Arī politbiznesmeņi iekrīt jeb kas ir Sprinovskis

Žurnāla „Ir” un Latvijas Radio sadarbīgs pētījums par Daugavpils siltumtīklu kukuļošanas lietā iesaistītajiem

Tagad treknā zivs – viens no lielākajiem spēlētājiem subsidētās enerģijas biznesā, ko politiskā elite ir „piebarojusi” 20 gadus jeb Jānis Sprinovskis – ir uzķērusies uz KNAB āķa, mēģinot norīt kārtējo daudzmiljonu kumosu Daugavpilī. Kas ir šis Sprinovskis, Daugavpils kukuļošanas lietas kontekstā ceturtdien stāsta žurnāls „Ir”.

Jau rakstīts, ka Latgales pilsēta Daugavpils izrādījās liktenīga ne tikai Sprinovskim, kura vārds tiek saistīts ar ekspremjeru Andri Šķēli un viņa biznesa interesēm, bet arī Sprinovska sadarbības partneriem, kurus KNAB saņēma ciet 1.februārī pēc 120 tūkstošu eiro kukuļa nodošanas. Apcietināti ir trīs – Sprinovskis, viņa biznesu pārvaldītājs Gints Sorokins un Daugavpils vicemērs Vjačeslavs Širjakovs (SC), kas atbild par pilsētas komunālo saimniecību.

Pēc aizturēšanas atbrīvots „Daugavpils siltumtīklu” vadītājs Māris Laudiņš. Tiesa, Laudiņš jau iecelts par uzņēmuma galveno enerģētiķi, ko medijiem apstiprinājusi Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova (RP). Argumentācija vienkārša – KNAB pieprasījis viņu atbrīvot tikai no valdes locekļa amata.

Aizdomās kā starpnieki šajā lietā iesaistīti pilsētā labi zināmie uzņēmēji Antons Oglodkovs un Sergejs Karnauhovs.

Lietas centrā ir līgums par siltumenerģijas pirkšanu Daugavpilī, kas noslēgts pērn oktobrī. Proti, Sprinovskim piederošais un Sorokina pārvaldītais uzņēmums „Batergo” ir apņēmies piegādāt enerģiju uzkarsēta ūdens veidā „Daugavpils siltumtīkliem”. Līguma teksts un neoficiāla informācija par lietu ļauj izvirzīt versiju: KNAB aizdomīgi šķituši punkti, kas paredz, ka vecās pilsētas siltumtrases tiek demontētas, savukārt jaunās trases būs jau „Batergo”, nevis pašvaldības īpašums. „Daugavpils siltumtīklu” juriste un iepirkuma komisijas vadītāja Vineta Kušnere stāsta, ka līguma projektu esot rakstījuši „juristi no Rīgas”.

Taču enerģētikas biznesa haizivs Sprinovska pagātne ir gana krāšņa, lai atgādinātu par tās zīmīgajiem notikumiem, kas faktiski vairāk vai mazāk attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ne velti Sprinovski izsenis dēvē par elektrības dubultā tarifa krusttēvu, raksta žurnāls.

Leģendas vēsta, ka Sprinovskis Ekonomikas ministrijas ierēdņiem atklāti diktējis enerģētikas noteikumus. „Ir” sazvanīts ilggadējais valsts sekretārs, Godmaņa valdības ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) un Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma jūtami zaudējuši entuziasmu, kad vaicāts par Sprinovski. „Ļoti daudzus uzklausījām,” Gerhards nevēlas izcelt Sprinovska lomu. Savukārt Paulis Barons no Vēja enerģijas asociācijas atzīst, ka par Sprinovska aktivitātēm viņiem nereti bijušas domstarpības: „Nav gaiša personība.”

Uz publiskās skatuves Sprinovskis parādījās 90.gadu otrajā pusē ar tobrīd viņam piederošo firmu „Windau”, kas Latvijas pašvaldībās jau tolaik gribēja būvēt koģenerācijas stacijas un elektroenerģiju pārdot par dubulto tarifu, kā to ļāva likums. Aptvēris, ka dubultais tarifs ir nesamērīgi liels atbalsts, parlaments likumu 1997.gadā steidza labot un tarifu samazināt, taču saglabāja vienu izņēmumu – „Windau”. Likuma grozījumi formāli neattiecās uz uzņēmumiem, kas līdz noteiktam datumam bija noslēguši līgumu par elektrības iepirkšanu ar „Latvenergo”, un „Windau” bija vienīgais šāds uzņēmums.

Mediju arhīvos kā attiecīgo grozījumu iniciatori parādās deputāti Ģirts Kristovskis (toreiz „Latvijas ceļš”, vēlāk „Vienotība”) un Atis Sausnītis („Saimnieks”). “Pēc Sprinovska iniciatīvas Kristovskis toreiz rosināja „Latvijas ceļa” valdi izskatīt manu izslēgšanu no partijas, un valde priekšlikumu neatbalstīja tikai par mata tiesu,” atceras toreizējā premjera Guntara Krasta enerģētikas padomnieks Juris Ozoliņš, kurš brīdināja, ka dubultais tarifs var izraisīt būtisku elektrības cenu kāpumu. Kristovskis „Ir” sacīja, ka pazīstot Sprinovski kopš bērnības, bet plašākā sarunā neielaidās.

Savukārt epizode no tā sauktā digitālās televīzijas kriminālprocesa vedina uz aizdomām, ka vēl pirms 2007.gada Sprinovskis ar Šķēli kādu laiku, iespējams, bijuši partneri uzņēmumā „Rets investīcijas”, kuram agrāk piederēja vēja parks. Laikā, kad Sprinovskis bija „Rets investīcijas” līdzīpašnieks, kontrolpakete tajā piederēja Gērnsijas ārzonas firmai „Hollyoak Holdings”. Šī firma lielu naudu bija aizdevusi digitālās TV projekta īstenošanai, tāpēc Sprinovskim bija jāliecina tiesā. Savās liecībās viņš apgalvoja, ka nezina, kam pieder „Hollyoak Holdings”, kura vēja parkā bijusi gatava ieguldīt 22 miljonus dolāru. Darījumus Gērnsijas firmas vārdā kārtojis advokāts Jānis Loze un Šķēles finansists Harijs Krongorns, kurš saskaņā ar kriminālprocesa materiāliem tieši tikpat lielu summu, kādu saņēmis no Šķēles, ir pārskaitījis tālāk vēja parka direktoram un vēl vienam līdzīpašniekam Valdim Rupmejam.

„Ir” rakstu „Politbiznesa haizivs uz āķa” lasiet šeit.

Savukārt plašāku Latvijas Radio žurnālista Ivo Leitāna rakstu par siltumtīklu lietā iesaistītajiem daugavpiliešiem lasiet Latvijas sabiedrisko mediju portāla (Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotās ziņu platformas) ziņu analīzes sadaļā šeit.