Noliegums, ar ko sākās nams 82

Brīvības piemineklis un vārna uz zelta zvaigznēm. Foto: Edijs Pālens, LETA
Arturs Snips
Print Friendly, PDF & Email

Ir sajūta, ka Latvijā pasludināts karastāvoklis, kur par ieročiem tiek izmantota nauda

„Karš ir ekonomikas turpinājums citiem līdzekļiem,” XIX gadsimtā sacīja prūšu ģenerālis fon Klauzevics. XX gadsimta mierīgākajā pusē teicienam nocirta mastus, uzslēja antenas un lokatorus un vadoņi „pašapmierinājās” premisā, ka pieņemams ir tikai „ekonomiskais karš”, kas ir konkurence liberālajā ekonomikā, kur sacīkstēs uz starta svītras tiek nolikts kolonijas miesta kleperis un Eiropas lieluzņēmēja kapitāls.

Pēc Austrumu bloka sabrukuma Eiropas Savienība, ko 1950. gadā rosināja ogļu un tērauda kompānijas, guva citu atvērumu. Turpinot Ļeņina un Hitlera idejas, Eiropa centās iegūt vienota ekonomiska kontinenta nosaukumu, kas nenoliedzami pavērtu citas domāšanas vārtus, ja vien prāts atmestu netikumus, kas mita Eiropas nāciju zemapziņā un dabiski izrietēja no Eiropas agrākās gaitas.

Norimstot gavilēm, ka Eiropa beidzot ir vienota un kopīga, kā īlens no maisa izlīda sadalījums vecajās Eiropas valstīs un bijušā padomju bloka valstīs. Poētisma uzplūdā Vācijas kanclere Angela Merkele pauda par divu ātrumu Eiropu, bet gudri prāti jau pārpīpēja atziņu, ka divu krastu savienošanās nebūs tik drīza un ir slēpta vēstures augšteces avotos.

Jaunais koloniālisms

Briseles safrizētajā tolerancē neviens atklāti neteiks, ka jaunās Eiropas valstis (arī Latviju) šodien pareizāk būtu dēvēt par kolonijām, jo ekonomiskajās paradigmas atbilst šim vēsturiskajam jēdzienam. Pats par sevi šis „noslepenotais” apsvērums nav ne slikts, ne labs, jo Briselē nesēž visas pasaules ļaundari, kas to vien domā, kā iznīcināt Latviju, bet tomēr Eiropas asinīs ir veco impēriju atmiņa.

Vecās Eiropas ekonomiskās intereses būs un pastāvēs, kā ES pastāvēs vairākuma griba pār mazākuma akcionāriem. Pašlaik pati ES ir vieglā apjukumā, liek ielāpus apvienošanās svārkam un ir meklējumos par to, kas viņa īsti ir un ko darīt ar jaunajām dalībniecēm, kas pēc ģīmja un līdzības grib būt tādas kā vecās Eiropas valstis, lai kļūtu par sapņu karalistēm vismaz ķīniešu un arābu kapitālam un ieceļotājiem.

Koloniālās politikas pamatā ir lētā darbaspēka un dabas bagātību izmantošanu (apmaiņā pret grabuļiem), importa palielināšana un iegūto finanšu līdzekļu atkārtotas aprites cikla saīsināšana, tālab kolonijās tiek ierobežota ilgtspējīga vietējā ražošana (Latvijā lauksaimniecība, zivsaimniecība, cukura ražošana utt.).

Metropoles uzpotē liberālismu tirdzniecībā un industriju apziņā. Šādā politikā lielu lomu spēlē starptautisko koncernu lobiji, jo karš (ekonomiskais) un revolūcijas (dziedošās vai samta) ir lieluzņēmēju īstais peļņas lauks.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance pirms treknajiem gadiem un treknajos gados, nekustamā īpašuma burbulis, nemainīgais lata kurss ir koloniālisma pazīmes, par ko Latvijā daudz rakstījuši publicisti, bet gribētos nopietnu jaunlaiku ekonomikas vēsturnieku pētījumu. Grasāmies namam būvēt otro stāvu, bet kaut kur paklīdis pirmā stāva projekts un diez zina kas sabūvēts, lai gan tas neliedz sacerēt NAP un teikt, ka nams būs, lūk, šāds un skaists, un ne citāds.

„Revolūcijas un kari, kā jebkuras pārmaiņas sabiedrībā, ir labākais naudas pelnīšanas laiks,” savulaik rakstīja poļu filosofe un socioloģe M. Ossovskaja, atzīmējot, ka poļu sabiedrībā pat vācu okupācijā valdīja pelnīšanas drudzis.

Koloniālisma karogs atritinājās ap XVII gs., kad Eiropa vēl klenderēja īsās bikšelēs, lai gan pirmsākumi meklējami pirms Romas valsts un Aleksandra Lielā. Šodien kolonijas jēdziens, kas tiek mācīts skolā, ir tā laika kopija un kā tāds tiek pasniegts sabiedrībai. Britu impērijas pieredze un iziršana, kolonijām iegūstot patstāvību Nāciju sadraudzībā, tiek traktēta komunistiskās domāšanas shēmās kā tautu atbrīvošanās cīņa.

Eiropas lielākās biržu spēles notiek Briselē. Laikam būtu zaimi, ja teiktu, ka tiešajos maksājumos zemniecībai Latvija tur nospēlēja veiksmīgi.

Partnerība ir partnerība, bet nauda atsevišķi. Izsēdējušies pie muižas lielkunga galda, tēju padzēruši, runas paklausījušies, varbūt neapmierināti, tomēr aizejam ar sajūtu, ka esam viltīgi kaut ko izblēdījuši, nerēķinoties, kā būs rīt, jo neticam augstajam kungam ES paskatā.

Sazvērestību teorija kā nepieciešamība

Baznīcu durvis vaļā un dziesmu grāmatas atvērtas. Dievs ir kaut kur ārpusē. Viduslaiku hermetisma doma – „kāds uz āru, tāds uz iekšu” – tiek norakstīta kā okulta tumsonība. Saprātīgāk liekas lemt, ka pasauli valda masoņi un ilumināti, ķirzakveidīgie un tie, kas sēž 300 komitejā un pulcējās Bilderbergas klubā. Pie vajadzības pa rokai būs vēl kaudze kā labo, tā ļauno, kas mūsu vietā lems taisnību un ceps omleti.

Pašlaik Latvijā ļaunajam tiek piezīmētas ūsas un tas sēž Briseles sēdekļos, sliktākajā gadījumā kā nefilīms, labākajā kā naudas kārs varmāka un „anāli erotiskais cilvēka tips” (neofreidisti). Sazvērestība ir mūsos, vārgais vienmēr atradīs iespēju pažēloties un atrast sava vājuma iemeslu. Hermetisma mācībā „ārējais ir mūsu iekšējās pasaules spogulis”, bet šajā spogulī mūsu nevarība un iztapība, pārliekās cerības uz taisnību un līdztiesību. Zobens, ar ko vicināmies, ir koka zobens, kad dzīvās pasaules galoda asina tikai tērauda asmeni, nevis koka zobentiņu.

Labā un ļaunā atzīšanas koka augļi no ēdājiem tika atzīti „par labiem esam”, bet nav sacīts, vai tie nebija rūgti.

Vietējas piezīmes I

Pūļa apziņā iestāšanās ES un NATO bija atvelga pēc grūtajiem laikiem un ilūzija, ka atnācis labāks un taisnīgāks laikmets, kas nav salīdzināms ar kara un pēckara postu, un lēnprātībā nebija vājuma, bet pārdzīvotā apziņa.

Pasaule nav uz plaukstas pasniegta saule un tautas dziesma, pasaulē netiek dalīts pēc nopelniem un goda prāta. Cerības, ka mums palielinās tiešos maksājumus zemniecībai, tāpēc ka esam eiropeiski un dziedoši, ir naivums.

Vietējas piezīmes II

Vienā otrā mājā nesamaksātā siltuma vai elektrības rēķinu dēļ atslēdz pakalpojumus un, lasot ziņas, ir sajūta, ka Latvijā pasludināts karastāvoklis, kur par ieročiem tiek izmantota nauda. Laikam Anrī Bergsons minēja, ka „nepiesātināma peļņas kāre redzama kolonijās, kur peļņas nolūkos valda cietsirdība”.

Pērnā gadsimta 70. gados „Mazās Rīgas” krogā tresots šveicars par trīnīti laida iekšā, un oficiante nobružātā priekšautā ar netīru virtuves lupatu slaucīja galdiņus. Žēl, ka šodien daudziem ekonomiskā kara ģenerāļiem lielākais sapnis aizvien ir būt šveicaram, vai vismaz oficiantei.

Autors ir publicists

 

Komentāri (82)

buchamona 23.03.2013. 09.12

Norimstot gavilēm, ka Eiropa beidzot ir vienota un kopīga, kā īlens no maisa izlīda sadalījums vecajās Eiropas valstīs un bijušā padomju bloka valstīs… utt +++ var jau zīmēt apokalipses, taču tad pretī ir jānoliek skaidra alternatīva, kāds tad Latvijai būtu bijis tas ideālais ceļš jāiet pēc neatkarības atgūšanas? Vai jāceļ valsts, kura būtu pilnīgi neatkarīga no 21.gs globalizētās pasaules, pie tam vēl – atrodoties Krievijas pierobežā? :)Mums ir resursi ar kuriem to darīt?
Par “postpadomju bloku” un tā sekām – par šīm sekām šobrīd maksā ne tikai tās nelaimīgās tautas, kuras bija pakļautas šim komunistu eksperimentam. Par šī ļaunuma sekām lielā mērā maksā arī ” vecās Eiropas” nodokļu maksātājs no sava maka, bez kuru atbalsta šodien Latvijas iedzīvotājam nebūtu pat tas, kas viņam šobrīd ir.
Es nesaprotu, no kurienes tā pārliecība, ka visa pasaule ir mums parādā, ka mums ir kaut kādas īpašas tiesības uz pretenzijām pret pasauli. Lai saprastu, cik pasaule ir nežēlīga un, kā tomēr latviešiem beidzot ir paveicies šajā kontekstā – vajag salīdzināties pēc pareizās mērauklas – pēc pārējām tā paša postpadomju bloka valstīm. Nevajag lekt augstāk par savu dibenu un tad sapratīsim, ka ne viss ir tik slikti, kā dažkārt zīmējam.

+17
0
Atbildēt

5

    Signija Aizpuriete > buchamona 23.03.2013. 13.30

    ——-rinķī apkārt: “(..) Nevajag lekt augstāk par savu dibenu un tad sapratīsim, ka ne viss ir tik slikti, kā dažkārt zīmējam.” ============================================================================ O,- “pazīstu brāli Koļu!”, tas ir mūsējais, ar mūsējo domāšanu un dzīves-stilu “Klusāk par vēju, zemāk par zāli”. Būtu jau feini, ja domāt un prātīgi rīkoties nevajadzētu, bet varētu vienīgi uz dainās paustajām atziņām, 1905.- 1945.gg. gūtā rūdījuma un LPSR laikos pieredzētā arī šodienas globalizācijas/amerikanizācijas laikos pārdzīvot.
    Ja ar 25-os gados pieredzētu nepietiek, tad jau nākamgad EURO-zonā būs jāsāk stiprāk domāt.
    p.s.Re, Kiprā tagad gluži kā P.Putniņa lugā tagad iet, – bet “gudrie jau no citu kļūdām nemācās”:
    “Paula Putniņa lugai “Aicinājums uz … pērienu” pamatā ņemti patiesi vēsturiski notikumi,…” http://vip.latnet.lv/lek/petijumi/katrsdz.htm

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > buchamona 23.03.2013. 14.14

    ——–rinķī apkārt egde. Putins nupat kā attaisno Somijas karu 🙂
    ============================================================================
    Loģiski, – jo valsts vadītājs vienkārši NEDRĪKST tā “paņemt un uzmest” kādus 250 000, kuri nolika galviņas, lai valsts un nācija varētu pastāvēt.
    Starp citu, arī Manerheims un šodienas Somijas vadītāji jau uzbrukumu PSRS 1941.gadā attaisno (Ziemas kara turpinājums) – t.i., godina savus karavīrus, kurus karot sūtīja (mobilizēja).
    Pamatoti jau LV saeima neatjaunoja to piemiņas dienu 16.martā, jo spēja vismaz apjēgt, ka apgalvojums, ka Latviešu SS brīvprātīgo leģions cīnījās par neatkarīgu Latviju ir absurds. Līdz kolaborantu nosaukšanai gan vēl vēl nenonāk – tā vietā pabriki turpina kolaborantu iesākto K.Ulmaņa noķengāšanu…

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    vegan > buchamona 23.03.2013. 17.21

    Bravo, RA! Sen nebiju lasījis neko tik atbilstošu paša uzskatiem.

    Kā latvietim man vissvarīgākais ir saglabāt un attīstīt manas tautas kultūru/zemi. EU ietvaros tas noteikti ir iespējams, un nez vai atradīsies kāda valsts (varbūt izņemot Ziemeļkoreju), kas nebūtu kādā valstu savienībā.

    Kaut gan, ja vien mēs būtu ekonomiski gana pašpietiekami, varētu iztikt arī tikai ar NATO. Protams, bez EU mēs vēl dziļāk ieslīgtu provinciālismā, taču objektīvi es to nevaru vērtēt kā mīnusu — attiecīgā kontekstā tas var būt arī pluss.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    dzintarz > buchamona 23.03.2013. 14.58

    Vai dzīvojot ar šādu nelietīgu kaimiņu blakus, kāda ir putinistu Krievija, latvieši, kas ir knapi pusotra miljona liela tauta, spēs nosargāt savu valsti
    ===========
    Es vērtētu – ne vairāk kā pusmiljons… Jo..
    0,3 miljoni – PiebaltijasKaraApgabala deģenerātu atvases;
    0,2 miljoni – 50-mit gadu laikā no plašās krievzemes pārvietoto personu/”tautsaimniecības speciālistu” (DīPīšu) atvases -PBK, NTV un citu TV kanālu auditorija;
    0,5 miljoni – lemberg-ļeščik-išakovik lumpenīšu (apm. tādi kā Kiprā, Grieķijā un citās dienvidzemēs);

    Ar šādu elektorāta kvalitāti demokrātijai maz cerību uz uzvaru…

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 23.03.2013. 13.44

    egde. Putins nupat kā attaisno Somijas karu 🙂

    “…PSRS uzbrukums Somijai 1939. gadā bija mēģinājums izlabot 1917. gadā pieļautās ”vēsturiskās kļūdas”, tiekoties ar Krievijas vēsturniekiem, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. ..” http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=376336:putins-attaisno-uzbrukumu-somijai&catid=153:aktuli&Itemid=178

    Vai dzīvojot ar šādu nelietīgu kaimiņu blakus, kāda ir putinistu Krievija, latvieši, kas ir knapi pusotra miljona liela tauta, spēs nosargāt savu valsti, nemeklējot palīdzību pie civilizētiem ļaudīm Eiropā uc pasaulē? 🙂 Nevajag runāt muļķības.

    +9
    0
    Atbildēt

    0

simpsons 22.03.2013. 18.53

Apsveicami, ka autors ļoti labā literārā valodā apkopojis Delfu komentārus. Diemžēl, kā visām vispasaules sazvērestības teorijām, trūkums ir fakti – gan noklusētie, gan no pirksta izzīstie.

2. rindkopa. Ogļu un tērauda kompānijas acīmredzot vadīja mazohisti, ja jau brīvprātīgi izdomāja uztaisīt starpvalstu struktūras, kuras viņus regulēja.
3. rindkopa. Doma par divātrumu Eiropu tika izteikta kanclera Kola laikā, t.i. 2 kanclerus pirms Merkeles un pirms Austrumeiropa kļuva brīva.
4. rndk Vācija vēlējās kļūt, bet nekļuva par koloniālu valsti. Līdz ar to par kādu ‘vēsturisko apziņu’ iet runa? Vācieši kā reiz nevēlas nekur uzņemties vadību, pat poļu premjers aicināja vāciešus būt aktīvākiem.
4. rndk Ja pēc vēsturiskajiem ekonomiskajiem parametriem Latvija ir kolonija, tad publisko šos parametrus. Īpaši tos, kur metropole dotē kolonijas.
5. rndk. Par Latvijas ilgstpējīgo cukurrūpniecību smietos zirgi, bet ne Lielupes vēži un zivis, kuri atceras 2005. gada genocīdu.
6. rndk Par to, kā no brīvās tirdzniecības cietušas mazās valstis var redzēt Somijā, Zviedrijā, Singapūrā, Dienvidkorejā. Var paprasīt Leipcigas strādniekiem, vai viņi vēlētos turpināt ražot Audi TT vai vecos labos Trabantus.

+18
-2
Atbildēt

7

    Aivars Lasmanis > simpsons 22.03.2013. 21.28

    Nupat pārbraucis mājās, lasīju komentārua. Lasīju Aivaru 45, kas laikam ir students. Neanalizēšu komentārus par tēmu, bet tā nu ir, ka Eiropas savienības izveidošanas iniciātīva nāca no ogļu firmām, jo pēc kara biznesā nojuka ekonomiskās un tehnoloģiju attīstības virzieni, ko ogļinieki nesaprata un centās pēc lielāka tirgus.
    Uzbraucienam par to, ka jāpēta mūsu saimnieciskā attīstība Eiropas Savienībā, jo Eiropa maksā naudu, uzdrīkstēšos teikt, ka 2006.-2007. gadā ārējās tirdzniecības bilancē 1,6-1,7. miljardi bija ārējās tirdzniecības deficīts, kad kopējais apgrozījums bija zem 2,5 miljardiem. šodien ir uzplaukums, pie 1. lata piemetot 1. latu ir 100% uzplaukums, pie 100 latiem piemetot 1. latu, tāds sīkums vien sanāk. Tā, starp citu, bet studentiem novēlu Skolas, skolas un vēlreiz skolas kā sacīja Krišjānis Valdemārs Ļeņina Iļjiča dzimšanas gadā.

    P.S. Jā, tas nav raksts, tā ir reprīze par tēmu.

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > simpsons 22.03.2013. 20.41

    ——-aivars15 “(..)
    4. rndk Ja pēc vēsturiskajiem ekonomiskajiem parametriem Latvija ir kolonija, tad publisko šos parametrus. Īpaši tos, kur metropole dotē kolonijas.”
    ============================================================================
    Ar vienu roku dotē ( 10 mld.), ar otru roku – paņem 10x:

    “Emigrējuši 200 000 cilvēku; zaudējumi Latvijai – 100 miljardi latu”

    Pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, kas šodienas cenās Latvijai radīja zaudējumus ap 100 miljardu latu apmērā, atklāj 2011.gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs profesors Mihails Hazans.

    http://bnn.lv/emigrejusi-200-000-cilveku-zaudejumi-latvijai-%e2%80%93-100-miljardi-latu-45933

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > simpsons 22.03.2013. 20.22

    ——aivars15 (..)
    6. rndk Par to, kā no brīvās tirdzniecības cietušas mazās valstis var redzēt Somijā, Zviedrijā,……”
    ============================================================================
    Ja ir vēlme aptaustīt redzamo, tad jābrauc uz Zviedriju, – jo Zviedrijas profesores S.Veinbergas apraksti tiešām liekas neticami:

    “Industrijas milžu problēmas. Krīze sasniegusi arī Zviedriju”
    2012. gada 8. novembrī

    http://sandraveinberga.lv/2012/11/08/industrijas-milzu-problemas-krize-sasniegusi-ari-zviedriju/

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > simpsons 22.03.2013. 20.51

    ——-aivars15:”(..)
    4. rndk Vācija vēlējās kļūt, bet nekļuva par koloniālu valsti. Līdz ar to par kādu ‘vēsturisko apziņu’ iet runa? Vācieši kā reiz nevēlas nekur uzņemties vadību, pat poļu premjers aicināja vāciešus būt aktīvākiem.”
    ============================================================================
    Vēl līdz “vēstures beigām” var kļūt, tā kā nesasteigsim ar galīgajiem secinājumiem? Starp citu, 1940.g. vāciešiem nevajadzēja tieši uzņemties vadību, lai okupētās Čehijas tautsaimniecībā nodarbinātos vadītu – pietika ar “smadzeņu skalošanu”:
    Йозеф Геббельс. “Будущая Европа”
    Речь была произнесена 11 сентября 1940 г. В его дневниковой записи от 14 сентября 1940 г. было записано: «Моя речь перед чехами стала огромным успехом. Она полностью изменила их точку зрения. Даже я не ожидал, что подобное произойдёт».

    http://nseuropa.org/Russian/Goebbels-Zukunft_Europa.htm

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    sandruce > simpsons 24.03.2013. 00.42

    Paldies. Un varēja sākt no 1. rindkopas. Klauzevics citēts tik bieži, ka jābūt galīgam āmuram, lai iefantazētu šai aforismā ekonomiku.
    Der Krieg ist eine bloße Fortsetzung der Politik mit anderen Mitteln.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Nora > simpsons 22.03.2013. 19.00

    paldies, loti labi.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    simpsons > simpsons 23.03.2013. 00.34

    Vēlējos tomēr ko konkrētāku, nevis vēlreiz lasīt, ka ogļu un dzelzs rūpniecību vadīja mazohisti. Tagad izrādās, ka šie bija arī nemākuļi, kuri gāja pie valsts ierēdņiem smelties gudrus padomus ogļu ieguves un metālliešanas tehnoloģijās un biznesā.

    Reālajā dzīvē pēc kara šajās nozarēs bija 3 lielas valstis – Vācija, Lielbritānija un Francija. Pie tam Anglija un Francija, kā okupācijas varas, kontrolēja Vāciju. Anglija un Francija ar koloniālo lielvaru ‘vēsturisko apziņu’ varēja mierīgi sadalīt Vācijas rūpniecību. Tomēr Anglija vispār nepiedalījās līgumā, bet Francija un Vācija vienojās, ka kopīgi pārraudzīs nozares. Kur paliek ‘vēsturiskā apziņa’?

    Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2006-7 g.g. bija >21 miljards latu. No kurienes viens cilvēks var ņemt 2,5 miljardus?

    Starp citu, visus gadus Latvijai ir liels tirdzniecības deficīts ar Krieviju. Arī ES un eiro vainīgi? Vēl, pasaulē lielākais tirdzniecības deficīts ir ASV, importējot preces no Ķīnas. Secinājums – ASV ir Ķīnas kolonija?

    Tā kā par ekonomiku autoram rakstīt nesanāk, iesaku pievērsties astronomijas tēmām. Sagaidu secinājumu, ka Saule griežas ap Zemi. Vismaz būs jautri.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

reksa 22.03.2013. 21.15

Laikam IRam autori aptrūkušies…

Es saprotu, ka katram ir tiesības uz savu viedokli.
Bet tomēr IR varētu šādiem rakstiem kaut kur pielikt zīmīti “sviests”, lai cilvēki netērētu laiku tos lasot 🙂
Parasti liekas, ka IR piedāvā izlasīt ko noderīgu.
Nu, ne vienmēr, bet…

+14
-2
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > reksa 22.03.2013. 23.06

    ——-
    Raksts nebūt nav svarīgs – , manuprāt, svarīgāka ir komentētāju, IRšu kopas dalībnieku SARUNA (SARUNĀŠANĀS):

    “Главное — это разговор. Интервью с Александром Пятигорским”

    http://gtmarket.ru/laboratory/publicdoc/2006/458

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu