Nepanāk vienošanos par veselības aprūpes sasaisti ar sociālajām iemaksām 18

Veselības ministre Ingrīda Circene. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

VM: piemērotākais risinājums joprojām ir atsevišķa veselības nodokļa ieviešana 3,65% apmērā

Saskaņojot plānu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, risinājums sasaistīt veselības aprūpes saņemšanu ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām atbalstu nav guvis, liecina Veselības ministrijas (VM) atzinums valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (Vienotība).

19.martā, izskatot VM sagatavoto koncepcijas projektu par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz sasaistīt plānveida veselības aprūpes saņemšanu ar nodokļu nomaksu, valdība nolēma šo jautājumu novirzīt papildu saskaņošanai ar Finanšu ministriju (FM), Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Valsts kancelejas juristiem. Viņiem kopīgi bija jāizstrādā vēl viens alternatīvs modelis sistēmai – veselības aprūpes sasaiste ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to vēlas FM.

“Tā kā sociālais budžets ir nodalīts no vispārējā budžeta un šie ieņēmumi netiek novirzīti veselības aprūpei arī caur kopējiem budžeta ieņēmumiem, tad sanāksmes dalībnieku ieskatā nav atbalstāms koncepcijas risinājuma variants, kurš paredz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar faktu, vai par personas gūtajiem ieņēmumiem ir aprēķināta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa,” teikts VM atzinumā.

VM norāda, ka veselības aprūpes sasaiste ar sociālajām iemaksām būtu saistīta ar vairākiem riskiem. Pirmkārt, rastos lielāks to personu loks, kuras nesaņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, autoratlīdzības saņēmēji un pašnodarbinātas personas, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz 200 latus. Otrkārt, ierobežojums, ka veselības aprūpes pilnais grozs pienākas tikai sociālo iemaksu maksātājiem, būtu apstrīdams, jo iedzīvotāji maksā arī citus nodokļus, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli, no kuru ieņēmumiem arī tiek dotēta veselības aprūpe.

VM ieskatā, piemērotākais risinājums joprojām ir atsevišķa veselības nodokļa ieviešana 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu. “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis veido daļu no kopējiem budžeta ieņēmumiem un ir vairāk sasaistīts ar veselības izdevumiem,” uzsver VM.

Arī Valsts kancelejas atzinumā teikts, ka, izvērtējot identificētās problēmas, kas saistītas ar valsts veselības pakalpojumu sasaisti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tika panākta vienošanās, ka esošajā valsts nodokļu iekasēšanas un administrēšanas sistēmā lietderīgāk būtu izvērtēt iespēju veselības aprūpes pakalpojumu piesaistīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai.

Saskaņotais koncepcijas projekts valdībā tiks skatīt jau rīt, 16.aprīlī. Ņemot vērā FM viedokli, ka nav pietiekami izstrādāta nodokļu aprēķināšanas un pārdales sistēma, VM ierosina FM uzdot organizēt darba grupu, lai detalizēti, atbilstoši nodokļu politikas kompetencei, izstrādātu koncepcijas projektā ietverto ideju.

 

Komentāri (18)

piziks 15.04.2013. 15.39

Nepietiek jau ar sasniegto:

“Latvijā vidējās algas saņēmējam darbaspēka nodokļi veido 44,2% no kopējām darba devēja darbaspēka izmaksām, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kur darbaspēka nodokļu slogs ir 43,7%, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs ir attiecīgi 40,7% un 40,1%.

Nelielo algu saņēmējiem Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs un septītais augstākais Eiropas Savienībā. Strādājošajam, kurš saņem 2/3 jeb 67% no vidējās darba samaksas Latvijā, 43,4% no kopējām darba devēja izmaksām par darbinieku veido darba devēja un paša darbinieka maksātie nodokļi. Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs nelielo algu saņēmējiem ir attiecīgi 38,9% un 38,8%, kas ir mazliet mazāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 39,6%.” (Diena, 15.04.2013.)

+4
-1
Atbildēt

0

brigita_damme_rtk_lv 15.04.2013. 16.58

Sasaistot veselības aprūp ar sociālām iemaksām, krasi palielināsies reģistrēto bezdarbnieku skaits, jo nereģistrētam medicīniskā aprūpe nespīd. Kāpēc daudzi bezdarbnieki nav oficiāli reģistrējušies? Tāpēc, ka, lai uzturētu statusu, periodiski noteiktā dienā, noteiktā laikā jāapmeklē Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles, kuras atrodas bijušo rajonu centros. Ja nokavēsi, neieradīsies laikā – statuss nost. Līdz šim cilvji pēc bezdarbnieku pabalsta saņemšanas beigām neredzēja lielu jēgu uzturēt statusu, ja labumu vairs nekādu, bet apmeklējums prasa laiku un līdzekļus ceļa izdevumiem. Piemēram, brauciens no Rūjienas uz Valmieru un atpakaļ izmaksā no Ls 3,80 līdz 7,20. Vai valdības tēls ir gatavs krasam bezdarbnieku skaita pieaugumam?

+3
0
Atbildēt

2

    andris902 > brigita_damme_rtk_lv 15.04.2013. 17.11

    ….”Līdz šim cilvji pēc bezdarbnieku pabalsta saņemšanas beigām neredzēja lielu jēgu uzturēt statusu, ja labumu vairs nekādu….”

    …mjā…. atbilde,laikam, slēpjas vēstījumā “ja labumu vairs nekādu”…
    ….droši vien, pieņemamāk būtu, ja NVA darbinieks pats vienreiz mēnesī aizbrauktu līdz katram bezdarbniekam…. 🙂

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > brigita_damme_rtk_lv 16.04.2013. 09.47

    @mūsu alus
    Īstenībā ļoti labi, ja reģistrētais bezdarbs = reālais bezdarbs, jo valstij ir vieglāk plānot politiku, ja zina īsto bezdarbnieku skaitu. Pašlaik starp reālo un reģistrēto ir savi 3-4% starpība. No otras puses NVA ir ieviesusi stingrākas prasības bezdarbniekiem meklēt darbu, tādēļ vienkārša būšana statusā vairs tik vienkārši nedarbosies.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

piziks 15.04.2013. 16.16

Ar saniegto nepietiek, iespējas vēl arvien varenas un nekādu šaubu, ka dažiem palikšana Latvijā ir patiess Veiksmes stāsts:

“Latvijā lielākā māmiņu alga – 11 780 lati mēnesī, bezdarbnieka pabalsts – 25 000 latu mēnesī.” (Diena, 15. 04. 2013.) Tatad prezidents ar savu pensiju ir vienīgi ierindas pensionars, nothing special… 🙂

+2
-1
Atbildēt

9

    janis17 > piziks 15.04.2013. 22.50

    Džerim melot neko nenozīmē – pēc tam pat jāatvainojās nav!
    Savu firmas zīmi – komentāra mainīšanu gan var pielietot bieži.
    Laikam jau taisnība tiem, kas saka, ka šo aptumšoto prātiņu nevajag ņemt par pilnu, tāpat, kā superu un kolpantu… Saiknes ar realitāti vairs šiem nav palicis..

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    efeja60 > piziks 15.04.2013. 18.33

    Likuma grozījumi paredz pensionēšanās vecumu 2014. un 2015. gadā palielināt par trīs mēnešiem, tādējādi attālinot laiku, kad jāsāk izmaksāt vecuma pensiju. Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka ietaupījums 2014.gadā saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu būs 7,94 miljoni latu, bet 2015.gadā – 17,04 miljoni. Pensiju likuma grozījumi pašlaik ir nosūtīti uz Saeimu……..
    «Vairākiem pabalstiem ir noteikti izmaksu griesti. Ir kritiska situācija demogrāfijas jomā. Signāls ir pietiekami nepārprotams – paaugstināt uz sociālo iemaksu balstīto pabalstu apmēru. Tas izdarāms vienā veidā – ar pabalstu izmaksu griestu atcelšanu. Tas ir variants 2014.gada kontekstā – ja redzam, ka lēmums par pensijas vecuma paaugstināšanu tiek pieņemts, iespējams, ka varam runāt par demogrāfiju saistīto sociālo pabalstu izmaksu griestu atcelšanu,» sacīja Viņķele.
    ====================
    BNS
    2012. gada 28. martā 16:25
    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/416181-vertes_griestu_atcelsanu_vecaku_pabalstiem

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > piziks 16.04.2013. 09.43

    @dzeris
    Ja es piem. katru mēnesi saņemu 25 tūkst. algu, no kuras tiek nomaksāti kopā ~21 tūkst. katru mēnesi. Tad manuprāt, ir tikai normāli, ka man “tētiņa alga” ir ap 14 tūkst. (parasti ir nedaudz lielāka par pusi no algas) Pabalsts tiek rēķināts no pēdējo 2 gadu algas un jebkurā gadījumā, es no soc. budžeta saņemu mazāk nekā nomaksāju. Ja runājam par IIN, tad šeit parādās vislielākā solidaritāte – visi iedzīvotāji pretim saņem to pašu sabiedrisko pakalpojumu, bet lielās algas saņēmējs samaksā par to 8 tūkst. mēnesī, bet minimālās algas saņēmējs 32 Ls.

    1) Tagad solidaritātes princips strādā arī ar visiem lielajiem pabalstiem. Tas nedarbojās TPistu laikā, kad 3 mēnešus iemaksāji lielu algu un tad 1.5 gadu saņēmi neadekvāti lielu pabalstu.
    2) Ja gribās pabalstu griestus, tad visefektīvākais ir uzlikt griestus soc. nod. iemaksām un izveidot progresīvo IIN. Soc. nodoklim pēc būtības nevajadzētu būt solidaritātes rīkam, jo tas demotivē maksāt nodokļus. IIN var būt solidaritātes rīks, jo no tā jau aiziet nauda izglītībai, veselībai, ceļiem utt.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    efeja60 > piziks 15.04.2013. 18.40

    Apriņķis.lv 11. jūlijs, 11:35
    Tā saucamās māmiņu algas būtu jāmaksā ilgāk – nevis gadu, bet par bērna audzināšanu līdz pusotra gada vecumam, uzskata Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (“Nacionālā apvienība”).
    Parādnieks uzskata, ka Saeimas deputātiem ir jāsniedz arī sava vīzija par māmiņu algām. Viņš atsaucās uz labklājības ministres pieļauto, ka krīzes laikā noteiktos griestus māmiņu algām varētu atcelt agrāk, un norādīja, ka, viņaprāt, par to vajadzētu plašāku diskusiju.

    “Manuprāt, diskusijai ir jābūt plašākai. Ir nepieciešams māmiņu algu pagarināt līdz pusotram gadam – līdz laikam, kad māmiņa var sūtīt bērnu bērnudārzā,” viņš uzsvēra.

    Labklājības ministre Ilze Viņķele iepriekš pieļāva, ka tā saucamo māmiņu algu griestus, kurus noteica ekonomikas krīzes laikā un kuri ir spēkā līdz 2014. gadam, varētu atcelt ātrāk, nekā noteikts likumā…………..
    I. Viņķele skaidro, ka, paaugstinot vecāku pabalstu griestus, tiks sniegts būtisks atbalsts personām ar vidējiem ienākumiem, kas viņus varētu motivēt saņemties lēmumam arī otrajam un trešajam bērnam.

    Turklāt ar vecāku pabalsta griestu pacelšanu tiks panākts lielāks balanss starp ienākuma grupām. Pašreizējā situācijā pabalsta griestu paaugstināšana maksimālo iespējamo atbalsta saņēmēju skaitu palielinās par 20 % personu, turklāt patlaban paliek vairs tikai 15 % personu, kuru bruto ienākumi ir virs 700 latiem mēnesī un kuriem šis pabalsts nekalpo kā galvenā motivācija, lai izšķirtos par bērnu laišanu pasaulē, uzsver I. Viņķele.

    Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru ierobežojumu turpmāka piemērošana ģimenēm ar bērniem izmaksājamiem pabalstiem negatīvi ietekmē cilvēku motivāciju legāli strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī neveicina demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī. Tāpēc turpmākā ierobežojumu piemērošana vairs nebūtu sociālekonomiski lietderīga, bija teikts LM sagatavotajā, valdības šodien izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par sociālās aizsardzības jomas tiesību normu, kurām jāsāk darboties 2013.–2015. gadā, ieviešanas izvērtējumu”.
    http://www.aprinkis.lv/ekonomika/likumdosana-un-nodokli/item/3510-i-paradnieks-maminu-algas-jamaksa-lidz-pusotra-gada-vecumam

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > piziks 15.04.2013. 18.25

    DZeri, esi kaut ko sajaucis, par griestu atcelšanu iestājās Vienotība, bet jo īpaši Viņķele, kura sacīja, ka tas esot godīgi – atcelt griestus.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > piziks 15.04.2013. 18.22

    Sveiciens NA, viņi taču bija tiem kas uzstāja par pabalstu griestu atcelšanu, tātad, kā interses viņi pārstāv un lobē?
    Un pēc tam būs pirmie bļāvēji un “trūcīgo māmiņu” pabalstu palielināšanas iniciatori.
    Latvijas socialā un pabalstu politika vispār ir kaut kas unikāls, tādi pabalsti nav nekur, visur strādā solidaritātes princips, pabalsts tāpēc saucas pabalsts, ka to piešķir tikai tiem, kam tas nepieciešams, un nepieciešamā daudzumā, nevis šikai dzīvei, soc. sistēmas jēga nav izņemt pilnīgi visu, ko tu esi samaksājis, sveiciens Viņķelei un V, paši rokat sev kapu, pēc tam nebrīnaties, ka arvien vairāk cilvēku balsos par SC, un, skatoties uz visu, ko jūs (ne)darāt ar pabalstu un nodokļu sistēmu un kā jūs izprotat sociālo taisnīgumu, reizēm tiešām gribas, lai jūs pazudāt, un nāk kādi, kam par to visu ir nedaudz adekvātāks priekštats.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > piziks 16.04.2013. 10.19

    Tad nevajag saukt to par pabalstu, bet, kā savādāk.
    Un bērnu pabalstus vispār nevajadzētu maksāt no soc. nodokļa, bet gan no pamatbudžeta, tām jābūt konstantam lielumam visiem, un tam jābūt tiešām pabalstam tiem, kam tas ir nepieciešams, es par sociālo taisnīgumu sauktu tādu variantu.
    Sociālam budžetam būtu jāiet pensijām un medicīnai, vēlams, kādai konstantai iezīmētai daļai, kā tas ir Igaunijā.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > piziks 15.04.2013. 18.29

    Manuprāt, tomēr, NA, bet, jebkurā gadūjumā, atbalstīja visas koalīcijas partijas, tā ka vainīgi pie šā te absurda visi.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > piziks 16.04.2013. 06.35

    Taisnība, aivarsk, neņem par pilnu nevienu, izņemot savu domubiedru articulus, viņš arī taču pieder pie “īstenajiem latviešiem”.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu