Kāpēc realitāte nav patiesība?* 22

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants zem NEPLP lietussarga. Foto: Evija Trifanova, LETA
Roberts Putnis

NEPLP īstenotā LTV valdes atlase ir viens no akmentiņiem šausminošajā necieņā vienam pret otru Latvijas sabiedrībā

Neiespējami iedomāties situāciju, kad mediju uzraugs, piemēram, Vācijā ar balsu mazākumu ievēlētu sabiedriskās televīzijas valdes locekli ar atbildību par finansēm. Lai Mārim Skujiņam uzticētu Latvijas Televīzijas (LTV) finanses aptuveni 12 miljonu latu vērtībā, Latvijas Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) pietika ar divām no piecu institūcijas locekļu balsīm. Priekšsēža Aināra Dimanta balss bija izšķirīgā.

Savukārt, lai Ivars Belte kļūtu par LTV valdes priekšsēdētāju, noteicošā izrādījās Ginta Grūbes balss. Kolēģim Ivaram Zviedrim esot gan bijušas šaubas par kandidāta reputāciju, bet viņš lika ieprotokolēt, ka paļaujoties uz Grūbes saprātu. Par Sergeja Ņesterova kandidatūru programmu direktora amatam gan valdīja padomes balsojušo locekļu vienotība. Tik pārliecinoša ir bijusi kandidāta prezentācija (apskates vērta šeit).

Šādu rezultātu NEPL P priekšsēdis Ainārs Dimants nodēvē par „cēlu, noteiktu un atbildīgu” viņa vadītās institūcijas rīcību. Ainārs Dimants iet vēl tālāk. NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas saviem kolēģiem publiski paustā kritika par LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes izvēli esot „manipulācija un dezinformācija ziņu sniegšanā”. Paskatīsimies tuvāk, vai Cālītes-Dulevskas satraukums par Beltes ievēlēšanu LTV valdes priekšsēdētāja amatā tiešām ir tik nepamatots.

Runa ir par Ivaru Belti vēl SIA „Baltijas Mediju Alianse” izpilddirektora amatā no 2007. līdz 2011. gadam. Minētais uzņēmums pārvalda Krievijas televīzijas kanālus Baltijā. Šos medijus pati NEPLP savā nozares stratēģijā 2012.-2017. gadam definē šādi: „Krievija elektroniskos medijus mērķtiecīgi izmanto maigās varas īstenošanai, mērķtiecīgi veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu, lai sekmētu savas ģeopolitiskās intereses.”

Latvijā ir tikai SIA „Baltijas Mediju Alianse” holdingā esošie mediji, uz kuriem būtu attiecināms šis NEPLP politiskais vērtējums. Attiecīgi konsekventi būtu arī secināt, ka ne tikai kādas abstraktas struktūras nodarbojas ar šādu NEPLP ieskatā ierobežojamu Krievijas ģeopolitisko interešu nodibināšanu Latvijā, bet gan to dara arī konkrēti cilvēki, kas šīs struktūras vada kā to direktori. Pats Ivars Belte pieteikumā konkursam uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu ne bez lepnuma paziņo: „Neslēpšu, ka sabiedrisko mediju vājuma izpausmes un nesakārtotību esmu izmantojis konkurences cīņā, atņemot sabiedriskajiem medijiem to tirgus daļu.”

Pirms gada pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe publiskoja pētījumu par SIA „Baltijas Mediju Alianse” lomu un vietu Latvijas mediju vidē. Šis pētījums tapa vēl laikā, kamēr Ivars Belte vadīja minēto uzņēmumu, un tā kopsavilkums lasāms publikācijas virsrakstā: „Maskavas garā roka – Pirmais Baltijas kanāls”. Vismaz mediju profesionāļu vidē šis kopiespaids ir visiem zināms, neapstrīdams un saprotams. Taču tas tā arī nav nonācis elektronisko plašsaziņas līdzekļu vienīgā un galvenā uzrauga – NEPLP – uzmanības lokā.

Gluži pretēji – cilvēku, kurš četrus gadus ir menedžējis šo „Maskavas roku”, atbildīgais uzraugs ir izvēlējies kā visatbilstošāko kandidātu Latvijas sabiedriskās televīzijas vadīšanai.

Ivars Belte vadīja Krievijas mediju cīņu „par tirgus daļām” Latvijā arī laikā, kad notikusi publiskotā bēdīgi slavenā tolaik 9.Saeimas deputāta Nila Ušakova e-pasta sarakste ar bijušajiem kolēģiem Pirmajā Baltijas kanālā. Ja šī sarakste ir patiesa, tad ir skaidrs, ka politiķis Nils Ušakovs faktiski diktē Pirmā Baltijas kanāla ziņu redakcijas darbu. Diezgan saprotama ir pašu iesaistīto nevēlēšanās komentēt šīs sarakstes patiesumu. Ja šī sarakste izrādītos patiesa, tad būtu jārunā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta ceturtās daļas pārkāpumu.

Likums elektroniskajiem medijiem izvirza ļoti augstu profesionālās ētikas un kvalitātes standartu: „Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru.” Konfrontēts ar šādiem iespējamajiem pārkāpumiem, Ivars Belte tiem „kategoriski nepiekrīt“. Un pareizi dara – ja piekristu acīm redzamajam, tad viņam būtu bijis jāatbild likuma priekšā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpildi nodrošina tā pati organizācija, kas tik „cēli”, kā nu šoreiz atkal sanācis, ieceļ LTV valdi. NEPLP tā vietā, lai vērtētu minētās sarakstes īstumu, veiktu attiecīgas pārbaudes „Baltijas Mediju Aliansē” un varbūt pat spriestu, vai attiecīgiem Krievijas kanāliem nebūtu nosakāmas kādas sankcijas par Latvijas likumu pārkāpumiem, ar Beltes iecelšanu LTV valdē arī pati savu asti bluķī ir iespiedusi. Grūti iedomāties, ka NEPLP par spīti savām plašajām pilnvarām šajā jomā jebkad vairs pieķersies Pirmā Baltijas kanāla darbības likumības pārbaudei, ja par labu sabiedriskā medija vadītāja amatam ir izraudzījusies šī kanāla ilggadējo direktoru. Tikmēr Latvijas sabiedrība varēs lasīt blāķus ar jauniem „cēliem” tekstiem par Krievijas ietekmju apkarošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, demokrātijas un nacionālās identitātes veidošanu un gaidīt LTV „attīstību”.

Kur tieši šeit Aināra Dimanta identificētā „manipulācija”? Ja kāds šeit manipulē un izvairās no savas atbildības kā Latvijas valsts amatpersona, tad tas ir pats NEPLP priekšsēdētājs.

Viņa kolēģes Aijas Cālītes-Dulevskas publiskotais procesa skaidrojums atklāja, ka sākotnējā iecere atkratīties no atbildības ir bijusi daudz tālejošāka nekā iepriekš publiski zināms – padomei bija paredzēta loma tikai „nosvētīt” nolīgtās personālatlases firmas „Fontes” vadītājas Ineses Kamarūtes atlasīto valdes „trijnieku”. LTV valdes meklēšana ir valsts pārvaldes funkcija.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz NEPLP pienākumu gan noteikt kritērijus un procesu, gan rīkot konkursu, nodrošināt tā atklātību, gan pašai pieņemt lēmumu. Likumā nav ne vārda par šīs funkcijas iespējamu deleģēšanu. Saeima ir ievēlējusi piecus profesionālus padomes locekļus, kuriem valsts maksā algu, lai viņi atrastu likumam atbilstošākos LTV valdes locekļus. Valsts pārvaldes iekārtas likums aizliedz privātu firmu līdzdalību valsts varas īstenošanā tādā apjomā, kā „Fontes” varēja ietekmēt NEPLP. Un ne bez pamata to likums aizliedz – NEPLP locekļi ir valsts amatpersonas ar daudz stingrākiem darbības nosacījumiem nekā Ineses Kamarūtes stiepjamā reputācija, kura paredz farsu ar iepriekš scenārijā ierakstītu rezultātu.

Kāpēc realitāte nav patiesība? Šis jautājums ir noslēdzoša atbilde norisēm Latvijā no cita farsa – Alvja Hermaņa Cīrihē uzvestā „Kaspara Hauzera”.

NEPLP īstenotā LTV valdes atlase ir viens no akmentiņiem šausminošajā necieņā vienam pret otru Latvijas sabiedrībā.

Valsts amatpersonu cieņa pret sabiedrību, atbildība par sev uzticētās varas izmantošanu, pienākuma sajūta pārliecināt un skaidrot savas rīcības jēgu un mērķus, nevis izkliegt tukšas frāzes kompartijas orgānu stilistikā („neesmu lasījis, bet zinu”) ir pamatu pamati demokrātiskā pilsoniskā kultūrā. Pirms „rīkojuma nr. 2″ bija saprotami, ka vienā pusē ir „kvaukšķi” (tostarp es), bet otrā – oligarhu statisti. Nu kvaukšķi ir pie varas, un izrādās, ka viņiem ir savas dubultās ētikas un tiesiskuma olektis.

Arī man var (pamatoti) pārmest neētisku rīcību. Rakstu šīs pārdomas, pats būdams neveiksmīgs kandidāts uz LTV valdes amatu. Bet par sabiedriskajiem medijiem Latvijā esmu iestājies visu savu sabiedriski politiskās darbības laiku, arī tad, kad tas bija grūtāk un smagāk nekā šodien. Mana kandidēšana uz LTV valdi bija šīs pilsoniskās pozīcijas apliecinājums. Ja jau pat paši sabiedrisko mediju žurnālisti klusē par to, kas notiek, tad man ir jāpilda savs pienākums aiz cieņas pret Latvijas cilvēkiem. NEPLP farss notika arī manis kā pilsoņa deleģētās varas vārdā, bet ne ar manu piekrišanu.

Autors ir pašnodarbināts valsts eksaminēts tulks un tulkotājs

* Kaspars Hauzers Alvja Hermaņa režijā Cīrihes teātrī

 

Komentāri (22)

dro 03.04.2013. 14.31

Neapstrīdama patiesība. Reputācija ir interpretējama lieta, saka Dimants. Skaistums nav galvenais dzīvē, teica Old Vaverli, skūpstīdams govi…

+14
-1
Atbildēt

0

dace_ampermane 03.04.2013. 20.35

Viss Latvijā ir tik neiedomājami un fantastiski absurds, ka man nav ko teikt. Tad lai runā dzejnieks Vilipsōnc.

Sumpurnc iebrien
Dūmakā,
Sajūta
Ir drūmākā.

+8
-1
Atbildēt

4

    ilmisimo > dace_ampermane 04.04.2013. 09.04

    Sumpurņrokās.
    _____________—
    dimantkruokās?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    dace_ampermane > dace_ampermane 03.04.2013. 22.22

    lama

    te vēl viens no mana mīļākā autora, jādomā, ka par televīziju rakstīts.

    Princesīte lokās
    Mokās-
    Līdz tā atkrīt
    Sumpurņrokās.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > dace_ampermane 04.04.2013. 00.35

    Ne no Vīlipsona, bet runājoties ar šamējo pie kafijas, atvainojos, tējas tases, atzīti par labu esam
    ———————–
    VISĀDI SUNETI PAR SUMPURŅIEM
    sumpurnis skaistuma konkursā gāja, matus uz muguras sasukāja ,iesmaržināja , ak ,seska smarža , seska smarža, tu mani padari traku .
    Ir ieminies vārtrūmē prāvā/seja tam bāla jo bāla/It kā kapuci ierāvis ķūlī/sumpurnis pazūd miglas kūlī.
    Kā slimnīcas pīle tecēja truba/to remontēt sumpurnim nebija skuba/viņš labāk apmaisīs kafijas biezumus/dzīvei pakaisot baleta vieglumu.
    Suņpurns nāca, suņpurns ēda / Suņpurns gultu izgulēja! / Tagad jādomā man visādi / Ko es teikšu vīramātei !
    Tas nemaz nav sumpurnis/ tas ir es,kas uzblīdis/ No lēta šņabja dzeršanas/ un no meitu ķeršanas.
    Sumpurnim tīk Mērija/ Ne pupainā, bet asiņainā/Pie bāra letes pieprasa/ Viņš allaž pilnu asinsainu.
    Sumpurnis grib vairoties, tikai sēklas nepietiek
    Saskatījos debates / Uzreiz vajadzēja tabletes / Jo es sāku kratīties / Kad vajag uz tiem sumpurņiem skatīties
    Sumpurnis iekš kazino, gribēj nolikt maziņo, tagad visā pilsētā, ekoloģiskā katastrofa …
    Atnesties nav liela māksla / Ja tu esi sumpurnis / Izej tik no pilnmēneša / Un atkal kā no jauna piedzimis
    Zīžu zīžu asinis … / Ai kā labi garšo / Pēkšņi atjēdzos – va vellos ! / Es tak neesmu vampīrs, bet sumpurnis !!!
    Atnākot pēc ballītes sumpurnis uzkoda pāris dillītes
    Sumpurnītim spalva auga skujiņā, ievēma šis bļodiņā
    nerausti sumpurni aiz purna!
    Aiz tā lielās vecās priedes Sumpurnis sev rīvē ziedes
    sasieties astēm un saostīties, Tas viss, Ko viens sumpurnis ar otru vēlas No plkst 10:00 līdz 10:15
    Stāv strīpains sumpurnis aiz strīpainas sētas, strīpaini lūr. Būtu pumpains tas sumpurnis, Nez vai sētu apstiprinātu būvvaldē.
    Kā bija, kā ne – Sumpurnis gāja. Tā viņam arī vajadzēja… Iet.
    Sirdi plosa bēdīgs skats/ Sumpurnis spēlē zoli viens pats.
    Lifts 3.stāvā nepiestāja Sumpurnis tāds! Nu ja, liftnieks nebija Man rads nekāds.
    Ar mani atkal runā sumpurns, Kaijas sen te nedzīvo
    Sumpurnim uz pakaļkājas uzmetusies sēne/ jāatdzīst- ēdama.
    http://www.radioswh.lv/old/melnais.php?id=417&view=daudz_new&saak=0&file=2011-09-14

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > dace_ampermane 03.04.2013. 22.01

    telewīzuors vakarā
    belte tādā sakarā
    dimants katrā…..
    … istabā..

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Ojārs 03.04.2013. 15.25

Putnis, kā dedzīgs liberastisma atbalstītājs, man nepatīk, bet visam, kas šoreiz rakstīts pievienojos par 100 pročiem.

+6
-3
Atbildēt

3

    nefratete > Ojārs 03.04.2013. 16.40

    Nu redz, man tieši pretēji Putņa liberālisms ļoti iet pie sirds, bet konkrētajā lietā tas, ka tieši viņš par šo epopeju raksta liekas pa galam nepareizi, jo nevar uzskatīt par objektīvu žurnālistiku viedokli, kuru pauž ieinteresēta persona.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    nefratete > Ojārs 05.04.2013. 16.02

    Vismaz kaut kur mums viedoklis sakrīt 🙂

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Ojārs 03.04.2013. 21.21

    Tas Putņa liberālisms, tāpat, kā liberālisms vispār, ir pluss, nevis mīnuss, arī manās acīs, un, dabiski, es arī piekrītu, ka arī Putņa viedokli nevar uzskatīt par pilnīgi objektīvu, tāpat, kā piekrītu, ka Duļevska šeit izskatās sliktāk par visiem, ja reiz nevēlies uzņemties atbildību, bet, kādu iemeslu dēļ, nevēlies arī nostāties opozīcijā, tad, vienkārši uzraksti atlūgumu, nevis mēģini citu acīs attaisnot to savu bezdarbību ar kādiem cēliem motīviem.
    Bet, manuprāt, svarīgāk, tomēr, ir tas, ko tieši Putnis saka, nevis, kāpēc viņš to saka, ja jau tas būtu klaji tendenciozs un subjektīvs spriedums, to jau uzreiz manītu .

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu