Lai "ierindas televīzijas skatītāji" neuztrauktos • IR.lv

Lai “ierindas televīzijas skatītāji” neuztrauktos

62
Uzraksts uz sienas krievu valodā: "Apstājies!" Foto: Evija Trifanova, LETA
Ainārs Dimants

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja paziņojums

Tā kā esmu aizmuguriski apspriests “Latvijas Avīzes” publikācijā “Par TV čiekuriem un āboliem” (01.03.2013.), redakcijai nemēģinot noskaidrot manu redzējumu, lūdzu ņemt vērā gan faktus, gan manu viedokli par aplūkoto jautājumu.

Redakcijas jautājums: “- Preses konferencē, kas tika rīkota sakarā ar pagājušā gada 18. februāra referendumu, pie galda sēdēja padomes vadītājs Dimanta kungs. Viņš šķiet ļoti gandarīts, ka 11. novembra un 18. novembra parādes translācija Latvijas Televīzijas 7.kanālā notika krievu valodā. No Dimanta kunga teiktā šķita, ka arvien vairāk būs šādu translāciju. Vai tas ir viņa privātais vai visas padomes viedoklis?”

Intervējamā kolēģe, mana vietniece Aija Dulevska sniegusi atbildi, ka, viņasprāt, tāds esot mans “privātais viedoklis”. Tālāk seko redakcijas vērtējums: “- Ja amatpersonas privātais viedoklis diriģē televīzijas darbību, tas ierindas skatītājus ļoti uztrauc.”

Lai “ierindas televījas skatītāji” nesāktu uztraukties tikpat ļoti kā anonīmie “radioklausītāji” laikrakstā “Cīņa” Atmodas laikā, ar pilnu atbildību vēlos paskaidrot trīs lietas.

Pirmkārt, minētās svarīgu valsts notikumu translācijas sinhronā tulkojumā krievu valodā LTV7 programmā ir pašas Latvijas Televīzijas, nevis NEPLP, iniciatīva un bija iekļautas LTV priekšlikumos pēcreferenduma saliedētības pasākumiem. Tās tika apspriestas, papildinātas un virzītas tālāk uz valdību, piedaloties visiem NEPLP locekļiem, un nekādus iebildumus pret tām neviens padomes loceklis necēla. Tā ka te nevar būt runas par “amatpersonas privātu viedokli”.

Otrkārt, NEPLP vienbalsīgi apstiprinātā koncepcija par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi paredz, ka Latvijas Televīzijai, lai spētu noteikt Latvijas sabiedrības dienas kārtību, ar savu dienas kārtību (tematisko darba kārtību) ir jāspēj sasniegt un Latvijas tautas, tātad visu pilsoņu, politiskās gribas veidošanā jāiesaista arī tās it īpaši vecāka gadagājuma auditorijas, kuru dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda un kuras nelieto medijus latviešu valodā, un jānodrošina tām alternatīvs objektīvas informācijas piedāvājums.

Kā nepārprotami norādīju minētajā preses konferencē, translācijas ir tieši šāds pagaidu pasākums, tā ka nav pamata nekam “šķist”. Vienlaikus pētījumi parāda, ka, ņemot vērā krievvalodīgās auditorijas TV skatīšanās paradumus, veidot atsevišķu LTV programmu krievu valodā faktiski nozīmētu par mūsu valsts nodokļu maksātāju naudu ievērojamos apjomos iepirkt izklaides saturu no Krievijas, tādējādi iesaistoties nevienlīdzīgā konkurencē it īpaši ar Krievijas televīzijas programmu piedāvājumu un, galvenais, nesasniedzot augstāk minētos mērķus.

Ievērojot nepieciešamību veidot kopīgu Latvijas publisko sfēru un stratēģisku komunikāciju vienā kopīgā nacionālā valodā un latviešu valodas kā Latvijas tautas kopīgās nacionālās valodas zināšanu pieaugumu mazākumtautību vidē, it īpaši jaunākajā mazākumtautību paaudzē, koncepcijā prioritāri paredzēts attīstīt konkurētspējīgu, mūsu valstī veidotu, Latvijas demokrātijas vērtībās un mērķos balstītu oriģinālo saturu galvenokārt latviešu valodā. Šim nolūkam ir paredzēta arī mazākumtautību pārstāvniecība LTV programmu saturā.

Treškārt, tikai veicot regulāru (vismaz reizi pusgadā) LTV programmu sabiedriskā labuma izvērtējumu, kas paredzēts koncepcijā, ir iespējams pakāpeniski pārskatīt valodu proporcijas LTV programmās no sekmīgas komunikācijas, tas ir, auditoriju sasniegšanas viedokļa. Tas atkal nozīmē, ka minēto translāciju vajadzība pirmām kārtām ir jāizvērtē pašai Latvijas Televīzijai, ko paredz arī NEPLP pieņemtais (04.10.2012.) nolikums par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem. Līdz ar to 2014.gada sabiedriskā pasūtījuma izstrādē plānojam vadīties no precīzas atgriezeniskās saites ar sabiedrību – profesionālu socioloģisko pētījumu ceļā ņemot vērā tieši “ierindas televīzijas skatītāju” domas.

Autors ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs

 

Komentāri (62)

Anita Gozīte 03.03.2013. 15.17

,,nekādus iebildumus neviens necēla”,,’jāiesaista auditorija,kuras dzimtā valoda ir krievu” un beidzot ,,jāņem vērā ierindas skatītāja domas”
—-Vai tad NEPLP uzdevums nav arī uzraudzīt,lai sab. mēdijs nepārkāpj valsts valodas likumu?

+13
-4
Atbildēt

1

Sandris Maziks 03.03.2013. 22.00

+8
-1
Atbildēt

3

Andris 03.03.2013. 18.12

> dzeris49
Vai Jūs nebūtu tik laipns un nepaskaidrotu, ko Jūs saprotat ar jēdzienu “krievvalodīgā auditorija”?
(arī es piederu šai kategorijai, tomēr gribētu izlasīt Jūsu viedokli, kaut gan šāda vēlme, protams, ir “cietpauraina muļķība”)

+9
-3
Atbildēt

18

    dace_roze_lmt_lv > Andris 03.03.2013. 18.30

    Jā, man arī riebjas, kad mani kāds uzskata par latvieti. Ko!?! Es? Esmu latvietis!?! Vai traki esat palikuši!?|! Manā dzimtā nav neviena latvieša! (Paldies Dievam.) Tas ir tik pazemojoši, kad mani, krievu, kāds uzskata par latviešu tautības cilvēku. Man domāt, jums tāpat, tikai pazemojoši jums ir, kad kāds uzskata jūs par krievu.

    Jo katram no mums ir sava tautība, ar to arī jālepojas. Lūk, ko es ar to gribēju teikt.

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Andris 03.03.2013. 21.35

    Starp citu, Čehijā agrāk viss bija divās valodās, bet vēlāk tā sadalījās un no tās atdalījusies Slovākija.

    Varbūt tā arī ir izeja?

    Kanāda, Šveice, Somija, Dānija, Rumānija, Spānija, Indija, DĀR un daudzās citās valstīs ir vismaz divas oficiālās valodas. Ir par ko padomāt latviešu grūtgalvīšiem, vai ne?

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Andris 03.03.2013. 20.25

    “Latvijā vismaz 85 procenti (liekas gan – vairāk) iedzīvotāju prot valsts valodu”

    Bet krievu valodu prot vairāk, pāri 95 %.

    Tomēr esmu pilnīgi pret krievu valodu Latvijas televīzijā.

    Lai tā televīzija mirs nost ātrāk, un ātrāk tas notiksies vasts valodā.

    Lai ziedonis būtu it visur.

    Apsveicu jūs 8.marta priekšvakarā.

    http://yasmile.ru/uploads/posts//1298372355_19875896_8736694_8m.jpg

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Andris 03.03.2013. 22.52

    Jebkurā demokrātiskā valstī ja tai minoritātei būtu pāri 30 % tās valodai pieškirtu oficiālās valodas statusu.

    Tas tā, jūsu zināšanai.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Andris 03.03.2013. 19.27

    Ar krievvalodīgo auditoriju, šinī gadījumā, domāju tos, kam izvēlas valoda, skatoties TV, ir krievu valoda, un kas raidījumus latviešu valodā neskatās.
    Par to “patriotisko stāju” īsti nesapratu, kas ar to domāts, un kāpēc es esmu par to norūpējies.
    Vienīgais, par ko esmu norūpējies, un arī ne pārāk, lai t.s. krievvalodīgai auditorijai būtu iespēju iegūt alternatīvu informāciju att. valodā.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Andris 04.03.2013. 00.49

    Bet mums ir atombumba.

    Vai esat aizmirsis?

    Ar to statistiku, lai ir kaut vai 100 % latviešu, bet lai tie latvieši domā krievu valodā.

    Vnk agrāk bērnus no divvalodīgām ģimenēm ierakstīja par krieviem, bet šobrīd drukā par latviešiem.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Andris 03.03.2013. 22.17

    Ja jau runājam par demokrātiju, jādomā, jebkurā dem. valstī, kur tā minoritāte sastādītu 30% no iedz. skaita, būtu arī TV tās minoritātes valodā, tas, manuprāt, būtu tikai normāli, tas salīdzinājums ar Čehiju te neder.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > Andris 04.03.2013. 11.32

    Bet ko jūs ražojat?

    Pelēkos zirņus un smaku?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Andris 03.03.2013. 23.17

    Vēlaties piemēru iz vēstures? „Diena” savulaik tika drukāta divās valodās. Rezultāts – vispārzināms: bija un izbija.
    Ja es būtu, teiksim, igaunis, lietuvietis, čehs vai vēl kādas citas minoritātes pārstāvis (piem., Betija), man rastos daži būtiski jautājumi par minoritāšu vienlīdzību (līdz to – demokrātiju) Latvijā.
    =
    Pirmkārt, Diena ir privāts uzņēmums, kas iztiek no savas peļņas. Tāpēc Dienai sagribējās pelnīt no abām lielākām valodu grupām. Bet nu izrādās, ka vienkārši pārtulkot krievu rakstus neder.

    Tikko kāda minoritāte sasniegs lielumu, kad tās valodā izdevums atmaksāsies, būs arī tādi izdevumi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Andris 04.03.2013. 18.17

    super_e-y-e
    “un daudzās citās valstīs ir vismaz divas oficiālās valodas.”

    Ne jau nu mākslīga, masona Lomonosova tikai beztiesīgo vergu patēriņam radītā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Andris 04.03.2013. 19.25

    super_e-y-e
    “Manā dzimtā nav neviena latvieša!”

    To nu gan, bidlas, kas jūsu dzimtā ir bijuši, nekādi neziniet, jo jūsu sugai nav vēstures. Pirms 250 gadiem, kad Pēteris Pirmais veica visdrausmīgāko eksperimentu(ekskrementu) cilvēces vēsturē, radīja jūsu, vergu, nāciju, pašreizējo parašas teritoriju apdzīvoja tikai civilizētas baltu, somugru, tjurku un slāvu tautas, tā kā jums, lopiņiem, nav pat nojausmas, vai neesiet tieši tās tautas, ko visvairāk ienīstiet, asiņu nēsātāji.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > Andris 03.03.2013. 20.22

    Te jau neiet runa par minoritāšu tiesībām, bet, par to, kā tās minoritātes var ietekmēt un pasniegt tām objektīvu informāciju.
    Cik tur skatītos, nezinu, var jau būt, ka man arī nav taisnība, un tas nav to vērts, nestrīdēšos.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Andris 04.03.2013. 18.34

    kolpants
    “Ja es būtu, teiksim, igaunis, lietuvietis, čehs”

    Tad nebūtu krievs, būtu homo sapiens. Vai spētu ar to sadzīvot kā izcilais rusologs, Meļņikofs?
    http://ipvnews.org/

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > Andris 04.03.2013. 00.35

    super, Jebkurā demokrātiskā valstī ja tai minoritātei būtu pāri 30 % tās valodai pieškirtu oficiālās valodas statusu.
    ________________________________________________________________
    pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 556 422 krievi (26,9% no iedzīvotāju kopskaita).

    Tā kā jūsu ir tik maz, vispār nav vērts par jums runāt, minoritārie!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > Andris 04.03.2013. 10.10

    Tāpēc, ka ir kauns būt par krievu?? Atombumba – ha, ha, ha atceries zemūdeni “kursk”? Tik kvalitatīvas ir visas lietas made in russia :)

    http://www.youtube.com/watch?v=5j5G7DncqS8

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    aivarstraidass > Andris 03.03.2013. 19.12

    >>> Dzeris: Ja negrib atdod visu krievvalodīgo auditoriju Maskavas kanāliem…
    ======
    Piekrītu Ciniitim – arī es esmu krievvalodīgais. Man šķiet savādi, ka Dzeris ir norūpējies par manu patriotisko stāju :)

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 03.03.2013. 20.45

    > dzeris49
    Pieļauju, ka minoritātes nav zosis, ko rūpīgs saimnieks, kaušanai gatavojot, piestampā ar ķiļķeniem – „kā tās minoritātes var ietekmēt” : pieauguši cilvēki paši ir spriestspējīgi un izvēlas savām interesēm (arī politiskajām) atbilstošus ziņavotus. Savukārt „pasniegt tām objektīvu informāciju” 23 gadus pēc neatkarības atjaunošanas IKVIENĀ valstī it kā būtu pieņemts valstsvalodā (piemēram, Čehijā, kur šodien ir samērā daudz cittautiešu, visa informācija ir čehiski).
    Un, starp citu, vai tieši dzeris nav tas, kurš allaž un vienmēr runā par “Eiropas vērtībām”, pēc kurām Latvijai tiekšus jātiecas. Demokrātija, ja nemaldos, ir viena no tām (tas – sakarā ar visu minoritāšu vienlīdzīgajām tiesībām)…

    +7
    -3
    Atbildēt

    0

    Andris > Andris 03.03.2013. 19.58

    > dzeris49

    Ja nemaldos, Latvijā vismaz 85 procenti (liekas gan – vairāk) iedzīvotāju prot valsts valodu. Skatās TV latviešu valodā tik, cik skatās (būtiski mazāk par šiem 85%). Tātad ir iemesli, kāpēc tā notiek (un neprašana nav viens no tiem). Līdz ar to, dublējot informāciju, skatītāju skaits nepalielināsies – ideoloģiskais pieprasījums neatbildīs piedāvājumam.
    Vēlaties piemēru iz vēstures? „Diena” savulaik tika drukāta divās valodās. Rezultāts – vispārzināms: bija un izbija.
    Ja es būtu, teiksim, igaunis, lietuvietis, čehs vai vēl kādas citas minoritātes pārstāvis (piem., Betija), man rastos daži būtiski jautājumi par minoritāšu vienlīdzību (līdz to – demokrātiju) Latvijā.

    +11
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu