Dombrovskis sāk valdīšanas piekto gadu
Uzšķirot Latvijas politiskajā kalendārā 2013.gada 12.martu, skats atduras pie rekorda – Valdis Dombrovskis (Vienotība) valdības vadītāja amatā nosēdējis pilnus četrus gadus no vietas. Tas līdz šim nebija izdevies nevienam citam Latvijas valdības vadītājam demokrātijas apstākļos. Šajā laikā V.Dombrovskis sastādījis un vadījis trīs valdības un joprojām saglabā labas izredzes palikt amatā līdz nākamajām vēlēšanām 2014.gada rudenī.
Rekordilgā atrašanās valdības priekšgalā, turklāt grožus pārņemot dziļākajā ekonomiskās krīzes punktā un stūrējot cauri gan dīvainajām ārkārtas vēlēšanām, gan divu valsts valodu referendumam, lielā mērā bijusi iespējama, pateicoties V.Dombrovska paša politiskajām spējām un rakstura īpašībām. Taču politikā tāpat kā tango ir vajadzīgi divi – bez sabiedrības un vēlētāju atbalsta nebūtu iespējams nedz tik ilgi noturēties amatā, nedz ar sāpīgām taupības metodēm izvilkt valsti no krīzes purva.
Trešais tēva dēls
Ja meklējam saknes politiķa V.Dombrovska parādībai, tad prātā nāk salīdzinājums ar latviešu tautas pasaku tēlu – trešo tēva dēlu. Nevis kā pamuļķīti, bet gluži vienkārši pietiekami nenovērtētu talantu. Trešo tēva dēlu pietiekami nenovērtē, jo uzmanības lielākā daļa ir pievērsta diviem vecākajiem dēliem, it īpaši jau pirmdzimtajam, kam pienākas mantot tēva mājas un ko automātiski uzskata par izcilnieku visās jomās.
Kad V.Dombrovksis tika pirmo reizi izvirzīts valdības vadītāja amatam, neraugoties uz viņa pieredzi finanšu ministra un Eiropas parlamenta deputāta amatā, šķiet, ka pat ne visi paša partijā ticēja viņa spējām. Par plašāku sabiedrību nemaz nerunājot. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijā bijām pieradināti pie klasiskiem „pirmajiem” tēva dēliem valdības vadītāja krēslā – uz mutes nekritušiem, pašpārliecinātiem un gana augstprātīgiem savā pārgudrībā.
V.Dombrovskis ne tuvu nebija tāds, vismaz savās ārējās izpausmēs. Viņš nevarēja lepoties nedz ar lielām mājām, dārgām mašīnām, pieredzi biznesā un naudas kaudzē pārvērstiem tulpju sīpoliem. Vai vismaz augstiem zinātniskiem grādiem, no pamatiem uzceltu banku vai balsošanu par valsts neatkarību. Vārdu sakot, viņam šķietami nepiemita nekas no vecākā dēla īpašību komplekta, kas šķita neizbēgams priekšnoteikums valdības vadītāja amata ieņemšanai.
Taču, kā jau allaž pasakās, vissmagākajā brīdī visi vecākie dēli izrādījās tiešā nozīmē uz mutes krituši, guļ augšpēdus krūmos vai paslēpušies aiz klēts stūra. Un tad nu pie darba jāķeras pastarītim. Viņa veiksmei un spējām neviens netic. Tieši tāpēc dubults ir prieks, ka viņam izdodas. Kas to būtu domājis un gaidījis no trešā tēva dēla, ja reiz stiprajiem, gudrajiem, pirmajiem neizdevās! Līdz ar prieku nāca arī mācība un atklāsme, ka ne viss zelts spīd uzreiz un spoži.
Kalna galā
Parasti pasaka beidzas šajā vietā, kur trešais tēva dēls nogalējis pūķi, atbrīvojis princesi vai uzjājis nevienam citam nepieejamā stikla kalnā. Pasaka beidzas ar vārdiem – viņi dzīvoja ilgi un laimīgi, lai gan patiesībā nevienam lasītājam tā arī nav ne jausmas, ko tas īsti nozīmē un kā tā laimīgā dzīvošana īsti izskatās. Katram ļauts fantāziju attīstīt savā virzienā.
Taču atšķirībā no pasakas dzīvē un politiskajā prozā ar nonākšanu stikla kalna galā nekas nebeidzas. Tieši otrādi – ilgās un laimīgās dzīvošanas vietā var nākt vilšanās, jo augstākā virsotne ir šķietami sasniegta, bet sirdij un dvēselei kārojas pēc vēl kā tālāka un nezināma. Turklāt stikla kalna galā vietas maz, visiem gribētājiem nepietiek, un slidens ar pēc velna.
Kad trešais tēva dēls ar savu kluso gudrību ir sagādājis visiem ilgo un laimīgo dzīvošanu, tad uzvarai izrādās daudz brāļu un leģendārajam baļķim daudz nesēju. Arī masu skatu dalībniekiem var sākt apnikt pastarīša pacietība, klusa darba darīšana un skaļa neplātīšanās ar padarīto. Tad var sākt atkal ilgoties pēc tā īpašību komplekta un ārējas spozmes, kas piemīt vecākajiem dēliem – lai ir zupai vairāk sāls, dzīvei vairāk krāsu. Vārdu sakot, ar maizi vien nepietiek, dodiet arī cirku.
Ārpus pasakas
Par laimi nedzīvojam pasakā, lai gan ir tik jauki reizēm pasapņot. Turklāt pasakas jau nav arī kaut kas pilnīgi atrauts no dzīves īstenības. Galu galā tās mums ir tik mīļas paaudžu paaudzēs, jo balstās dzīves pieredzē un sniedz mums mācību dzīvei.
Gan valsts tautsaimniecībai arvien vairāk atlabstot, gan dažādām vēlēšanām tuvojoties, V.Dombrovska valdīšanas piektais un, domājams, arī sestais gads nesīs daudz izaicinājumu un kārdinājumu. No krūmiem un klētspakaļām jau sāk līst ārā „gudrie vecākie” dēli ar brīnumreceptēm ilgas un laimīgas dzīves ātrai sasniegšanai rīt uz brokastlaiku. Taču tikpat liels ir kārdinājums arī valdības vadītājam un viņa tuvākajai apkārtnei ieslīgt pašapmierinātībā ar sasniegto.
Valsts dzīves skaistums, atšķirībā no pasakas, slēpjas tajā apstāklī, ka tas nebeidzas pašā labākajā vietā. Valsts dzīve turpinās arī pēc tam, kad ir sasniegts kārtējais robežstabiņš – vai tā būtu starptautiskā aizdevuma daļas atmaksa, tautsaimniecības izaugsmes 5% maģiskā barjera vai eiro projekta skaists noslēgums. Pat pēc veiksmīgi izpildīta budžeta rindā gaida nākamais.
Patiesībā īstā dzīve politikā sastāv no nemitīgiem stikla kalniem, kuros uzvelkams valsts smagais vezums. Un neviena no sasniegtajām virsotnēm, kad tajā ar lielām pūlēm tikts, vairs neliksies tik spoža un iekārojama kā no apakšas raugoties, jo te augšā jau paveras nākamās augstākās iekarojamās virsotnes. Tikai, lai tajās citās arī tiktu, jāpatur prātā trešā tēva dēla gudrība un pacietība, kas ļāva iekarot līdzšinējās.
Autore ir neatkarīgā žurnāliste
Valdības izveidoto laika līniju par V.Dombrovska valdības paveikto skatieties šeit.
Komentāri (124)
valdis 12.03.2013. 08.19
Jā, tāds “sabrauktā ezīša” fenomens! Pirms 4 gadiem patiešām bija grūti noticēt. Par to gandarījums. Un paldies par izciliem smiekliem buldozeru kontekstā.
/No krūmiem un klētspakaļām jau sāk līst ārā „gudrie vecākie” dēli ar brīnumreceptēm ilgas un laimīgas dzīves ātrai sasniegšanai rīt uz brokastlaiku./
Novēlu premjeram un mums visiem saglabāt veselu saprātu, jo kaut kādas dīvainības brīnumrecepšu veidā sāk spraukties ārā. Tieši tā, stikla kalnā noturēties, nenomaldīties un neapstāties.
0
garausiitis 12.03.2013. 07.38
Samērā precīzi pateikts … Atšķirībā no daudziem priekšgājējiem viņš ir “urbējs” bez lieka patosa. Un vēl totāla nosvērtība un miers . Mīnuss varbūt, ka sadala atbildības sfēras un ļauj notikumiem iet savu dabisko gaitu ar domu, ka atbildīgie visu sadarīs paši , bet rādās , ka tas ne vienmēr strādā – toties ārējā koriģēšana rada asumus un mēs šodien tad nerunātu par 4 gadiem.
Nu ko apsveicam … , es pirms 4 gadiem neticēju ,ka tas var izvērsties tik ilgstoši .
1
Dina > garausiitis 12.03.2013. 23.27
Kurmītis >> klusais
Ar ko tad apsveic? Ar kārtējo pasaciņu? … par ekonomikas atlabšanu ? Vilks jau vakar pateica, kā tas panākts – paceļot nodokļus un piespiežot iedzīvotājus maksāt nenormālas cenas par īpašumiem, apkuri, siltumu un elektrību. Parēķini elementāri, kādas summas KATRA Latvijas ģimene ik mēnesi maksā Resnajiem Runčiem par šiem pakalpojumiem un tad pareizini ar mājsaimniecību skaitu Latvijā. IKP pieaugums 5,6% gadā !?? A 20% negribēji ?? Un visi tie pārējie MĪNUS 14% kā reize arī ir REĀLAIS Latvijas ekonomiskās „atlabšanas” rādītātājs. Tāda pati atlabšana kā mironim plāksteris. Ekonomiskais brīnums jenotu stilā … Sūdu bedre nevis Stikla kalns …
0
Elīna Barkovska 12.03.2013. 09.47
Es piekrītu tam, ko saka andrejs_gr , vēl tik var piezīmēt, ka liels mīnus Dombrovskim ir tas, ka viņš nav līderis savā partijā (Vienotība) Aiz viņa muguras Vienotības spice kā žurkas rosās, “lai tik Valdītis strādā, mēs pa to laiku šeptēsimies.” Traki ka vienam cilvēkam jāvada valsts un jāskatās uz pirkstiem partijas biedriem, bet tā nu tas diemžēl IR.
8
+3
-5
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+10
-4
Atbildēt
@putekliic > Elīna Barkovska 12.03.2013. 10.20
Tasinība. Un viņš vispār pēc savas dabas nav līderis, komandas kapteinis. Viņs ir diezgan šauras, kaut arī svarīgas, jomas augstas klases menedžeris. Ne ideologs, ne “kaujā saucējs”, ne koordinators, kura rokās ir visi striķīši.
0
Elīna Barkovska > Elīna Barkovska 12.03.2013. 11.51
Būšu nepopulārs, bet man patika Rinkēviča asais tonis, pret Krieviju, pie kam ne reizi vien. Neviens ārlietu ministrs nav atļāvies pateikt Vešņakovam lai nebāž savu degunu kur nevajag:) Bet vai viņš arī premjers būtu labs, nezin gan>
0
putekliic > Elīna Barkovska 12.03.2013. 11.39
klusais<<< Labs jautājums. Bet, ja tavs jautājums ir tādā kontekstā, ka kurš tagad var aizstāt Dombrovski un būt ne tikai godīgs, bet arī ar politisko svaru, pieredzējis, harizmatisks, dzīvesgudrs, tad man jāsaka, ka tādu pašlaik ir grūti ieraudzīt. Tiešām tāda nav par kuru varētu teikt, ka, lūk, kur ir cilvēks, kas apveltīts ar visām nepieciešamajām īpašībām un kompetnecēm, viņš ir publiski labi redzams un, ka vismaz pusei sabiedrības nav šaubu - , jā, tās ir tas, kas mums tagad ir vajadzīgs.
0
garausiitis > Elīna Barkovska 12.03.2013. 17.11
andrejs_gr -Šķēle jau 1991. gadā parādija savu īsto kampēja seju ZM . Starp citu Godmanis premjerējot ieguva arī neformālo varu tālākajos gados :)
0
putekliic > Elīna Barkovska 12.03.2013. 16.21
Piekrītu. Daudzi iespējams nepiekritīs, bet man piemēram šķiet, ka Šķēlem bija potenciāls kļūt par izcilu valstsvīru, ja vien ne viņa kampēja daba. Un vēl – es augstu vērtēju 90.g.g. “izdevuma” Godmani. Diemžēl tas, ko viņš izdarīja 2008.g. sakarā ar Parex praktiski iznīcina viņu manās acīs.
0
garausiitis > Elīna Barkovska 12.03.2013. 13.08
andrejs_gr – jautājumam bija cits konteksts – pagaidām visi redzētie līderi kaut kā vairāk par sevi domājuši . Kas pie vainas ? Nemāku pat īsti teikt , visticamāk , ka tie 50 okupacijas gadi … un tad pēkšņi atgūtā brīvība. Varbūt jaunā paaudze ko nesīs, bet visticamāk tikai nākamā .
0
garausiitis > Elīna Barkovska 12.03.2013. 10.30
andrejs_g – par līderiem domājot … ko mēs varētu Latvijā ierindot šajā kategorijā ? Ir versijas ?
0
ievuliitis > Elīna Barkovska 12.03.2013. 10.18
Bronks, tu tikai piemirsi, ka ne tikai viņa partijas biedri šeptējās. Ko teikt par pieskatāmiem un ne vienmēr pieskaitāmiem ministriem – Ķīli, kas ir, kā driģenes sarijies, ko teikt par Kozlovski, kam ik pa brīdim vistas aklums piemetas, vēl visādi zili brīnumi?
0