Apsūdzēto deputātu lietas jāskata paātrinātā kārtībā 28

Foto: Nora Krevneva, F64
Inga Bite

Ja Sprūdža ierosinājums noraidīts, jāatrod alternatīva, pret kuru nevarētu vērsties ar nevainīguma prezumpcijas argumentiem

9.maijā Saeima noraidīja Reformu partijas virzītā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iesniegto un vēlāk darba grupas precizēto priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, proti, grozījumus, kas ierobežotu pašvaldības deputāta pilnvaras, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana – izvirzīta apsūdzība par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.

Par to, kas, kā, kāpēc un kādu motīvu vadīts ir iesniedzis, apstiprinājis vai noraidījis kādus ar šiem grozījumiem saistītus priekšlikumus, medijos un sociālajos tīklos jau ir izskanējis pietiekami daudz viedokļu un informācijas. Vainīgo personu meklēšana un „tautas varoņu” apzināšana, bez šaubām, ir svarīga, īpaši tuvojoties pašvaldību vēlēšanām. Tomēr, pieņemot situāciju, kāda tā ir, jādomā arī par tālākām tās risināšanas iespējām.

Atcerēsimies, ka priekšlikuma mērķis būtībā ir „iedzīvināt” tās morāles un ētikas normas, kas Latvijas politikā diemžēl nedarbojas, proti – panākt, ka deputāts, kura reputāciju ir aptraipījusi sāktā kriminālvajāšana, nepieņem lēmumus, kas skar pašvaldības iedzīvotājus un tās budžeta resursus.

Sava daļa taisnības ir tiem, kuri, argumentējot pret šo likumprojektu, norādīja uz nevainīguma prezumpciju jeb pieņēmumu, ka persona uzskatāma par nevainīgu, līdz tā notiesāta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Šeit saskaramies ar vēl kādu būtisku Latvijas tiesību sistēmas problēmu – nesamērīgi garajiem tiesas procesiem, kurus, prasmīgi izmantojot un manipulējot ar savām tiesībām, ir iespējams vēl vairāk paildzināt.

Tiesu reforma ir svarīga un nepieciešana Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sastāvdaļa (sadaļa „Tiesiskums”). Tieslietu ministrijas darbs šajā virzienā jāveicina, jāatbalsta un jāpaātrina. Taču brīdis, kad nonāksim līdz ātriem un efektīviem tiesas procesiem visās lietās diemžēl vēl ir tāls un skaidri nesaskatāms.

Tāpēc situācijai, kurā augstu stāvošas valsts amatpersonas var atļauties „uzspļaut” tiesiskumam, ņirgāties par tiesu sistēmu un tādējādi visu sabiedrību, un klaji tīksmināties par savu nesodāmību, ir jāatrod nekavējošs risinājums.

E. Sprūdža iesniegtais un darba grupas precizētais priekšlikums daļēji šo problēmu būtu atrisinājis. Taču Saeima to ir noraidījusi. Tāpēc jāatrod līdzvērtīgs alternatīvs risinājums, pret kuru nebūtu iespējams vērsties ar nevainīguma prezumpcijas argumentiem.

Šāds risinājums ir iespējams. Piedāvāju atbilstošajos normatīvajos aktos (Krimināllikums, Kriminālprocesa likums) paredzēt, ka lietas par esošo vai bijušo valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem izskatāmas nekavējoties ārpus kārtas, piemēram, viena gada laikā. 

Šāds regulējums, kas attiektos ne tikai uz deputātiem, bet arī valsts civildienesta ierēdņiem, tiesnešiem un citām valsts amatpersonām, palīdzētu ātrāk noskaidrot patiesos apstākļus konkrētajā gadījumā, un ļautu izvairīties gan no tā, ka amatpersona, kas rīkojusies noziedzīgi, turpina pildīt savus amata pienākumus, gan arī no tā, ka nevainīga valsts amatpersona ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas.

Autore ir 11. Saeimas deputāte, Reformu partija

 

Komentāri (28)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu