Kurš sabojāja Latvijas izglītības labo slavu? 61

Foto: Raitis Plauks, F64
Dainis Zelmenis
Print Friendly, PDF & Email

Domājot par Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti un ne tikai par to

Pēdējā laikā mūsu valstī daudz uzmanības tiek pievērsts izglītības sistēmai un tās nepilnībām. It īpaši augstākās izglītības nepilnībām. Diskusijas starp galvenajām atbildīgajām personām ir sasniegušas baltkvēli – izglītības ministrs Roberts Ķīlis draud Augstākās izglītības padomei ar prokuratūru, bet Augstākas izglītības padome attaisnojas, ka nejūtas vainīga, un savukārt draud izglītības ministram ar to pašu.

Lai saprastu, kam šai strīdā ir taisnība un kāda patiešām ir Latvijas augstākās izglītības kvalitāte, ir nepieciešama neliela vēsturiska atkāpe. Bet vispirms neliela ilustrācija no dažus gadus vecas pagātnes.

Pasaules studentu olimpiādē robotizācijas jautājumos Rīgas Tehniskās universitātes komanda izcīnīja augsto 6.vietu. Tagad pretnostādīsim šo faktu konstatācijai, ka neviena Latvijas augstskola nav pasaules labāko augstskolu pirmajā tūkstotī. Kā zināms, tieši ar šo konstatāciju pašreiz labprāt operē IZM pārstāvji. Taču, kā tādā gadījumā saprast šo paradoksu – studentu komanda no augstskolas, kura nav augstskolu „topa” pirmajā tūkstotī, spēj ierindoties nevis pirmajā tūkstotī un nevis pirmajā simtniekā, bet gan pasaules augstskolu pirmajā desmitniekā (6.vietā) tik mūsdienīgā inženierzinātņu nozarē kā robotu konstruēšana un būvniecība.

Man personīgi šķiet, ka te kaut kas nav kārtībā ar tiem augstskolu „topiem” un iekļūšanu tajos. Jauno postsociālisma valstu augstskolām, ieskaitot pat Maskavas universitāti, ceļš uz šiem „topiem” ir pilns ar kavēkļiem, un ir jāiegulda lieli līdzekļi un organizatoriskais darbs, lai tos pārvarētu un iekļūtu šajos „topos”. Par ko liecina fakti, ka Latvijas jaunos ārstus un medmāsas ņem pretim Eiropas slimnīcās ar atplestām rokām? Vai ne par šo mediķu pietiekami augsto profesionālo sagatavotību Latvijas izglītības iestādēs?

Ar to es nebūt negribu apgalvot, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā viss būtu labākajā kārtībā. Aizvadītajos 20 gados šajā jomā ir sastrādāts ne mazums muļķību. Sāksim ar pirmajiem „godmaņlaikiem.”

Manuprāt, ļoti rupju kļūdu izdarīja Andris Piebalgs, viens no pirmajiem atjaunotās neatkarīgās Latvijas izglītības ministriem, pieļaujot, ka vidusskolas abiturienti varēja izvēlēties, kādos priekšmetos kārtot gala pārbaudījumus.

Protams, ka šie abiturienti ar prieku izvēlējās nekārtot eksāmenus salīdzinoši grūtākajos mācību priekšmetos: matemātikā, fizikā un ķīmijā. Šī kļūda nav izlabota vēl mūsu dienās. Nesen avīzē lasīju Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa skumjo konstatāciju, ka pērn tikai 11% no vidusskolas abiturientiem esot izvēlējušies kārtot eksāmenu ķīmijā. Nevaru nepiekrist arī otrajai Kalviņa kunga skumjajai konstatācijai – ja nekas nemainīsies, Latvijas ķīmijas zinātni ar tik niecīgu jauniešu pieplūdumu pēc 20 gadiem gaida nenovēršams gals.

Kā zināms, 1990.gadu pirmajā pusē aizsākās un arī noslēdzās Latvijas tautsaimniecības deindustriualizācija, kurai diemžēl nesekoja toreizējo varas pārstāvju solītā reindustrializācija. Prātā palicis toreizējā ekonomikas ministra Ojāra Kehra teiktais: „Jo ātrāk pazudīs šie sociālisma monstri, jo labāk Latvijas ekonomikai.” Šie „sociālisma monstri” patiešām viens pēc otra „sekmīgi pazuda”, taču Latvijas ekonomikai no tā vieglāk nav palicis. Arī Latvijas reindustrializācija joprojām kavējas.

Šie procesi lielā mērā ir sasaistāmi ar procesiem Latvijas inženieru sagatavošanas izglītības sistēmā – ja vairs nav lielo rūpniecības uzņēmumu, nav arī agrākā tautsaimniecības pieprasījuma pēc jauniem inženieriem. Pēc gadiem desmit gan nāca apskaidrība – vai! Mūsu augstskolas taču tagad gatavo tikai vienus vienīgus menedžerus un juristus! Ar ko tad nodarbojas mūsu inženieru izglītības iestādes?

Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte sasparojās un sāka vairāk gatavot inženierus, taču, atkal – ak vai! Tie pārsvarā, neatraduši sev piemērotu darbu Latvijā, izmantoja Eiropas Savienībā esošo garantēto personas brīvību – darbaspēka brīvās pārvietošanās iespēju, un sameklēja sev darbu kādā no ES valstīm.

Rezultātā paradokss – nabadzīgā Latvija sponsorē bagātās un rūpnieciski vairāk attīstītās ES valstis, bez maksas piegādājot tām izglītotus inženierus?!

Taču, manuprāt, vislielākā kļūda tika pieļauta pēdējos 20 gados, valdībai, t.i., IZM, dāsni izsniedzot licences augstskolu dibināšanai un augstākās izglītības programmu realizācijai. Nezinu absolūti precīzus datus, taču daudz nekļūdīšos apgalvodams, ka patlaban Latvijā ir tuvu pie 60 augstskolām (kopā ar koledžas tipa), kuras īsteno ap 900 dažādu augstākās izglītības programmu. Un tas ir valstī, kurā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāju?!

Ko domāja IZM ierēdņi, pieļaudami šādu absurdu? Vai tiešām šiem ierēdņiem nav skaidrs, ka, ielaižot biznesa un peļņas intereses izglītības sistēmā, ikviena privātā augstskola, kas, kā zināms, gūst savā biznesā peļņu no studentu studiju naudas iemaksām, simtreiz un tūkstošreiz padomās, pirms izslēgs kādu studentu no savas augstskolas par nesekmību?

Esmu pārliecināts, ka tieši šo peļņas motīvu dzītās privātās augstskolas ar saviem „aiz ausīm izvilktajiem” nesekmīgajiem absolventiem ir sabojājušas Latvijas augstākās izglītības labo slavu.

Šajā sakarībā man ir „revolucionārs” priekšlikums augstskolu programmu akreditācijas jomā. Pārbaudīt nevis to, kā ir organizēts studiju process tajā vai citā akreditējamajā studiju programmā, bet gan nedēļu pēc tam, kad jaunais speciālists ir saņēmis diplomu par attiecīgās augstskolas studiju programmas sekmīgu absolvēšanu, likt šim speciālistam iziet IZM izveidotu testu, kurā starptautiska akreditācijas komisija pārbaudītu jaunā speciālista pamatzināšanas galvenajos profilējošajos studiju priekšmetos.

Esmu pārliecināts, ka šādā veidā ātri atklātos, kuras augstskolas ražo „graudus”, bet kuras – „pelavas”. Savukārt „pelavu” ražotājiem bez žēlastības vajadzētu atņemt licenci vispirms attiecīgās studiju programmas realizācijai, bet atkārtotas „pelavu” ražošanas gadījumā – atņemt licenci arī augstskolai.

Pašreizējā situācijā IZM, izmantojot Latvijas uzņēmēju sabiedrības vienā daļā izplatītos uzskatus par to, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes ražo nevis „graudus”, bet vien „pelavas”, enerģiski gatavojas tam, lai „no bļodas kopā ar netīro ūdeni izlietu laukā arī bērniņu”. Ja pēc IZM veiktā dīvainā audita iznāk, ka vislabākā Latvijas augstākās izglītības iestāde ir Malnavas lauksaimniecības koledža, bet Latvijas vadošās, valstij piederošās, augstskolas, kurās ir koncentrēts Latvijas augstskolu pasniedzēju zieds, atrodamas vien otrajā un trešajā desmitniekā, tad, kā mēdz teikt, komentāri lieki…

Izglītības ministram gribas novēlēt nešķiest savu reformatora enerģiju veltīgi tur, kur augstākajā izglītībā viss ir kārtībā, bet gan kļūt redzīgākam un atrast īstos brāķdarus un „pelavu” ražotājus tur, kur augstākās izglītības iegūšanas principialitāte tiek deformēta ar privātajām peļņas gūšanas interesēm.

Tad vēl gribētos, lai IZM biežāk atcerētos, ka tā ir Latvijas ministrija, kurai būtu jārūpējas pirmkārt un galvenokārt par Latvijas jauniešu izglītošanu Latvijas izglītības iestādēs, un tāpēc svītrotu no savas interneta mājas lapas saiti uz datu banku “Studiju iespējas ārzemēs”.

Šāda saite šīs Latvijas ministrijas mājas lapā ir tikpat nevajadzīga un nepatriotiska, cik Labklājības ministrijas paspārnē esošās Nodarbinātības valsts aģentūras rīcība izstādē „Skola 2013″, kad tā īpaši izveidotā un noīrētā stendā dalīja latviešu valodā izdotus bukletus par studiju iespējām ārzemēs. Vai tiešām mēs vēl par maz esam zaudējuši talantīgākos jauniešus emigrācijā? Jā, nevaram aizliegt ārzemju augstskolām reklamēties mūsu izstādēs un masu medijos. Taču lai tas notiek vismaz par viņu pašu naudu.

Kā zināms, tagad mūsu valstī notiek sagatavošanās process jaunā Nacionālas attīstības plāna 2014. – 2020. (NAP 2020) īstenošanas sākšanai, kurā savukārt pirmšķirīga loma būs Nacionālās industrializācijas politikai jeb NIP. Šā gada 22.martā viesnīcā „Maritim Park Hotel” ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts prezentēja Rīgas sabiedrībai šo NIP un bija noorganizējis vairākas paneļdiskusijas par NIP paredzamo īstenošanu. Uzreiz gribas paslavēt ministru, ka viņš nodarbojas ar to, ar ko pirms viņa neviens ekonomikas ministrs nav nodarbojies, proti, ar ekonomikas indikatīvo plānošanu un sistemātiskas valsts ekonomiskās politikas īstenošanu.

Tajā pašā laikā nedaudz par to, kas manī izraisa neizpratni gan par NAP 2020, gan arī par NIP, kā uz šī NAP 2020 realizācijas vienu no galvenajiem instrumentiem. Runa ir par to, kā šajos dokumentos tiek vērtēts Latvijas izglītības sistēmas pašreizējais līmenis. No vienas puses, šajos dokumentos parādīts, ka NAP 2020 un NIP savā starpā ir sasaistīti, cita starpā, arī ar izglītības un zinātnes politiku, kā arī ar inovāciju politiku, ka Latvijas uzņēmumu un produktu spēks jeb stiprās puses esot, cita starpā, arī darbaspēka zināšanas. Taču turpat tālāk tiek nepārprotami norādīts – „ja Latvijā visos līmeņos netiks radīta starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, augsti attīstītu un pelnītspējīgu ekonomiku izveidot nevarēsim”.

Tad kāda izglītības sistēma galu galā ir pašreiz Latvijā? Tāda, kas ir nodrošinājusi Latvijā starptautiski konkurētspējīgu darbaspēku un kas ir Latvijas uzņēmumu un Latvijā ražoto produktu stiprā puse. Vai arī tāda, kāda mums vēl tikai ir jāveido, lai tā būtu starptautiski konkurētspējīga?

Noslēgumā gribētos Ekonomikas ministrijas ierēdņiem un arī ministram norādīt uz vienu visai nepatīkamu Latvijas ekonomikas parādību – Latvijas darbaspēka emigrāciju uz citām ES valstīm labāka darba meklējumos. Šajā emigrācijā, kas jau mērāma vairākos simtos tūkstošu, Latvija ir zaudējusi savu labāko darbaspēku, tieši tos cilvēkus, kurus mēs vismazāk gribējām zaudēt un kas visvairāk būtu noderējuši valsts ekonomiskajam izrāvienam, par kuru runāts NAP 2020.

Vai nav tā, ka tas Latvijas darbaspēks, par kuru NAP 2020 un NIP runāts kā par Latvijas uzņēmumu spēku, jau ir pagātne, ka tas jau ir „nobalsojis ar kājām”? Ka, nosacīti runājot, Latvijas „pirmās šķiras” darbaspēks pašreiz strādā citās ES valstīs, veidojot šo valstu bagātību.

Mūsu rīcībā ir palicis „otrās un trešās šķiras darbaspēks”, kuru mums patiešām nāksies pacelt līdz „pirmās šķiras” līmenim.

Tikpat nepatīkami ir konstatēt, cik tad Latvijas valsts patlaban izdala zinātniskās pētniecības un attīstības vajadzībām – vien nieka 0,11% no valsts IKP. Tāpēc NIP paredzētie 1,5% 2020.gadā liekas gandrīz vai fantastiski augsts rādītājs. Te gan jāpiebilst, ka vadošās ES valstis jau tagad šai vajadzībai tērē 3-4% no savas valsts IKP. Par kādu gan inovatīvu ekonomiku varam runāt, ja turam savas valsts zinātni, kas, kā zināms, ir visu vai vismaz lielākās daļas inovāciju pamatu pamats, bada maizē?

Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un maģistra studiju programmas „Bizness un tiesības Eiropas Savienībā” vadītājs; Latvijas Ekonomistu asociācijas biedrs

 

Komentāri (61)

Sanšains 08.04.2013. 08.02

Mazliet par autoru Daini Zelmeni –

(a) «Krievu spiegs» Stokholmā

Saskaņas centrs daudzsološi noslēpumainā klusēšanā droši vien iestigtu līdz pat vēlēšanām, ja vien redakcijas rīcībā nenonāktu kāds materiāls, kas gan nav tiešā sasaistē ar SC nodomiem iegūt senilgoto varu, toties paskaidro vienu otru šīs partijas pozīciju. Tas ir zviedru laikraksta Expressen 1984. gada 13. jūnija numurs, kurā trīs lappusēs risinās stāsts par «krievu spiegu» Daini Zelmeni, kas, būdams PSRS vēstniecības Stokholmā darbinieks, naski fotografē zviedru sociāldemokrātu organizēto 1. maija demonstrāciju, kurā piedalījās latviešu bēgļu kontingents.

Žurnālists Juris Kaža, kas tolaik vēl dzīvoja Zviedrijā, atceras: «Ielas malā ieraudzījām Daini Zelmeni, kurš cītīgi fotografēja gājienu. Es, zinādams, ka Zelmenis strādā PSRS vēstniecībā, nobildēju arī viņu pašu. Atis Lejiņš [sabiedriskais darbinieks, latviešu trimdas aktīvists] filmiņu aiznesa uz laboratoriju, kur to attīstīja. Kvalitāte nebija diez ko laba, tomēr bildes iesniedzām laikrakstam Expressen, kas nebija padomju varai nekāda draudzīgā avīze. Tā nopublicēja mūsu fotogrāfijas, pievienojot tām arī pagaru stāstu par «krievu spiegu» Zelmeni.»

Juris Kaža šodien atzīst, ka abi ar Lejiņu nav vēlējušies pataisīt Daini Zelmeni par «ļauno zēnu», gribējies viņu vienkārši «iznest cauri», jo tādi toreiz esot bijuši «spēles noteikumi». Kā stāsta zinātāji, pēc preses skandāla no labajiem vēstniecības amatiem esot nācies atvadīties vairākiem cilvēkiem, taču pašu Zelmeni represijas neesot skārušas. Vai tas skaidrojams ar to, ka Zelmeņa kungs bija neaizstājams darbinieks, vai arī ar ko citu, šobrīd nav izzināms lielums. «Manuprāt, Zelmeņa kungs joprojām ir dusmīgs uz mums, jo avīzē viņš tika nosaukts par krievu spiegu,» piebilst Juris Kaža, paskaidrodams, ka uzsvars ir likts uz vārdu «krievu». Acīmredzot nacionālās jūtas tomēr neļāva Zelmeņa kungam pakļauties šādai etniskai šantāžai.
http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/54736-cekisti-pieloka-vederus.htm

(b) “Tautas Saskaņas partijas biedrs kopš 1994. gada.”
http://www.rsu.lv/fakultates/eiropas-studiju-fakultate/pasniedzeji/2148-dainis-zelmenis

Tomēr DIEMŽĒL jāpiekrīt vairākām rakstā paustām tēzēm – piemēram, par Piebalga savulaik sastrādāto.

+15
-3
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Sanšains 08.04.2013. 11.35

    —–Haris (..)
    Tomēr DIEMŽĒL jāpiekrīt vairākām rakstā paustām tēzēm – piemēram, par Piebalga savulaik sastrādāto. ============================================================================ Kāpēc “DIEMŽĒL”-? Galu galā bez Godmaņa, Repšes, Piebalga u.c. “auseklīšu mafijas” pārstāvju aktīvās darbības pēc 1991.g.21.augusta nebūtu bijis iespējams tik ātros tempos sagraut padomju sociālo sistēmu – tas ir, visu to, kas tika radīts Latvijā laika posmā no 1945.g.9.maija līdz 1990.g.4.maijam.
    Slava Padomju Latvijas grāvējiem un lauzējiem! Saules mūžu 4. maija režīmam!

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Laura 08.04.2013. 08.47

Man tāds jautājums: vai tas, ka Rīgas vsk skolnieks iegūst pasaules matemātikas olimpiādē otro vietu, padara šo vsk par pasaules ranga top vsk? Manuprāt, nē. Tad kāpēc lai RTU pēkšņi būtu pasaules ranga augstskola? Izvērtē taču visu augstskolā studējošo sniegumu, nevis pāris studentu sasniegumus Vienā zinātnes nozarē.
Palabojiet mani, ja esmu kaut ko ne tā sapratis.

+14
-6
Atbildēt

26

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 13.10

    @klusais
    Efektīvāk būtu skolotājiem algas dubultot, nemazinot kadru skaitu. Dubultot budžetu augstskolām. Nozare būtu apmierināta. Valsts budžets patukšots. Vai augstskolās mācības būtu kvalitatīvākas? Vai mums būtu mazāk jauniešu, kas aizbrauc mācīties citur?
    Tu runā par politikas procesa efektivitāti, bet kas paliek ar reformu efektivitāti? Es dodu priekšroku 4 kvalitatīvām reformām, kam ir ilgtermiņa ietekme nekā 16 nekvalitatīvām reformām. Var jau protams likties, ka viss velkas ļoti lēni, bet, ja paskatās reformu plānu, tad Ķīlim ir grūti pārmest kādu termiņu nepildīšanu (ja vien tas nav saistīts ar nekvalitatīvo nelaimīgo pētījumu, kas bremzē akreditāciju). Un nevajag arī uzskatīt, ka viņš ir kāds trakais, kas atnācis ar trakām idejām – visas reformas ir saskaņā ar iepriekšējās valdības izstrādāto AI reformu plānu un EK ieteikumiem.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 12.32

    Tā jau ir – līdz šim IZM kalpoja nozares funkcionāriem – līdz ko atnāca ministrs, kurš klientu (sabiedrību) ielika pirmajā vietā, tā uzreiz slikta komunikācija un savstarpējās attiecības. Zini, kas Latvijā ir galvenā problēma? Tas, ka valsts pārvalde strādā valsts pārvaldes labā nevis sabiedrības labā. Piem.:
    1) Sabiedrības interesēs ir samazināt skolotāju skaitu, radīt konkurenci un celt algas līdz ar kvalitāti. LIZDA ir pret to.
    2) Sabiedrības interesēs ir samazināt augstskolu skaitu, koncentrēt resursus un infrastruktūru vienkopus un padarīt programmas starptautiski konkurētspējīgas. AIP ir pret to.
    Ja piem. Skandināvijā nozaru organizācijām ir jāieliek daudz pūļu lobijā, lai ieklausītos arī nozares ne tikai sabiedrības interesēs, tad Latvijā ir absolūti otrādi. Nozares un valsts organizācijas patur lielāko daļu no labuma, kamēr sabiedrībai vienai pašai jācīnās par savām interesēm.

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 22.32

    @klusais
    Es jau teicu, ka Igaunija ir 10 gadus priekšā – izglītības infrastruktūra modernizēta, cilvēkresursi optimālā skaitā, … katrs ieguldītais lats tur dod 2x lielāku atdevi. Plus 32% no 120 tomēr ir stipri vairāk nekā 28% no 100 (ja runājam par IKP uz cilvēku).

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 17.23

    @klusais
    Igaunija jau tagad ir 10 gadus priekšā Latvijai izglītības jomā – koncentrēti resursi un liela daļa reformu jau veiktas, kas mums vēl tikai uz papīra. Viņiem slogs ir 32%, zemāka korupcija, zemāka ēnu ekonomika un finansiāli nezaudēti 5 gadi no attīstības, ko Latvija zaudēja Parex un SVF-EK aizdevuma dēļ.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 14.47

    @klusais
    1) Nevajag jaukt maksas izglītību ar valsts galvotu kreditēšanas sistēmu – modeļi ir dažādi, bet tas arī nav normāli, ka LV ražo citām valstīm darba spēku, kuriem nav nekādas atbildības par valsts budžeta līdzekļiem pēc studiju beigām. Projām brauc ne jau maksas dēļ, bet sliktās izglītības un mazo darba iespēju dēļ! Kāpēc tad visi raujas uz Harvardu, kur par studiju programmu jāatdod vismaz 100 tūkst. USD? Kvalitātes un darba iespēju dēļ. Ja visu noteiktu nauda, tad tur neviens nemācītos!
    2) Vidējās izglītības reformu var veikt tikai pēc profesionālās izglītības reformas pabeigšanas. Kāda jēga celt prasības vidējai izglītībai un papildināt to rindas, kuriem nav ne profesionālās, ne vidējās izglītības?
    Protams, ka stratēģiski visgudrāk ir reformas veikt sākot no bērnu dārza, bet vai tiešām bez jebkādām reformām AI mums augstākā izglītība maz būs pēc 10 gadiem?

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 09.47

    par zinātniskām publikācijām labs paraugs ir AI galvenais reformātors 🙂

    +8
    -9
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 23.32

    @klusais
    Nu, nomierinies! Priekš tam tiek algoti konsultanti, kas arī izvērtēs, kāds finansēšanas modelis varētu būt ilgtspējīgākais Lēmumu jau nepieņem vienbalsīgi ministrs, bet gan valdība un koalīcija. Es Tev varu pateikt, ka esošā koalīcija nekad neparakstīsies uz maksas izglītību – droši vien būs kāds kompromiss piem. budžeta vietas tikai jomām, kas pārsvarā strādā valsts pasūtījumam; prasība budžetniekiem atstrādāt konkrētu laiku Latvijā; vai tikai valsts garantēti kredīti mācību maksai visiem studentiem, kas nav budžetā… Variāciju ir ļoti daudz un jāsaprot, kāds finansēšanas modeļa hibrīds Latvijā ir izdevīgākais, efektīvākais un ilgtspējīgākais… bet tas ir noteikti jāmaina, par to nav šaubu!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Kokle > Laura 08.04.2013. 13.58

    Vai ir kaut kur pieejami izlasāmi šie Ķīla plāni? Esmu 100% reformām un esmu Ķīļa pusē, bet godīgi sakot, man nav īsti skaidrs kas notiks un kad notiks…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 23.46

    NaSp – es esmu absolūti mierīgs , es vispār reti esmu satraucies 🙂 vai tiešām nejūti, ka Tevi nedaudz ķircinu 🙂 Vienkārši zināšanai – jau 2011. gada novembrī bija skaidrs ,ka te neviens netaisās akceptēt maksas AI 🙂 Pēc pusotra gada ir izgaismojies ,ka ar Ķīli ir pat trakāk kā sākumā šķita 🙂

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 12.05

    @klusais
    Augstāka cena būtu, ja funkcionāri turpinātu smaidīt un teiktu, ka viss ir lieliski! Ja neesi pamanījis, tad nekāds haoss nav radīts, jo jebkāda virzība ir bloķēta. Haoss valda fukncionāru argumentācijā, kas mainās pa 180 grādiem katru mēnesi. Šis raksts ir tipisks piemērs – haoss, loģikas trūkums un populistiski “nodrāztas” frāzes.

    +6
    -6
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 11.19

    @klusais
    Tu Ķīli uzrādī kā unikālu gadījumu, bet patiesībā viņš ir viens no ļoti lielas masas pasniedzēju, kas pēc doktorantūras pabeigšanas ar zinātnisko pētniecību nenodarbojas. Kādēļ viņš būtu jākaunina vairāk par šī raksta autoru? Pie tam Ķīlis pasniedz tikai bakalauriem.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 22.49

    Un 46% no 200 ir vēl stipri vairāk kā 32% no 120 . Vai ne ? Un tapēc igauņi uzņem kursu uz bezmaksas izglītību , bet mēs funktierējam par maksas 🙂

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 22.24

    Latvijas izglītības sistēmu ideāli noraksturoja šodienas LTV1 raidījums – VIP – veiksme,intuīcija, prāts … Ja cilvēki, kas piedalās erudīcijas spēlē nezin ,kas ir Mendeļējeva sistēmas 2 elements , tad grūti ko vēl piebilst …

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 16.37

    @klusais
    Zviedrijā un Somijā kopējais nodokļu slogs ir 46% no IKP, Latvijā – 28%. Nezinu nevienu valsti ar zemu nodokļu slogu, kur ir bezmaksas sabiedriskie pakalpojumi (izglītība, veselība). Ja valdība vēlas zemu nodokļu slogu, tad ir jāceļ mācību maksa, jo tā ir neadekvāti zema un turpina graut izglītības sektoru.
    Es jau kaut kad iepriekš rakstīju, ka Somija sāka izglītības reformas tālajos 1980.gados. Ja sāksim šodien, tad pēc 15 gadiem sāksim just rezultātus. Apmierina temps? Ķīli tad jāpatur par ministru vēl 15 gadi, lai varētu redzēt viņa reformu rezultātus.

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 16.16

    NaSp – vai tad valsts galvojums nozīmē ,ka tā nebūs maksas izglītība? Un ko teikt zviedriem, somiem ,dāņiem , kur jau cik sen ir bezmaksas augstākā izglītība ne tikai savas valsts pilsoņiem? Nesen bija interesanta infografika par AI izmaksām un to finansēšanu ES , ceru ,ka paskatījies 🙂
    Par vidējo izglītību nevajag otreiz izgudrot divriteni, blakus ir labs piemērs Somija:)

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 14.35

    ir,ir pieejamas . Pagajušā gada beigās izdevās izspiest to uzrakstītu arī uz papīra. Vajag paguglēt , var atrast , es sev biju noladējis to brīnumu . Man piemeram patika ideja par finanasējuma modeļa maiņu- ” Atbilstoši VRP dotajam uzdevumam, ministrija plāno izstrādāt un līdz 2014.gada septembrim ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli (turpmāk – AIFM), kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību.
    Ministrija ir sagatavojusi nepieciešamo dokumentāciju, lai izsludinātu iepirkumu konkursu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi, kas veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu.”
    Vienuvārdu sakot ir zināms, ka jāmaina modelis , bet ko un kā neviens nezin, tapēc izsludinās konkursu . Interesanti kurš rakstīs konkursa nolikumu, kurš vertēs un kas notiks ,ja viss būs šķērsām kā ar citiem konkursiem 🙂

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Laura 08.04.2013. 10.16

    @klusais
    Nezināju, ka politiķiem ir jāraksta arī zinātniskie darbi. Tad jājautā, kurš no valdības ministriem, pēc Taviem standartiem, var vispār būt valdībā?

    +9
    -5
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 17.18

    NaSp – un Somija sāka ar pamatiem, bet te kaut ko mēģina sakārtot pa augšu , pie kam haotiski , vesels gads bija vajadzīgs, lai darbības plānu uzrakstītu . Starp citu nezin kapēc igauņi ar uzņēmuši kursu uz bezmaksas izglītību , interesanti cik viņiem liels nodokļu slogs ?

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 18.06

    Kas ir tuvāk 32% – 46% vai 28% ? Pie 32% sloga domā par bezmaksas izglītību, bet mēs pie 28% sloga par principā maksas ? Interesants domu gājiens 🙂

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.00

    NaSp – es Ķīli nemaz nekauninu , varbūt nepamanīji , bet pie komenta bija pielikti klāt smaidiņi. Es Ķīli patreiz uztveru kā lielisku šovmenu ,kas izklaidē publiku pats to nemaz neapzinoties. Nelaime tikai tā ,ka šīm izklaidēm ir ļoti augsta cena. Tas ko viņš patreiz ir panācis ir haoss , domāju , ka pēc pāris gadiem ,kad emocijas būs rimušās gan jau kāds to izsvērti arī izanalizēs.

    +10
    -6
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.43

    NaSp – nu skaisti uzrakstīji 🙂 Tikai aiz visas tās vicināšanās ar saukļiem nav redzams loģisks un izsvērts plāns . Ķīļa rosīšanās nozarē atgādina viņa atbildes augstāk ievietotajā RL intervijā . Protams ja ļoti patīk rosīga, bet maz efektīga darbība, tad varam stāties Ķīļa atbalstītāju pulciņā . Mums trūkst Latvijas Pasi Sālberga un Ķīlis ne tuvu nestāv viņam līdzās.

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 12.11

    NaSp – ar haosu es domāju IZM un pakļauto nozaru attiecības . Runa nav tikai par AI .

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 13.27

    NaSp – neuztver nopietni, bet pirmais sauklis ar ko Ķīlis nozīmējās bija par maksas augstāko izglītību – tas kontekstā ar prom mācīties braucošiem studentiem 🙂
    Galvenā nelaime Ķīļa tā sauktajās reformās ir sistēmas trūkums . Ne velti minēju Pasi Sālbergu . Latvijā nekad nebūs normāla AI , ja netiks sakārtota vidējā izglītība.
    P.S. Par termiņiem – vai nebija jābūt gatavam pētījumam par macību noslodzi skolās un brīvlaiku garumiem ?

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Dace > Laura 08.04.2013. 09.18

    Gluži manas domas, ir pagrābts viens konkrēts gadījums, no kura nekādus secinājumus nevar izdarīt. Augstskolu reitingus sastāda lielākoties vadoties no konkrētās augstskolas darbības pētniecības jomā: zinatniski recenzejamās publikācijas, patenti. Kā mums ir ar šīm lietām? Par publikāciju tiek nosaukts viss iespējamais, bet ne tas, kas tā patiešām ir. Jo īstu publikāciju ir ļoti maz. Es pieņemu, ka daudzi spējīgi studenti vienkārši apstājas savā progresā Latvijā ( īpaši maġistrantūras un doktorantūras līmenī ), jo viņiem nav iespēju smelties zināšanas no top līmeņa pasniedzējiem, viņi neredz kā notiek reāla pētniecība. Protams ir izņēmumi, tas var variēt no jomas uz jomu, bet izraujot vienu piemeru, kurš nav reprezentatīvs par AI kopumā, neko labu par autoru neliecina. Tas drīzāk ir vēl viens mēġinajums, kuru stingri tur virkne AI darboņu: ka augstskolu reitingi ir mārketings, ka mums viss ir ok, jo akreditācijas iet uz urā un tā tālāk.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Laura 08.04.2013. 11.01

    NaSp – ne jau vienmēr Ķīlis bija politiķis 🙂 Vienkārši fragments no RL intervijas :
    RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas – cik tev ir akadēmisku publikāciju?
    Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā.
    RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos?
    Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā… protams… Man piemēram… teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas…
    RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti.
    Ķīlis: Protams, protams.
    RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju?
    Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs…
    RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi…
    Ķīlis: Pag, pag, pag!
    RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums.
    Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1]
    RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā?
    Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam “Countries and cultures”.[2]
    RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.
    Ķīlis: Es esmu rakstījis… Ir tāds izdevums… Bija viens projekts… Gana garš nosaukums. Es varu tev atsūtīt to nosaukumu. Par kultūras lomu starptautiskajā diplomātijā, kas tika izdots Amsterdamā, Eiropas kultūras fonda finansēts izdevums. Tur bija gabals par Latviju.[3]
    RL: Vai tas bija recenzēts izdevums?
    Ķīlis: Tur ņemšanās bija diezgan ilga, kamēr to visu…
    RL: Ņemšanās vēl nenozīmē…
    Ķīlis: Paga, paga, paga, bet te ir izkritis viens specifisks fokuss. Es diezgan agri izvēlējos darbību, kas ir vairāk orientēta uz pietiekami praktiski pielietojamu jomu. Tā ir apzināta izvēle.
    RL: Bet tu esi asociētais profesors Zviedru ekonomikas augstskolā, un tu teici, kabūt par akadēmisku cilvēku ir viena no tām lietām, kas tu esi.

    Ir jau turpinājums -tikpat haotiska atšaudīšanās 🙂

    +15
    -6
    Atbildēt

    0

ineta_rr 08.04.2013. 15.32

Pasaulē pa retam piedzimst ģēniji, kuri ar 4 klašu izglītību būtu Arhimēdi, bet ar nopietnu skološanu pat pārspētu visus iepriekšējos dižgarus, un krietni biežāk piedzimst vienkārši spējīgi cilvēki, kas arī daudz sasniegtu, lai kam arī pievērstos, un, jādomā, ka RTU robotiķi, kas piedalījās mums nezināmajā olimpiādē visdrīzāk bija šādi spējīgie, kuri tikpat labi būtu varējuši kļūt par izciliem virpotājiem dzērāja fedjas vadībā, un tas galīgi nenozīmētu, ka dzerājs fedja pats būtu izcils virpošanas instruktors.
Kāpēc somu izglītības sistēmu, tiesa, pamat- un vidusskolas līmenī, sauc par labāko pasaulē? Tāpēc, ka viņiem ir spēcīgas viduvējības nevis daži glorificēti izcilnieki, kuri būtu nesamērojami labāki par vidusmēru arī tad, ja viņus no mazotnes neizglītotu valsts labākie matemātiķi. Un, lai arī Somiju parasti nemin kā augstākās izglītības paraugu, tā tomēr ir zeme, kurai agrāk bija Nokia un joprojām ir Nokian. Somija ir arī zeme, kas pasaulei deva Linux, un pagājušajā nedēļā ierakstīja savu vārdu http://almamater.xkcd.com
Tādēļ atkārtošu vēlreiz, izglītības sistēmas mērķis nav izglītot ģēnijus – tiem vajag īpašu, individuālu programmu, bet izglītības konveijera mērķis ir no ganiņiem uztaisīt maksimāli spējīgus indivīdus, kas spētu sekmēt sabiedrības attīstību, un Latvijā esošo būs ļoti grūti nosaukt par sevišķi labu.

+9
-1
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > ineta_rr 08.04.2013. 15.52

    ——–
    Atkārto cik vēlies, jo A.Piebalga&Co 1992.g. “importētais izglītības sistēmas konveijers” turpina darboties vairāk kā 20 gadus, bet apturēt to neviens nespēj un/vai nevēlas…..
    Starp citu, Latvija bija zeme, kurā bija VEF – to der ATCERĒTIES, jo šogad tiks slavētie tie LTF “auseklīšu mafijas” pārstāvji, kas sasniegto “svētu mērķu” labā prihvatizācijas gaitā sagrāva.
    Lauzt, tas nav celt.

    http://www.youtube.com/watch?v=xyyZ7DUH0Bs

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 08.04.2013. 19.33

    Un kā tas saistās ar ražošanu? Darbā ar šķidru nātriju Salaspils reaktora darbinieki bija, iespējams, labākie pasaulē, pirms reaktoru neslēdza un viņus neaizdzina pensijā, bet mums ne tad, ne tagad nav cilvēku, kas spētu uzbūvēt AES, tādēļ jāpiesaista japāņu Hitachi. Viena lieta ir augsto plauktu zinātne, kurā PSRS bija puslīdz pasaules līmenī, vismaz daļā jomu, bet ar atklājumu ieviešanu ražošanā un lumpena izglītošanu gan nevedās ne uz pusi tik labi, kas ir īstais izglītības mērķis. Savukārt datorzinātnes tāpat kā ģenētikas attīstību stipri nobremzēja to aizliegšana Staļina laikā, no kā PSRS nekad neatguvās, un, nemānīsim sevi, arī mēs vēl pilnībā neesam atguvušies no staļinizācijas sekām uz sabiedrību, un, ja paskatās uz romiešu ietekmi uz visu Rietumu pasauli, par kuras lielākās daļas eksistenci romieši vai nu nezināja vispār vai arī zināja no dažu cilvēku stāstītā, bet vienalga vēl tagad, piemēram, vīriešiem norma ir leģiona stila īsi apgriezti mati, tādēļ man ir bail, ka no staļinizācijas varam arī nekad pilnībā neatgūties.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > ineta_rr 08.04.2013. 16.05

    Par padumjo inženieriju, īpaši mikroelektronikas, būtu paklusējis! Kāpēc padumjo datorus programmēja angliski? Tāpēc ka padumjie no “sapuvušajiem Rietumiem” atpalika par gadiem 10, kad pēc destaļinizācijas vispār sāka datorzinātņu jeb, šķiet, kibernētikas, kā to tad sauca, attīstību, turklāt eksponenciālais attīstības ātrums nozīmēja, ka starpība nevis saglabājās 10 gadi, bet gan visu laiku pieauga, rezultātā nekas cits neatlika, kā legāli un nelegāli tikt pie nīsto kapitālistu tehnoloģijām, kuras no sākuma mēģināja pielāgot padumjajiem, bet beigās arī no tā atteicās. 80. gados jau pat vidusskolās sāka parādīties BASIC ar tam līdzi nākošo angļu valodu.
    Par VEF un Alfa tehniskajām spējām nebija pieklājīgi smieties pat vēl PSRS laikos, bet tagad kauns noskatīties, jo Ķīna mūs apsteidz par gadiem 20-30, un viņiem neviens nedod aktuālās ražošanas iekārtas, jo procesoru ražošana ir burtiski lēta kā smilts pat vecajā Eiropā, bet izstrādāt un ieviest ražošanā vajag tikai vienreiz.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > ineta_rr 08.04.2013. 16.28

    nu tik traki jau nav , bija jau arī ģeniāli veči . Viens piemērs – pirms gada runāju ar vienu pasaulē pazīstamu bioķīmiķi ,kas 90-tajos aizbrauca uz štatiem. Tad nu viņš bija nesekmīgi mēģinājis atrast inženierus konstruktorus štatos ,kas varētu atkārtot vienu mērierīci, ko viņa džeki vēl 80-tajos ar to tehnoloģisko bāzi bija uzbūvejuši 🙂

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu