Jaunais SAB vadītājs Jānis Maizītis iesaka – ne tikai drošības iestādēm, bet katram pašam jāpadomā, vai Latvijā nekļūstam par ienaidniekiem sev
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš 2.maijā atstāj šo amatu, kurā bijis desmit gadus, un viņa vietā nāks Jānis Maizītis. Par biroja līdz šim paveikto un turpmāk darāmo bijām iecerējuši iztaujāt viņus abus, taču Kažociņš no intervijas atteicās. Arvien neatbildēti no biroja vadības paliek vairāki Latvijas sabiedrībai svarīgi jautājumi – piemēram, par Krievijas «maigās varas» izpausmēm šeit, ko Kažociņš ir minējis kā Maskavas ietekmes īstenošanas ieroci kaimiņvalstīs, par viņa paziņoto, ka viena no Saeimā ievēlētajām partijām pretēji likumam saņēmusi finansējumu no ārzemēm, kā arī par pieļāvumu, ka valodu referenduma pērn, iespējams, nebūtu bijis, ja kāda «krieviska» partija būtu iesaistīta valsts pārvaldē.
Jūs esat saistīts ar valsts drošību pat ilgāk nekā Kažociņa kungs – pēdējos gandrīz divus gadus kā Nacionālās drošības padomes sekretārs, pirms tam kā ģenerālprokurors, kam jāuzrauga SAB darbība. Kā ir mainījusies valsts drošības situācija šajā laikā?
Ja atskatāmies uz šiem vairāk nekā desmit gadiem, ir viens ģenerāli liels notikums – esam kļuvuši par NATO dalībvalsti. Manuprāt, tas ir nopietns kritērijs Latvijas neatkarībai.
No otras puses, daudz kas kļuvis arī drošāks, ja skatāmies uz iekšējo drošību. Vairs nerunājam par tādiem procesiem kā deviņdesmitajos – par kontrabandu un dažādu veidu noziedzības izpausmēm, kuras apdraud jebkuru valsti gan ārēji, gan iekšēji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.