Lietuvieši centīsies glābt apdraudēto dzimtās valodas prasmi

Pavirša attieksme pret valodu jau kļuvusi par valsts mēroga problēmu

Satraukta par acīmredzamu dzimtās valodas prasmju pasliktināšanos, Lietuvas Izglītības ministrija apsver, kā šo problēmu labāk risināt, bet vēl nav zināms, vai iecerētajiem pasākumiem atradīsies nauda, vēsta portāls “15min.lt”.

Pavirša attieksme pret valodu jau kļuvusi par valsts mēroga problēmu – par to liecina fakts, ka kopš 2010.gada 30% abiturientu rakstītprasme eksāmenā saņēmusi zemāko vērtējumu – nulli, kas norāda, ka 350 vārdu tekstā pieļautas vismaz 20 kļūdas. Daudzo valodas kļūdu dēļ augstskolām pat nākas noraidīt disertācijas, vēsta LETA.

Kā atzīst eksperti, labu valodas izjūtu neļauj izkopt visai izplatītā zināšanu pārbaude ar testu palīdzību, kurā skolēnam tikai jāatzīmē pareizais atbilžu variants. Savukārt mobilo telefonu īsziņu un interneta komentāru rakstīšana bez lietuviešu valodas diakritiskajām zīmēm rada paviršu attieksmi pret dzimto valodu.

70% skolēnu atzinuši, ka lasa tāpēc, lai atrastu informāciju, 60% saka, ka lasa tad, kad tas ir obligāti. Kā uzsver Izglītības ministrijas pamatskolas un vidējās izglītības nodaļas galvenā speciāliste Nida Poderiene, tas liek rūpīgi pārdomāt, kāda obligātā literatūra varētu vislabāk veidot jaunās lietuviešu paaudzes gaumi un kultūras apvāršņus.

Lai uzlabotu valodas mācīšanas kvalitāti no bērnudārza līdz pat augstskolai, ministrijas izstrādātajā plānā ieteikts skolās turpmāk mazāk izmantot dažādus testus, toties lielāku uzmanību pievērst diktātiem, domrakstiem un atstāstījumiem, kas iemāca saprotami formulēt domu, pamatot savas idejas un veido labu valodu. Skolotājiem savukārt ierosināts palielināt samaksu par šo rakstudarbu labošanu. Obligāts pārbaudījums dzimtajā valodā paredzēts jau astotajā klasē.

Rakstītprasmes attīstīšanā jāiesaistās ne tikai lietuviešu valodas, bet arī citu priekšmetu skolotājiem, citādi valodas mācīšana var pārvērsties par cīņu ar vējdzirnavām, uzsvērusi Poderiene. Tomēr viņa atzinusi, ka tas nav panākams piespiedu kārtā un skolotājiem pašiem būtu jāsaprot sava loma un misija valodas kopšanā.

Ierosināts arī paredzēt obligātu pirmsskolas izglītību bērniem no sociālā riska ģimenēm, labāk aprūpēt ar bērnu grāmatām lauku bibliotēkas un rosināt vecākus lasīt kopā ar bērniem.

Ministrijas izstrādātais plāns nodots Seima izglītības komitejas vērtējumam. Kā uzskata Poderiene, daudz ko no šā plāna var īstenot bez lieliem līdzekļiem – galvenais ir skaidri apzināties, kas bērniem palīdz attīstīt rakstītprasmi.

Savukārt izglītības ministrs Daiņus Pavaļķis domā, ka bez papildu līdzekļiem šo plānu īstenot neizdosies. Viņš atgādinājis, ka iepriekšējā Seima laikā kopējais finansējums izglītībai samazināts no 5,6% līdz 4,8% iekšzemes kopprodukta, turklāt ik gadus, sarūkot skolēnu un studentu skaitam, izglītības budžets zaudē vēl aptuveni 80 miljonus litu (16 miljonus latu). Viņš solījis nākamā gada budžetā mēģināt panākt lielāku finansējumu, atzīstot, ka pretējā gadījumā uz radikālām pārmaiņām grūti cerēt.