Infografika: Noziedzības tendences Latvijā

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā pieaudzis sevišķi smago noziegumu skaits, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra (IMIC) statistikas dati.

Infografikā attēlotas noziedzības tendences Latvijā pēdējo piecu gadu laikā – no 2008. līdz 2012.gadam, īpašu uzmanību pievēršot sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo noziedzībai. Bažas par sevišķi smago noziegumu skaita pieaugumu iepriekš izteicis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, norādot, ka viens no iemesliem šādam pieaugumam varētu būt katastrofālais kadru trūkums Valsts policijā (VP).

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKP) priekšnieks Andrejs Grišins ir.lv teica, ka IMIC dati precīzi neatspoguļo patieso situāciju. Grišins skaidroja, ka IMIC statistikā tiek ieskaitīti arī, piemēram, izbeigtie kriminālprocesi, kad reāli noziegums nav ticis pastrādāts. „Piemēram, slepkavību statistika – uz ielas tiek atrasts līķis, policija ierosina kriminālprocesu, bet, pēc tam izmeklējot, izrādās, ka nāve nebija vardarbīga. Līdz ar to kriminālprocesu policija izbeidz, bet Iekšlietu ministrijas statistikā tas paliek kā reģistrēts noziegums,” skaidroja Grišins.

Arī IMIC pārstāve Ir.lv norādīja, ka pastāv problēmas ar vienotu noziedzības statistisko uzskaiti starp policiju un Iekšlietu ministriju, tādēļ IMIC dati tikai aptuveni atklāj esošās noziedzības tendences.

Pēc GKP priekšnieka teiktā, policijas rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka reāli slepkavību skaits 2012.gadā nav pārsniedzis simtu un, lai arī pieaugums šajā noziedzības rādītājā novērots, tas nav tik iespaidīgs, kā izriet no IMIC datiem. Grišins sacīja, ka pārsvarā slepkavības bijušas sadzīviska rakstura.

Satraucošāka tendence esot seksuālo noziegumu skaita pieaugums – tajā, pēc Grišina teiktā, policijas un IMIC statistika ir līdzīga un policijai jāpievērš pastiprināta uzmanība šai noziegumu kategorijai.

Komentējot ievērojamo pieaugumu noziegumos saistībā ar narkotikām, GKP priekšnieks sacīja, ka tā drīzāk ir pozitīva tendence, jo liecina, ka policija aktīvāk apkarojusi narkotisko vielu apriti. Šī noziedzības veida apkarošanai policija pēdējos gados veltījusi papildu resursus.

Kritumu šajā noziedzības rādītājā līdz 2011. gadam Grišins skaidro ar to, ka policija vairāk apkarojusi narkotisko vielu realizāciju un glabāšanu, bet salīdzinoši mazākus resursus veltījusi narkotisko vielu lietošanas apkarošanai. Taču pašlaik notiekot aktīva cīņa ar visiem narkotisko vielu aprites līmeņiem – gan tirdzniecību, gan glabāšanu, gan lietošanu.

„Pieaugums 2012. gadā noziegumos saistībā ar narkotikām ir pašu policistu sarūpētie skaitļi. Manā skatījumā tas ir pozitīvs signāls, jo tas ir latents noziegums, kas ir jāatklāj – ja ir ierosināts vairāk kriminālprocesu, tas nozīmē, ka policija ir atklājusi vairāk narkotiku aprites faktu,” teica Grišins.