IUB aizliedz “Latvenergo” slēgt līgumu par HES rekonstrukcijas darbiem

Šveices prokuratūra uzņēmumu „Alstom” pirms pāris gadiem sodīja par kukuļdošanu, tai skaitā arī Latvijas uzņēmuma „Latvenergo” vadībai

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis a/s “Latvenergo” slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma “Alstom Hydro France” (“Alstom”) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par “Latvenergo” rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis “Latvenergo” slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās, ziņo „Nozare.lv”.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka “Alstom” 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par “Latvenergo” rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. “Alstom” norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā “Latvenergo” norādījis, ka “Alstom” nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc “Alstom” esot centies maldināt “Latvenergo” un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

“Alstom” neesot norādījis, ka Pasaules Banka ir izslēgusi uzņēmumu no dalības projektos, ko finansē Pasaules Banka; pieteikumā kandidātu atlasei “Alstom” nav norādījis, ka līdz 2008.gada 10.aprīlim “Alstom Hydro France” filiāles Latvijā nosaukums bija “Alstom Power Hydro Latvijas filiāle”, kas pārstāvēja “Alstom Power Hydro”. Tāpat “Alstom Network Schweiz AG”, ko Šveices Federālais prokurors ir atzinis par vainīgu koruptīvā noziedzīgā nodarījumā, ir rīkojusies “Alstom” grupas vārdā, tai skaitā “Alstom Power Sweden AB” – kompānijas, kas realizēja Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5 un 7 rekonstrukcijas projektu – vārdā. Savukārt “Alstom Power Sweden AB” apakšuzņēmējs bija “Alstom Power Hydro”, uz kuras iespējām balstījās “Alstom Power Sweden AB”.

“Iepirkums Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijai ir kvalifikācijas fāzē, tas nozīmē – patlaban ir izvērtēta pretendentu iesniegtā pieteikumu informācija, un “Alstom” sniegtās ziņas iepirkumu komisija atzina par nepilnīgām. Pēc IUB atzinuma “Latvenergo” iepirkumu komisija pārvērtēs “Alstom” iesniegumu. Uzvarētāja noteikšana, atbilstoši likumdošanai par iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, vēl ir priekšā, jo notiek tikai otrajā iepirkumu kārtā, – pēc kvalifikācijas kārtas pabeigšanas,” biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere.

“Alstom” tomēr lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem uzskata par nepamatotu, jo “Latvenerego” nepamatoti apgalvo, ka “Alstom” nav enerģētikas koncernam iesniedzis pilnīgu informāciju vai ir slēpis daļu no svarīgas informācijas. Tāpat “Alstom” norādīja, ka sarunu procedūru nolikumā nav ietverta neviena kvalifikācijas vai cita prasība, no kuras izrietētu pienākums savas kvalifikācijas novērtēšanai iesniegt “Latvenergo” informāciju par savu izslēgšanu no dalības Pasaules Bankas finansētos projektos vai par “Alstom” filiāles Latvijā iepriekšējo nosaukumu.

Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatēja, ka “Alstom”, atbildot uz “Latvenergo” pieprasījumu, ir sniedzis skaidrojumus attiecībā uz “Latvenergo” jautājumiem, proti, attiecībā uz lūgumu iesniegt “Alstom” filiāles Latvijā reģistrācijas apliecību un apliecinājumu par to, ka uzņēmuma filiāle Latvijā nav sodīta par darba tiesību pārkāpumiem, nav atzīta par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā un ar tādu tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kurš stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, nav atzīta par vainīgu koruptīva rakstura noziegumos, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, kā arī skaidrojumu attiecībā uz faktu, ka Pasaules Banka ir izslēgusi “Alstom Hydro France” no piedalīšanās Pasaules Bankas finansētajos projektos.

Iesnieguma izskatīšanas komisija uzskata, ka “Alstom” nav atzīstams par neatbilstošu kādai no sarunu procedūru kandidātu atlasei noteiktajām prasībām, kā arī ņemot vērā to, ka uzņēmums, atbildot uz “Latvenergo” pieprasījumu, ir sniedzis pieprasīto informāciju, “Alstom” no dalības sarunu procedūru kandidātu atlasē ir izslēgts nepamatoti.

Iesnieguma izskatīšanas komisija nolēma aizliegt “Latvenergo” slēgt iepirkuma līgumus sarunu procedūrās un atcelt lēmumu par sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātiem daļā par “Alstom” izslēgšanu no dalības sarunu procedūrās. Tāpat “Latvenergo” uzdots 20 darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus, atkārtoti izvērtējot sarunu procedūrās “Alstom” iesniegto pieteikumu.

Lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

Ir.lv 2011.gada beigās ziņoja, ka Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam “Alstom” par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai.

Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts liecina, ka “Alstom” sodīts par kukuļdošanu “Latvenergo” prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem. Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā “Alstom” “konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem”.

Kopumā dalībai iepirkumā Pļaviņu HES hidroagregātu Nr.1 un Nr.3., kā arī Ķeguma HES-2 hidroagregātu rekonstrukcijai bija pieteikušās četras kompānijas.

“Latvenergo” patlaban veic Daugavas HES kaskādes rekonstrukciju, kuru ir plānots pabeigt 2021.gadā, secīgi nomainot visus 23 hidroagregātus. Modernizācijas mērķi ir novecojošo iekārtu atjaunošana, darbības drošuma paaugstināšana, elektroenerģijas izstrādes un jaudas paaugstināšana. Pabeidzot rekonstrukciju, elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, palielinot izstrādi gadā par 65 gigavatstundām.

Patlaban rekonstruēti astoņi no desmit Pļaviņu HES un četri no septiņiem Ķeguma HES hidroagregātiem. Rīgas HES darbi tiks sākti 2017.gadā.

Veicot vairāku gadu garumā plānoto Daugavas HES rekonstrukciju, izstrādes pieaugums būs līdzvērtīgs visu mazo HES ražošanas apmēram. Daugavas kaskādes hidroagregātu rekonstrukcija izmaksās 106 miljonus latu. Tā sākta 2009.gadā, bet turpināsies līdz 2021.gadam.

Trīs lielākajās HES iegūst lielāko daļu “Latvenergo” ražotās enerģijas – vidēji 70% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES kopējā jauda ir 264,1 megavats (MW), Pļaviņu HES – 884 MW, Rīgas HES – 402 MW. Elektrību ražo arī uzņēmumam piederošā Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW.