pat ar Puķina pirmo ārvalstu vizīti pie sugas brāļa Kim Čenira.
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=bJCTq8X5Sd8
0
Ansis > grislits 13.05.2013. 14.28
robert – ar esošā stila ekonomiku mums nav ne mazako cerību 2% atvēlēt aizsardzībai.
Vēl jo vairāk, ka attīstības planos ir sarakstīti palielinājumi %noIKP arī izglītībai, zinātnei, veselībai, demografijai utt. Bet IKP mums neaug straujāk par izdevumiem – nav nekādu cerību uz lielakiem budžeta ienakumu straujaku augsanu, ja politiķi nesāks domāt saimnieciski un ilgtermiņā – nevis “tiesiski” vai “gāzi grīdā” stilos.
Ir vienreiz jasāk uz ekonomiku jasak skatīties sistemiski:
1) jabeidz ES fondus izšķērdēt ērtībām – lauku ceļu asfaltešanai, veloceliņiem, ūdensvadiem, kultūras namiem utt. Jacenšas veidot infrastruktūra un zinašanas, lai privatie darbadevēji var veidot jaunas darbavietas un esosajās celt pievienoto vertību.
2) daudz vairāk jāveido sapratīgs protekcionisms – jaatbalsta uzņēmumi, kam darbavietas un nodokļi ir Latvijā
3) jāpiebremzē pārspīlētais liberalisms – ekonomika ir jaregulē. Energoapgade ir jāplano, nevis janobendē ražotaji ar OIK.
utt
0
grislits > grislits 13.05.2013. 12.06
kolpant, 2% tādēļ, ka tādas ir uzņemtās saistības, kuras netiek pildītas. Un tie ir 2% no IKP, nevis budžeta.
0
Sanšains > grislits 13.05.2013. 10.51
Roberts J.:
Bet tas varētu būt līdz zināmam laikam, piemēram, līdz nākamajam aukstajam karam, kurš pēc manām domām – agrāk vai vēlāk pienāks.
======================================
Nu, nē, kāds tur aukstais karš!
Visiem taču zināms, ka Putina režīms drīz kritīs, jo pasaules ietekmīgākais krievs Navaļnijs http://www.ir.lv/2012/4/19/navalnijs-ieklust-time-pasaules-100-ietekmigako-cilveku-saraksta visu ņems savās rokās un ieviesīs demokrātiju, un krievu dvēseles plašumam piemontēs arī jaukumu un maigumu.
Savukārt mēs, Navaļniju gaidot, varam palīdzēt, arvien intensīvāk piedaloties Latvijas/Krievijas kultūras apmaiņas programmās un pārdodot Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas.
0
ekmanis 13.05.2013. 10.29
“Skats no malas” attiecībā uz NATO izskatas šāds: Rīga vairs nav NATO. Ja mūsu politiķi savas spēlītes turpinās tādā pašā garā, pēc pāris Saeimas vēlēšanām arī Latvija vairs nebūs NATO. Acīmredzot tādi ir Krievijas plāni un tā savlaicīgi gatavo bāzes, lai tās iedarbinātu vajadzīgajā momentā.
2
Ainārs > ekmanis 13.05.2013. 12.06
Ne jau tikai politiķu atbildība tā ir – arī vēlētājiem jāpadomā, iekams skrien pēc brīvbiļetēm uz guļamrajoniem.
0
grislits > ekmanis 13.05.2013. 10.34
Arī taisnība. Ja mūsu politiķi beidzot netiks galā ar korupcijas, uzmešanas un saistību nepildīšanas sērgu, tad vienā brīdī mēs varam vairs nebūt NATO.
0
marchaeva 13.05.2013. 11.59
Es tikai šajā kontekstā vienu nesaprotu: kāpēc joprojām tiek pa labi pa kreisi dalītas uzturēšanās atļaujas ES katram Krievijas pavalstniekiem kurš nepaslinko sev nopirkt Rīgā vai Jūrmalā nekustamo īpašumu (tik maksā sasniegt to nolikto summu).
Man ir skaidras atslēdznieka intereses šo ideju savā laikā dzenot cauri, bet nu tagad, tad vismaz būtu pretim prasījuši 10 jaunas eksportspējīgas darbavietas augstu pievienoto tehnoloģiju jomā, vai ko tādu. Un tad lai uzrāda piem. nomaksāto sociālo nodokli gada laikā, kas jau būtu daudz cienijamāks kritērijs. Kur dzīvot sev jau tāpat nopirks.
2
+6
0
Atbildēt
+9
0
Atbildēt
@Ojārs > marchaeva 14.05.2013. 00.02
Man ir skaidras atslēdznieka intereses šo ideju savā laikā dzenot cauri
——————
Mūsu grāmatveža biznesam šī ideja arī lieti noder, tāpēc arī Vienotība neko nedara, lai apturētu šo absurdu
0
jmaklakovs > marchaeva 13.05.2013. 12.47
Tāpēc ka deputātu brataniem, bijušajiem reketieriem, būvniecības burbuļa pūšana ir labs bizness! Kuram gan tur interesē kaut kādas valsts lietas!
0