Divi nākotnes tehnoloģiju projekti saņem ES miljardu katrs 21

Projekti „Grafēns” un „Cilvēka smadzenes” liek Eiropai cerēt uz XXI gadsimta augstākā līmeņa atklājumiem

Eiropas Komisija pirmdien paziņojusi divus uzvarētājus nākotnes un jauno tehnoloģiju konkursā, piešķirot nākamo desmit gadu laikā diviem projektiem katram miljardu eiro. Uzvarējušie projekti “Grafēns” un “Cilvēka smadzenes” pētīs cilvēka smadzeņu darbību un izstrādās jaunus materiālus, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Katrā projektā ir iesaistīti pētnieki no vismaz 15 ES dalībvalstīm un gandrīz 200 pētniecības institūti.

Projektā “Grafēns” tiks pētītas šā no oglekļa sastāvošā materiāla unikālās īpašības, lai noskaidrotu, kā tās var izmantot. Grafēnam ir raksturīgs īpašs fizikālo un ķīmisko īpašību apvienojums: tas ir visplānākais materiāls, tas vada elektrību daudz labāk nekā varš, ir 100-300 reizes izturīgāks par tēraudu un tam ir unikālas optiskās īpašības. Grafēna izmantošana kļuva iespējama 2004.gadā, pateicoties Eiropas zinātniekiem. Tiek uzskatīts, ka grafēns kļūs par XXI gadsimta “brīnummateriālu” (līdzīgi kā plastmasa XX gadsimtā) un aizstās silīciju IKT produktos.

Savukārt projektā “Cilvēka smadzenes” tiks izveidota pasaulē lielākā izmēģinājumu iekārta, lai ar lielu precizitāti modelētu cilvēka smadzenes, pētītu to darbību un izstrādātu personalizētas neiroloģisko un saistītu slimību ārstēšanas metodes. Šis pētījums liek zinātniskos un tehniskos pamatus virzībai medicīnas jomā, tam ir potenciāls, lai būtiski uzlabotu dzīves kvalitāti miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

Eiropas Komisija ar pētniecības un inovāciju finansēšanas programmu palīdzību desmit gadus atbalstīs projektus “Grafēns” un “Cilvēka smadzenes”. Pastāvīgu finansējumu visā projektu īstenošanas periodā nodrošinās ES pētniecības pamatprogrammas, galvenokārt 2014.-2020.gada programma “Apvārsnis 2020”, kas pašlaik tiek apspriesta Eiropas Parlamentā un Padomē.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja, ka “spēja domāt par neiedomājamo un izmantot vislabākās idejas ļauj Eiropai būt par zinību lielvaru. Šajā vairākus miljardus vērtajā konkursā tiek apbalvoti pašmāju zinātniskie sasniegumi, un tas parāda, ka, ja Eiropa ir mērķtiecīga, tā var veikt augstākā līmeņa pētniecību”.

Krusa uzsvēra, ka lai uzturētu Eiropas konkurētspēju un Eiropa vienmēr būtu zinātniskās izcilības šūpulis, ES valstu valdībām turpmākajās nedēļās ir jāvienojas par vērienīgu budžetu programmai “Apvārsnis 2020”.

Projektu “Grafēns” vada Čalmersa Universitātes Zviedrijā profesors Džari Kinarets. Tajā ir iesaistītas vairāk nekā 100 pētniecības grupas ar 136 vadošajiem pētniekiem, no kuriem četri ir Nobela prēmijas laureāti. Projektā “Cilvēka smadzenes” ir iesaistīti zinātnieki no 87 iestādēm, to vada profesors Henrijs Markrams no Lozannas Federālās politehniskās augstskolas.