Jaunās Latvijas režijas zvaigznes Vladislava Nastavševa (35) izrādēs skatītāji bieži sēž saķertu galvu un pavērtu muti. Valmieras Drāmas teātrī viņš tagad iestudējis Šekspīra Makbetu
Tā sagadās, ka intervija notiek režisora 35.dzimšanas dienā. Sarunas laikā viņš notiesā divus tortes gabaliņus. Atzīstas, patīkot nesamāksloti cilvēki, kas neslēpjas paši no sevis un citiem. Nastav-ševs ir uzmanīgs sarunu biedrs, patīkamām manierēm. Teātra
vidē dzirdēts, ka aktieriem bail ar viņu strādāt – personība bez kompromisiem. Ne visiem ir pietiekami saprotamas viņa veidotās izrādes, lai vēlētos tajās piedalīties. Pagājušajā sezonā Nastavševam atzinīgus vārdus veltīja Alvis Hermanis, aicināja veidot izrādes Jaunajā Rīgas teātrī.
Nastavševs studējis Pēterburgā un Londonā. Pagājušajā sezonā režisējis Valmieras teātrī Jūlijas jaunkundzi, kura Spēlmaņu naktī tika nominēta kā gada labākā izrāde, šosezon – Nacionālajā teātrī Veceni un Jaunajā Rīgas teātrī Tumšās alejas. Spēcīgi, emocionāli iedarbīgi darbi, kas ne tikai skatītājiem, bet, kā intervijā atzīst režisors, arī pašam un aktieriem parasti «trāpa» pa kaunīgākajām vietām. Tagad Nastavševs pirmoreiz ķēries klāt iestudējumam Lielajā zālē – Šekspīra Makbetam. Pirmizrāde 27.aprīlī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.