Vaidere: Vairāk runājot krieviski, nekad nebūs patiesas integrācijas

Prezidents: Valsts valodas referendums nav veicinājis sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā

Valodas politika Latvijā šā gada laikā ir nevis virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu, tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama, – “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (Vienotība), kura pirmdien rīko konferenci “Gads pēc valodas referenduma: paveiktais un darāmais”.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nav veicinājis sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš. Politiķis uzskata, ka referenduma iniciatori bija ļoti šaura grupa, kas gribējusi sevi parādīt, bet kopumā referendums vien apliecinājis, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu. Līdz ar šo referendumu šķēlušies esot tikai politiķi, bet viņi esot vien niecīga sabiedrības daļa, raksta LETA.

Prezudents saskata arī ieguvumus no referenduma, piemēram, pēc tā audzis valsts ieguldījums latviešu valodas stiprināšanā un paplašinājušās valodas apgūšanas iespējas.

Prezidents apņēmies šogad intensīvi strādāt pie nepilsoņu jautājuma. Viņš gribot saprast, cik nepilsoņu ir daudz, cik no tiem grib kļūt par pilsoņiem un kas kavē viņus par tādiem kļūt. Bērziņš domā, ka nepilsoņu problēma asākā ir Rīgas apkārtnē, nevis Latgalē.

Bērziņš neatbalsta “masveida brīvu pilsonības piešķiršanu”, tomēr uzsvēra, ka nepieciešamas izvērtēt šķēršļus, kāpēc Latvijai lojālie nepilsoņi nevar iegūt pilsonību. Politiķis atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā iebrauc arī jauni cittautieši no valstīm, no kurām iepriekš cilvēki uz mūsu valsti nav devušies, un arī šiem cilvēkiem ir problēmas integrēties sabiedrībā, kas ir jārisina.

Vaidere uzskata, ka patiesībā pēc referenduma nekas daudz nav mainījies, “un tieši tāpēc man ir sajūta, ka konference šajā datumā ir absolūti nepieciešama”, atbildot uz jautājumu, kas mainījies gadā pēc valodas referenduma, sacīja Vaidere. Viņa norāda, ka pēc saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām un publikācijām presē var spriest, ka valodas politika šā gada laikā nevis ir virzījusies, lai nostiprinātu valsts valodu, bet lai to vājinātu. Lai runātu par šo situāciju, Vaidere konferencē aicinājusi piedalīties vairākus ministrus un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājus. “Iespējams, ka ir iezīmētas daudzas lietas, kas būtu jādara, bet es nezinu, cik tālu tās ir pavirzījušās,” piebilda EP deputāte.

Vaidere pauž neizpratni, ka daži politikas pētnieki kā pozitīvas tendences min faktu, ka Latvijas televīzijas programmās parādījušies vairāki jauni raidījumi krievu valodā un arī militārās parādes norise šogad pirmoreiz tulkota krievu valodā. “Manā skatījumā kaut kas nav kārtībā ar loģiku – tā vietā, lai mēs nostiprinātu latviešu valodu, lai mudinātu cittautiešus runāt latviski, mēs tieši otrādi – pārejam uz krievu valodu,” pauda Vaidere.

Kā atzina EP deputāte, joprojām bērni un jaunieši, kuri dzimuši pēc 1990.gada un beiguši tā dēvētās krievu skolas, slikti zina latviešu valodu. “Vēl sliktāk ir tas, ka bērns bērnudārzā, skolā, draugu vidū visu laiku ir pieradis runāt tikai krievu valodā – kāpēc, lai, ieejot veikalā, viņš ar latviešu pārdevēju sāktu runāt latviešu valodā. Tātad ļoti svarīga lieta ir pieradums un motivācijas trūkums,” uzskata Vaidere. Viņa atzīst, ka nereti veidojas situācijas, ka krievu valodas lietošana poliklīnikās, veikalos un citviet tiek pieprasīta ultimatīvā tonī un tas neesot pieļaujams.

Kā norāda Vaidere, patiesu integrāciju “mēs nekad nepanāksim pēc iespējas vairāk runājot krievu valodā”. Viņa ir pārliecināta, ka ir jābūt ilgtermiņa programmai, kas krievu skolas un bērnudārzus “pārvestu tikai un vienīgi uz mācībām valsts valodā”.

Atbildot uz jautājumu, kam valodas referendums bija izdevīgs, Vaidere sacīja: “Referendums bija izdevīgs visiem – tas parādīja, cik ļoti Latvijas iedzīvotāji nobažījušies par savas valodas stāvokli. Ja trīs ceturtdaļas pilsoņu pateica ”nē” otrajai valsts valodai, acīmredzot, viņi ir jutušies apdraudēti,” uzskata eiroparlamenta deputāte.