Likumgrozījumi par fiksētu atbalstu skars 15 vēja elektrostacijas
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, nosakot fiksētu atbalstu uz noteiktu laiku vēja elektrostacijām, kopumā skartu 15 šādus objektus, tai skaitā ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo uzņēmumu “Vēja parks” stacijas, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija.
Patlaban stacijas saņem atbalstu par cenu, kas noteikta pirms Elektroenerģijas tirgus likuma stāšanās spēkā. Kā skaidro EM, vēsturiski pirmais atbalsts tika piešķirts, ievērojot Enerģētikas likuma 40.pantu. Tas noteica, ka no mazām hidroelektrostacijām un vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz divus megavatus, un saules energoiekārtām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija sākta līdz 2005.gada 1.janvārim, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu astoņus gadus no ekspluatācijas sākuma iepērk par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam, vēsta „Nozare.lv”.
Pēc šā perioda beigām iepirkuma cena atbilst elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Patlaban šo tarifu SPRK aprēķina, pamatojoties uz publiskā tirgotāja pusgada faktiskajiem elektroenerģijas tirdzniecības apjomiem un ieņēmumiem no elektrības tirdzniecības saistītajiem lietotājiem.
Grozījumi likumā, kas februāra vidū tika izskatīti Ministru kabineta komitejā, paredz pārejas noteikumus, fiksējot atbalsta lielumu.
“Ņemot vērā, ka vēl aizvien šīm vēja stacijām nav ierobežots atbalsta saņemšanas periods, ierosināti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, nosakot, ka no 2013.gada 1.septembra iepirkuma cena ir fiksēts lielums – 0,0796 lati par kilovatstundu (kWh),” skaidro EM. Grozījumi arī paredz novērst situāciju, kad atbalsts tiek saņemts neierobežoti ilgu laiku, nosakot 10 gadu pārejas periodu atbalsta saņemšanai.
EM sniegtā informācija liecina, ka grozījumi attiecas uz SIA “Baltnorvent” staciju Alsungā, SIA “BK Enerģija” staciju Liepājā, SIA “Impakt” staciju Ventspils novada Užavas pagastā, a/s “Kursa” staciju Liepājā, kā arī 11 dažādi numurētu “Vēja parka” uzņēmumu stacijām Grobiņas novadā. Minētās stacijas nodotas ekspluatācijā laikā no 1998.gada februāra līdz 2002.gada novembrim.
Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā no šīm stacijām obligātajā iepirkumā iepirktas 47 319 579 kilovatstundas (kWh) elektrības, maksājot 3,5 miljonus latu.
2011.gadā no tām iepirktas 53 412 440 kWh elektrības, samaksājot tikpat – 3,5 miljonus latu, bet 2010.gadā iepirktas 40 519 820 kWh elektrības, samaksājot 4,6 miljonus latu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš informēja, ka no 2012.gada 1.oktobra līdz šī gada aprīlim spēkā ir elektroenerģijas tirdzniecības vidējais tarifs 0,0796 lati par kWh, bet no 1.aprīļa būs jaunais tarifs – 0,0781 lats par kWh.
Saskaņā ar EM iepriekš publicēto informāciju par vienu kWh minētajām stacijām obligātajā iepirkumā pērn pamatā maksāti apmēram 0,076 lati par kWh, vienīgi “Impakt” maksāti 0,053 lati par kWh. Savukārt 2011.gadā par vienu kWh pamatā maksāti 0,067 lati par kWh, bet “Impakt” – 0,053 lati.
SIA “Baltnorvent” lielākais īpašnieks ar 49,14% daļu ir Jurijs Roļiks, 43,46% pieder Ventam Čakstiņam, pārējās daļas – vairākām privātpersonām un SIA “Baltaruta”, liecina SIA “Firmas.lv” informācija. Valdes priekšsēdētājs ir Sergejs Požarickis, bet valdes loceklis – Roļiks. Uzņēmums 2011.gadā strādājis ar 155 987 latu apgrozījumu un 33 192 latu peļņu.
SIA “BK Enerģija” pieder SIA “Energo Uno”, un tās vienīgā valdes locekle ir Ilze Bieze. “Energo Uno” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā “Manrisa Enterprises Limited “. Savulaik “BK Enerģija” piederējusi Jānim Sprinovskim, bet senāk daļas piederēja arī Jurim Kajakam. Uzņēmuma apgrozījums 2011.gadā bija 4 313 581 lats, bet peļņa – 99 923 lati.
SIA “Impakt” lielākā īpašniece ar 38,10% ir Jeļena Požaricka, 25,4% pieder Roļikam, 15,18% – Mihailam Perhovam, bet pārējās daļas – vairākām privātpersonām, tostarp Požarickim, kā arī SIA “Corvus Company”. Valdes priekšsēdētājs ir Požarickis, bet valdes loceklis – Roļiks. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 122 473 lati, bet zaudējumi – 60 224 lati, liecina “Firmas.lv” informācija.
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas a/s “Kursa” īpašnieki Uzņēmumu reģistra datos nav pieejami, jo tā ir akciju sabiedrība, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Igors Markuševskis, valdes locekļi – Sergejs Aļehnovičs un Dmitrijs Poļetajevs, padomes priekšsēdētāja ir Daina Eihvalde, padomē ir Anatolijs Karpejevs un Alla Finočko. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 1 165 387 lati, bet zaudējumi – 81 221 lats.
Jau ziņots, ka visu SIA “Vēja parks” vienīgais īpašnieks ir SIA “Inpo 5”, kuras īpašnieks savukārt ir SIA “Privāto aktīvu pārvalde”, kas pieder SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”. “Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem” lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% – Madarai Šķēlei, 10% – Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% – Ivetai Smilgai-Krongornei.
Ministru kabineta komiteja februāra vidū akceptēja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz arī mainīt atbalsta nosacījumus nelielai vēja parku daļai, kas saņem atbalstu saskaņā ar likumu. EM biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš skaidroja, ka līdz šim atbalsta termiņš nebija ierobežots un arī tarifs bija dubults, bet tagad regulators noteicis samērīgu apmēru. Pārmetumus par punktu, kas paredz saglabāt augstos tarifus desmit gadu garumā, sēdē izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
EM tagad norāda, ka atbilstoši diskusijai Ministru kabineta komitejā EM pirms grozījumu iesniegšanas izskatīšanai valdībā izvērtēs termiņus, cik ilgi šis atbalsts būtu sniedzams, lai tie atbilstu priekšlikumiem, kā kopumā samazināt obligātā iepirkuma ietekmi uz elektrības gala tarifu.
Komentāri (22)
austrisv 11.03.2013. 09.30
“EM biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš skaidroja, ka līdz šim atbalsta termiņš nebija ierobežots un arī tarifs bija dubults, bet tagad regulators noteicis samērīgu apmēru. Pārmetumus par punktu, kas paredz saglabāt augstos tarifus desmit gadu garumā, sēdē izteica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).”
Ceru, ka ar premjera palīdzību MK samazinās atbalsta termiņa garumu no 10 gadiem līdz 5 gadiem, jo pietiek mūs slaukt. Vai ne Lapsa!!! Lūk, jaunas avīzes tēma “Pietiek mūs slaukt” gan Šķēlem, gan tiem krievvalodīgajiem, kuri piezīdušies pie elektroenerģijas ražošanas pupa, pie tam, man par milzu brīnumu pat iemanījušies dažs strādāt ar zaudējumiem, par spīti dubultajam tarifam. Tie gan ir “labi” nodokļu maksātāji.
0
putekliic 11.03.2013. 09.05
Nu, vismaz kaut kas. Spilgts piemērs kā cēlu ideju par zaļo enerģiju aizsegā politbiznesmeņi vienkārši un nekaunīgi ir iebāzuši roku visu to iedzīvotāju kabatās, kuri patērē elektroenerģiju. Plus saitībā ar mazajiem HES – vēl arī kaitējums dabai.
0
My Paradise, My Rules 11.03.2013. 10.00
Muļķīgi jautājumi, bet, lūdzu, izskaidrojiet sliņķei, kas notiek ar vēja ģeneratoru saražoto enerģiju? To nopērk Latvenergo? Cik % enerģijas tie saražo? Vai valsts ieguldītais atmaksājas elektrības patērētājiem, pašai valstij? (Lūdzu, skaidrojiet vieglās valodas līmenī).
12
0
-1
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@Sandris Maziks > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 12.49
Bet
“Pričom” te Parādnieks?
0
putekliic > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 12.43
Bet<< Neko tas nebūtu saskrūvējis, tas pats vien būtu, kas tagad, nav izslēgts, ka pat kādu santīmu mazāk. Pamatā visam tomēr ir patērētāju maksātspēja. Tas pats TEC-2 nemaz nebija vajadzīgs, bet tagad tas mums visiem uzkrauts uz kakla, bet, kas iespējams, nebūtu noticis, ja LE būtu privāts. Pirms 2 gadiem cenas uzlēca un nekāds tur valsts regulators neko nevarēja izdarīt. Cik LE pateica, tika arī bija. Tik vien bija kā izdevās panākt “politisko atlaidi” 1200 KWh pensionāriem kā uzticamiem vēlētājiem. Tā kā nevajg popularizēt mītu, ka, lūk, “valsts” mūs baigi aizsargās, bet privātais to tik vien domā, ka apčakarēt nabaga patērētāju. Visneefektīvāki ir tieši valsts monompoli.
0
oskaar > My Paradise, My Rules 30.07.2013. 23.17
Kopš jautājuma uzdošanas pagājis jau krietns laiciņš, bet tikai tagad tam uzdūros.
Pat īpaši necerot, ka atbilde tiks izlasīta, paskaidrošu:
Enerģiju nopērk Latvenergo. Ja uzņēmumam ir piešķirtas tiesības pārdot el.en. obligātā iepirkuma ietvaros, tad iepirkuma cenu nosaka MK noteikumi. Ja kāds šādas tiesības nav ieguvis, tad viņam nav vērts ķēpāties ar vēja stacijas izveidošanu- tie būs vieni vienīgi zaudējumi, jo vējdzirnavas ir itin padārgas.
Valsts neko neiegulda- tikai maksā tam vējdzirnavas īpašniekam par saražoto elektrību krietni vairāk nekā viņš varētu saņemt, konkurējot ar citiem el.en. ražotājiem.
Kaut kādā naudas izteiksmē nevienam (izņemot vējdzirnavu īpašniekus) nekas neatmaksājas.
Tikai samazinās naftas, gāzes un citu “neatjaunojamo” energoresursu daļa kopējā patēriņā.
Kaut kādos avotos droši vien ir atrodams arī kaut kāds aptuvenais % no kopējā. Neesmu pētījis. Bet vēja enerģija tajā noteikti ir ļoti, ļoti zem 1%.
0
austrisv > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 10.27
rakstā uzrakstīts cik saražo šie uzņēmumi un cik katrs saņem gan par 1KW,saražoto un iepirkto, gan kopā gadā. Ir jau agrāk rakstīts cik, it kā zaļās enerģijas mazie uzņēmumi procentos pārdod valstij un cik desmiti miljoni par šiem pāris iepirktajiem procentiem tiek maksāti.
0
My Paradise, My Rules > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 12.59
Bet, paldies. Es jau rakstīju, ka esmu sliņķe, tomēr būs laikam rūpīgi jāizlasa, kas un kā. Gribējās jau, lai kāds ar karotīti ielej mutē. Vecums, ziniet, nav brālis.
0
austrisv > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 13.42
con brio
Nekas, nekas, labi , ka neapvainojies, jo parasti jau tā notiek.
Es vienkārši jau pasen esmu klausījusies, kā pat Latvenergo Meļķo reiz radio izteicās, ka mums , kā elektroenerģija patērētājiem arvien vairāk pieaugs šo mazo privātbiznesa ļautiņu kāre pēc naudas. Kā tas arī notiek, ja paskatās. Bez tam dzirdēts, ka Dānijā pavisam lēti iepērk valsts šo zaļo enerģiju no vēju parkiem, bez tam tie vēju parki esot ar daudz modernāku tehnoloģiju aprīkoti nekā mūsmāju blēžu varzai ar Šķēli priekšgalā.
Šim vadzim vienreiz bija jālūzt.
0
putekliic > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 14.03
Swedbank un SEB ir valsts bankas?! No kura laika!? Bet ar bankām, kuras aizgāja pa burbuli (Krājbanka un Parex) tas notika galvenkārt tāpēc, ka tās sadarbojās ar Krieviju, bet ne tāpēc, ka bija privātas. Bet sociālistisko Franciju vispār nevajadzētu minēt kā piemēru nevienā jomā (izņēmot, varbūt kino, skaitumkopšanu un vīnus :)).
0
austrisv > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 13.49
Andrej,
Galīgi Tev nepiekrītu, jo privātbizness pie mums ir zem katras kritikas. Par piemēru ir Latvijas gāze. Tāpat banku sektors, jo nobankrotēja tieši tās bankas, kuras ir privātinvestoru rokās: Parekss, Krājbanka. Toties normali strādā Zviedrijas valsts banka Swdbank, SEB bank,jo to īpašnieces ir Zviedrijas valsts . Ne jau tas, ka monopoli ir valsts īpašumā( arī Francijā energouzņēmumi ir valsts īpašums)nosaka, ka tie strādās slikti. Vainīgi ir cilvēki, kuri vada vai kontrolē šos valsts īpašumus.
Vēlreiz saku, kāda jēga bija no tās Sudrabas, ja pilnīgi neko viņa nav kontrolējusi un novērsusi kamēr bija amatā veselus 8 gadus!!! Priekš kam tāda institūcija, kura tērē, bet kurai nav nekāda “sausā” atlikuma.
Un vēl, paldies Dievam, ka toreiz referndumā nobalsojām pret Latvenergo privatizāciju, jo Šķēle to paņemtu par 80 milj LS, cik atceros, lai gan ko nemaksā viens Pļaviņu HES par Ķeguma un citiem HES nemaz nerunājot!
Tā sakot, kam pieder enerģētika valstī, tas arī nosaka valsts politiku. Tikai muļķes valstis prihvatizē valsts enerģētiku to nododot zagļu rokās.
Un atceries, ka visi pensionāri nav vienādi un daudzi tērē vairāk nekā tos 1200 KWst.
0
dro > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 15.32
Bet. Swdbank, SEB bank,jo to īpašnieces ir Zviedrijas valsts .
____________________
No kurienes tādas ziņas? Abas bankas ir akciju sabiedrības. Iespējams, ka valstij pieder kāds %, bet tad tikai pastarpināti caur pensiju fondiem.
0
ligakalnina > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 10.02
Cik es saprotu, Latvenergo to iepērk par fiksētu cenu, kas pārsniedz paša Latvenergo saražoto elektrības cenu vai tirgus cenu, un, gala rezultātā, par to samaksā patērētājs, neatceros tos %, bet, patreiz tas jau jūtami sadārdzina elektrības cenas patērētājam.
0
putekliic > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 10.25
Tā arī ir. Un šeit es pateiktšu domu, kas daudziem noteikti nepatiks. Ja Latvenergo būtu privāts uzņēmums, tad nekas tāds nevarētu notikt.
0
austrisv > My Paradise, My Rules 11.03.2013. 10.32
Andrej, tikai nevajag, jo monopols pie tam privāts, būtu tādas cenas saskrūvējis ka mums labāk par to, ko saražo valsts uzņēmums, noteikti nebūtu.
Vaina jau kā redzi, bija tajā, ka pie varas bija Šķēle un viņa, cik dzirdēts brālēns , Miķelsons, kurš zaga ar Latveenergo augšgalu, bez problēmām, jo viņu neviens nekontrolēja- pat ne varenā un tautas atzinību, kā raksta, ieguvusī VK kontroliere Inguna Sudraba. Viņa neko ne redzēja ne dzirdēja. Priekš kam mums viņa vispār bija vajadzīga un no valsts budžeta līdzekļiem finansējama. Tas Rīgas TEC2 projekts, kuru noslēdza Kalvīša laikā vispār ir valsts varas noziegums Nr 1. Ne jau par velti Kalvītis sēž draudzīgi blakus ar Savicki Rīgas dinamo. Ek, nema zrunāt par tiem vecajiem zagļiem negribas vairs! Mums viņi ir tādus mēslus sastrādājuši, ka ilgi neatmazgāties.
Latvijas gāze ir tam piemērs, ka sev veiksmīgi noprivatizēts monopols, nekontrolēti ceļ cenas un visādi citādi pat caur saeimu, interesanti kā, mēgina uzspiest savu monopolstāvokli mūžam.Pie tam rūpīgi tika slēpts cik maksā Latvijai iepirktā gāze, pie tam mūsu Inčukalna glabātuvē, un cik Igaunijai( lētāk, bet cik Vācijai utt! Neliešu bars tajā Latvijas gāzē.
0