Ločmele: Esam uzminuši kādam uz varžacīm 121

Tiesas sēde. Foto: Inga Nestere, F64
Māra Miķelsone

Četru mēnešu laikā pret žurnālu „Ir” un tā darbiniekiem tiesā jau četras prasības – sākot no Rīgas mēra iesnieguma, beidzot ar pretabortu kustības dalībniekiem

Četri pieteikumi tiesā četru mēnešu laikā pret vienu mediju – tā nav tipiska situācija, uzskata žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Par žurnālā publicētajiem rakstiem un tajos atspoguļotajiem neglaimojošajiem viedokļiem tiesā vērsies ne tikai Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), bet arī maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, kas tagad pilda Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vesela kompānija – kustības “Par dzīvību” organizatori – Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība ar tās priekšsēdētāju Juri Putriņu priekšgalā, Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožkalns, biedrības „Krīzes grūtniecības centrs” valdes locekle Judīte Briede-Jureviča un Natālija Magazeina, kas vīdēja kā atslēgas persona tā sauktajā pretabortu kampaņā.

Četras prasības žurnālam atsaukt, atvainoties, arī materiāli kompensēt dažādos rakstos rakstīto iesniegtas laikā no pērnā gada 12.oktobra, kad to izdarīja Rīgas mērs Ušakovs, līdz šā gada 18.janvārim, kad tiesā vērsies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis.

Ir.lv lasītājiem jau zināms par Ušakova prasību pret žurnālu „Ir” un komentētāju Aivaru Ozoliņu. Rīgas mērs iesūdzēja tiesā žurnālu un tā komentētāju par pērngada septembrī publicētu komentāru „Dinozauru dumpis“, kurā komentētājs pauž viedokli, ka valdības krīze būtu izdevīga „Saskaņas centram, kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai”. Rīgas mēru aizskāris vārds „kleptokrātija” jeb valdošās varas korupcijas veids, kad pie varas esošie palielina personīgo labklājību uz valsts resursu rēķina, bieži izliekoties par plašas sabiedrības labdariem un pakalpojumu sniedzējiem.  

Žurnāla „Ir” galvenā redaktore Ločmele par šiem iesniegumiem tiesai un gaidāmo tiesvedību teic, ka žurnālistu darbs ir noskaidrot patiesību, un „mēs rēķināmies, ka tā ik pa laikam izrādās kādam tikpat neērta kā kritika un viedokļu dažādība”. 

Četri pieteikumi tiesā četru mēnešu laikā pret vienu mediju – tā, protams, nav tipiska situācija, uzskata Ločmele. „Acīmredzot, esam sāpīgi uzminuši uz varžacīm kā Rīgas mēram, tā maksātnespējas biznesa darboņiem un viņu sabiedrotajiem. Prasības tiesā ir kā sāpju brēcieni. Taču nav dzirdēts, ka pret varžacīm palīdz kliegšana. Prasības nav pamatotas, tāpēc varu tikai izteikt nožēlu, ka jau tā pārslogoto tiesu resursi jātērē šādiem bezjēdzīgiem procesiem,” saka galvenā redaktore.

Prasība viduslaiku inkvizīcijas tiesai

Žurnālistes Lāsmas Rozenfeldes raksts „Ieņemšanas brīdis Saeimā“, kas stāstīja par Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas pērn iniciēto konferenci “Tiesību uz dzīvību tvērums mūsdienu sabiedrībā”, nav paticis kustības “Par dzīvību” organizatoriem, kas vērsušies tiesā pret a/s “Cits medijs” un tās izdotā žurnāla “Ir” galveno redaktori Ločmeli par goda un cieņas aizskaršanu. Viņi uzskata, ka rakstā vairākkārtīgi tiekot apmeloti “Par dzīvību” organizatori un kampaņas laikā organizētās Saeimas konferences dalībnieki.

Prasības pieteicējiem neesot saprotams, kādēļ žurnāls “Ir” tik klaji vērsies pret tradicionālām vērtībām un organizācijām, diskriminējot atšķirīgi domājošus cilvēkus pēc viņu ideoloģiskās pārliecības. “Minētajā publikācijā tiek melīgi apgalvots, ka kustību “Par dzīvību” finansē “starptautiska katoļu” organizācija “Human Life International”. Patiesībā kampaņas finansējums un rīkošana tiek nodrošināta ar Latvijas vietējo nevalstisko organizāciju biedru brīvprātīgiem ziedojumiem sadarbībā ar daudziem sabiedrībā zināmiem labas gribas cilvēkiem,” apgalvo kustības pārstāvji.

Prasības pieteicēji prasa atsaukt minētajā rakstā publicētās nepatiesās ziņas, kas aizskar kustības dalībnieku godu un cieņu, kā arī vēlas iegūt kompensāciju par morālo kaitējumu Ls 5300 apmērā Jāņa Čakstes Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrībai.

Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Ločmele uzskata, ka prasība ir nepamatota un “būtībā tās iesniedzēji ir sašutuši par to, ka abortu jautājumā pastāv viedokļu sadursme un žurnāla “Ir” rakstā tā uzskatāmi parādīta, uzklausot visas iesaistītās puses”.

“Šāda prasība iederētos viduslaiku inkvizīcijas tiesā, kas dedzināja “nepareizi” domājošos ķecerus, taču mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur vārda brīvību aizsargā likums,” norādīja Ločmele.

Aizskartie maksātnespējas administratori

Tikmēr pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, kurš darbojies arī kā maksātnespējas administrators, tiesā vērsies ar prasību atsaukt žurnālistes Anitas Braunas jautājumu intervijā ar Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības Raivi Dzintaru. Strīdīgais intervijas fragments portālā Ir.lv skan šādi: „Jautājums: Vai Aigars Lūsis turpinās būt TM parlamentārais sekretārs? Atbilde: Kāpēc lai viņš neturpinātu? Jautājums: Tāpēc, ka acīm redzami viņam tur nav vietas. Ir daudz faktu, kas liecina, ka viņš ir iesaistīts negodīgā [maksātnespējas kooperatīvu] biznesā.”

Lūsis prasa medijam atsaukt un atvainoties par pēdējo teikumu, kā arī samaksāt kaitējuma atlīdzību – vienu latu – un atlīdzināt arī tiesāšanās izdevumus.

Nevarētu teikt, ka Lūsim tīkami bijuši arī citi žurnālā publicētie raksti. It sevišķi par maksātnespējas administratoru darbību. Tā nepatiku raisījis žurnālistes Indras Sprances raksts „Viltus nabagi“, kas publicēts 2012.gada 13.septembrī, kā arī 20.septembra numurā publicētais raksts „Maksātnespējas ķēķis“. Sevišķi netīkama Lūsim izrādījusies žurnāla vāka ilustrācija ar trim zīmīgiem vārdiem: „Āži par dārzniekiem”.

Lūsis publikāciju uzskata par „vienpusēji tendenciozu”, kurā „gandrīz visa paustā informācija satur nepatiesas ziņas”.

Lai arī Lūša prasība hronoloģiski tiesā iesniegta pēdējā – šogad 18.janvārī, ar to sasaucas tieši mēnesi iepriekš – pērnā gada 18.decembrī – Rīgas Centra rajonai tiesai iesniegtā maksātnespējas administratora un savulaik arī Lūša kolēģa šajā lauciņā Māra Sprūda prasība. Tā arī ir par Sprances rakstu „Maksātnespējas ķēķis”.

Sprūds uzskata, ka žurnāliste šajā rakstā ir „paudusi nesamērīgi aizskarošu viedokli par mani bez jebkāda pamatojuma ar faktiem, aizskarot manu godu un cieņu, kā arī mazinot manu profesionālo reputāciju sabiedrības acīs”. Arī viņam nepatīk žurnāla vāka noformējums, kurā redzami Aigars Lūsis un viņa partijas biedrs Gaidis Bērziņš līdzās virsrakstam „Āži par dārzniekiem” – „tādā veidā tiek apzināti veidota sasaiste starp mani un publikācijas autores veidoto negatīvas asociācijas raisošu noformējumu un nepatiesiem negatīviem apgalvojumiem, kas veido negatīvu priekšstatu par mani, aizskar manu godu un cieņu, kā arī ceļ neslavu manai profesionālajai darbībai”. Sprūds norāda, ka šādas publikācijas rezultātā „sabiedriskais vērtējums par mani ir samazinājies”.

Sprūds prasa ne tikai atsaukt un viņam atvainoties par rakstā paustajiem „nepatiesajiem faktiem un ziņām”, bet arī tiesai piespriest „taisnīgu kompensāciju” 16 150 latu apmērā.

Žurnāls Sprūda prasību neatzīst, jo uzskata to par pilnībā nepamatotu. Ne prasības pieteikuma daļā par atvainošanos, ne daļā par nepatiesu faktu un ziņu atsaukšanu viņš nav norādījis nevienu nepatiesu ziņu, kas būtu publicēta par viņu, atbildē tiesai norāda „Ir”.

Turklāt, kā teikts žurnāla „Ir” paskaidrojumā Centra rajona tiesai, „prasība tiek balstīta uz patvaļīgu publikācijas teksta kompilāciju. Prasītāja viedoklis, ka visi rakstā “Maksātnespējas ķēķis” izdarītie vispārīgie secinājumi un vāka ilustrācija ir saistīta ar prasītāju, un viņa fotogrāfija tieši saistīta ar publikācijas grafiskajiem elementiem, kuros izskaidrotas vispārīgas maksātnespējas procesa problēmas, ir tikai paša M.Sprūda personiskā pārliecība, kura nepamatojas faktiskajos apstākļos un publikācijas tekstā”.

Kā beigsies šīs tiesvedības un vai piepildīsies Lūša vēlme, izteikta intervijā žurnālistei – lai žurnāls pats kļūst maksātnespējīgs, jo „nekas nav mūžīgs”, rādīs laiks. Pagaidām zināms vien, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2.jūlijā skatīs Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova prasību pret žurnālu “Ir” un tā komentētāju Aivaru Ozoliņu. Kā liecina informācija tiesu portālā “www.tiesas.lv”, lietu skatīs tiesnese Velga Gailīte.

 

Komentāri (121)

ievuliitis 18.02.2013. 13.02

Palasīju šodienas ziņas portālos. Nevienam žurnālistam pat prātā nav ienācis uzdot jautājumus par Jākobsona spīdzināšanu, ievietojot to uz veselu mēnesi vienā istabā ar astoņiem slepkavības pastrādājušiem psihiatriskajā slimnīcā, ne Iekšlietu ministram, ne Valsts Policijas priekšniekam.
Protams, fakts, ka IR lietu skatīs tiesnese Velga Gailīte jau iepriekš liek domāt par nelabvēlīgu lietas iznākumu. Bet jūs tak varat būr droši, ka tiesas zālē pret jums fiziska vardarbība netiks pastrādāta un iziesiet no tās 100% dzīvi. Jākobsonam gan nebija pārliecības par to – kad un vai vispār izies no psihenes.

+18
-1
Atbildēt

6

    Signija Aizpuriete > ievuliitis 18.02.2013. 13.36

    ——
    Māris Zanders‏@Maris_Zanders

    Deputāts Seržants par kolēģiem 1.11: “Līdz šim man likās, ka tikai Repše bija no Marsa, bet tagad es saprotu, ka viņš tomēr neieradās viens”

    https://twitter.com/IneseAizstrauta/status/264120430758068224

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > ievuliitis 18.02.2013. 17.47

    roberts. +1

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > ievuliitis 18.02.2013. 14.36

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > ievuliitis 18.02.2013. 22.06

    Sveiks, labvakar, lno! Visu cieņu Mūrnieces kundzei. Bet vai tas nav milzīgas nožēlas vērts fakts, ka tā balss ir izrādījusies tik vientuļa? 🙁

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    dro > ievuliitis 18.02.2013. 19.21

    betijacelmale. Viena balstiņa atskanēja gan:
    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) uzskata, ka žurnālista turēšana psihiatriskajā slimnīcā ir starptautisks skandāls, un viņa aicina iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Reformu partija) izvērtēt notikušo un uzņemties par to politisko atbildību.

    “Aicinu iekšlietu ministru uzņemties politisko atbildību un aicinu izvērtēt [notikušo]. Runa ir par politisko atbildību un politisko kultūru,” sacīja Mūrniece, kura pirmdien piedalās konferencē, kas veltīta gadam pēc divvalodības referenduma, kur runāja arī par šo tēmu.

    Mūrniece norādīja, ka notikusi rupja Latvijas valsts institūciju vēršanās pret žurnālistu. “Manuprāt, tas ir starptautisks skandāls, tā ir nepieņemama izturēšanās pret žurnālistu. Noteikti amatpersonām būs jāatskaitās par to starptautiskajām institūcijām. Principi, kurus izmantojušas institūcijas, ir kā principi valstīs, par kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ļoti daudz sūdzību. Rodas iespaids, ka Latvijā ar žurnālistu, kas šajā gadījumā paudis “Saskaņas centram” kaitējošo informāciju, izrēķinās kā Krievijā,” sacīja Mūrniece. /LA/

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    grislits > ievuliitis 18.02.2013. 14.24

    betijacelmale: Palasīju šodienas ziņas portālos. Nevienam žurnālistam pat prātā nav ienācis uzdot jautājumus par Jākobsona spīdzināšanu…
    __________________________

    Es ar par šo brīnos. Normālā pasaulē (tajā, ko IR tik ļoti slavē), šai ziņai būtu jābūt pirmajā vietā, un žurnālistiem būtu “jābombardē” iekšlietu ministrs, bet te izskatās, ka žurnālisti to “psihenes lietu” uztver par normālu parādību.

    Arī šis pats IR uzsver vairāk savas problēmas ar tiesvedību (šis raksts) un par Jākabsonu virsrakstā uzsver apsūdzības uzrādīšanu. Ar šo rīcību IR vairāk līdzinās kaut kādam paklausīgam medijam pēc Krievijas parauga, nevis eiropeiskam medijam par ko pašiem patīk tik ļoti sevi dēvēt.

    +12
    -5
    Atbildēt

    0

Janka, Janic 18.02.2013. 08.01

…nu , atliek noirkt tiesnesi , nauda caur arodbiedriibu no Riigas satiksmes , krem’la stratee’gija rullee

+18
-4
Atbildēt

0

dro 18.02.2013. 09.47

Nevienam IR nav uzminis uz varžacīm, bet sapinies pats savās kājās:) Joprojām gaidu, ka IR minēs kaut pāris ticamu argumentu par Bērziņa demisijas saistību ar PV līgumu…

+18
-11
Atbildēt

2

    Ligiña Doniña > dro 18.02.2013. 13.15

    Naivais,.. “IR” nepatīk NA un patīk “V” tu tak zini! Kāpēc? Droši vien tik mazā valstī kā Latvija kāds no NA būs kādam Ozoliņam uz īkšķa uzminis. Subjektīvā žurnālistika ir neizbēgama parādība, lai kādi būtu Nellijas sapņi. A ko darīt?:)

    +6
    -7
    Atbildēt

    0

    AUTOEXEC.BAT > dro 18.02.2013. 10.20

    Atļaušos tevi papildināt, ka arī “demogrāfijas prasību PATIESOS IEMESLUS” mēs joprojām izmisīgi nevaram sagaidīt … neskatoties uz grūtībām apslēpt pārsteigumu, kā “valdības gāšanas iegansts” vien dažos mēnešos spēj pārtapt par “LM un budžeta veidotāju sasniegumu” … 🙂

    +15
    -11
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu