Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende savā īsajā politiķes karjerā paguvusi sakrāt tādu skandālu un slikti padarītu darbu bagāžu, ka šis pūrs nomāc teju jebkuru lietu, kas šajā amatā jādara. Turklāt viņai piemīt īpašs talants viest sabiedrībā šaubas par savas rīcības lietderību un nesavtīgumu. Ministres Austrālijas brauciens ir spilgts piemērs, kā slikts politiķis var diskreditēt labu politiku.
Ministre no 23.decembra līdz 5.janvārim bija devusies komandējumā uz Austrāliju. Turienes latviešu organizācijas bija uzaicinājušas viņu piedalīties divos pasākumos Adelaidē – Austrālijas latviešu Kultūras dienās un 3×3 saietā. Tas pats par sevi būtu tikai apsveicami. Latvijas valdībai ir jāstiprina saites ar tautiešiem ārzemēs, un valdības pārstāvju braucieni uz latviešu organizāciju pasākumiem ir labs veids, kā apliecināt, ka Latvijas valstij ir svarīgi un vajadzīgi visi tautieši, lai arī kurā pasaules malā liktenis būtu viņus novedis. Turklāt Jaunzeme – Grende ir pirmā Latvijas valdības ministre, kas viesojusies pie tautiešiem Austrālijā, un viņiem tas, jādomā, bija svarīgs notikums.
Taču brauciens izraisīja arī jautājumus, vai tas nav bijis “administratīvais tūrisms” – izklaide un atpūta par nodokļu maksātāju naudu, ko aizbildina ar darba pienākumiem. Ministres paštaisni aizvainotā skaidrošanās, kā parasti, tikai pastiprina iespaidu, ka tas nav bijis gluži nesavtīgi darīts darbs. Un diemžēl pieņemas spēkā diskusijas, vai šādi braucieni vispār vajadzīgi. Valsts prezidents Andris Bērziņš bilst, ka viņš jau nu gan nebūtu braucis. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sola turpmāk rūpīgāk vērtēt līdzīgu komandējumu lietderību.
Šajā diskusijā tomēr būtu stingri jānošķir divas principiāli dažādas lietas – valdības politika sadarbībai ar latviešiem ārzemēs un konkrētās ministres darbošanās amatā. Ja pārfrāzējam populāro teicienu, nedrīkst kopā ar Grendes – Jaunzemes “ūdeni” izliet no valdības politikas “silītes” sadarbības ar diasporu “bērnu”.
Jautājumi un atbildes
Ministres brauciena izraisītie jautājumi nav ne ārkārtēji, ne piedauzīgi. Ikvienam politiķim ir jāspēj sabiedrībai saprotami atskaitīties par darīto, ja turklāt tas tiek darīts par nodokļu maksātāju naudu.
Divas nedēļas tomēr ir neparasti ilgs ministra komandējuma termiņš, pat ja ceļš tik tāls, kā tas bija šoreiz. Tikšanos, sarunu, uzrunu, pusdienu un koncertu ministrei gan bijis daudz, kā viņa uzskaita komandējuma atskaitē, taču – vai tā nav jēgas un kvalitātes aizstāšana ar kvantitāti? (Arī no Austrālijas latviešiem dzirdēts viedoklis, ka neesot bijis skaidri saprotams šīs ciemošanās mērķis un rezultāts.) Un kāpēc ministre bija devusies komandējumā kopā ar vīru? Kāpēc lidmašīnas biļetes bija tik dārgas? Kāpēc viņai komandējuma laikā bija jāpārceļas no pieczvaigžņu viesnīcas Adelaides centrā uz dārgāku pludmalē, ja tas ir tālāk no plānoto pasākumu vietas, nevis tuvāk, kā, spītējot topogrāfijai, nezin kāpēc mēģina iestāstīt ministrija? Kāpēc mēģina iestāstīt?
Lielākā daļa šo jautājumu laikam ir vienkārši atbildama. Uz jautājumu, vai tik garam komandējumam bija jēga, arī pašiem ministres apciemotajiem ir apstiprinoša atbilde. Laikraksta Latvietis redaktors Austrālijā Gunārs Nāgels norāda:”Nedrīkstam novilkt līniju pie kāda cilvēku skaita vai ceļojuma izmaksām un teikt – “jūs neesat pietiekami lieli vai svarīgi, lai kāds varenās un lepnās Latvijas ministrs jūs jebkad pagodinātu ar savu klātbūtni”.” Un apliecina, ka ministre “strādāja visu laiku, gan tiekoties ar sabiedrības un kultūras darbiniekiem, gan apmeklējot sarīkojumus”. (Skat. viņa rakstu Ir portālā.)
Nav nekas ārkārtējs un nosodāms, ka ministrei līdzi bija devies viņas dzīvesbiedrs, ja viņš par braucienu pats arī maksāja. Par biļešu cenu jāprot paskaidrot, taču nešķiet neticami, ka gadu mijas svētku laikā tās varēja būt dārgākas. Bet kāpēc ministrei bija jābrauc tieši Ziemsvētku un Jaungada laikā, ir saprotams – tāpēc, ka tieši tolaik notika latviešu pasākumi Austrālijā.
Tomēr viesnīcas maiņa izskatās dīvaina un liek minēt, vai ministre no daudzajiem uzaicinājumiem pieņēma šo, domādama par iespēju izbaudīt padzīvošanos tālajā zemē, ne tikai par valstisku darbu.
Vai tā ir netīrā sirdsapziņa vai vienkārši nespēja paškritiski novērtēt savu rīcību, taču mierīgas skaidrošanas vietā Jaunzeme – Grende arī šoreiz izvēlējusies personiski emocionāla aizvainojuma pozu. Kā reiz bija nodēvējusi sevi par “ģēniju un talantu koordinatori”, tā šajā reizē rauga tēlot teju visas pasaules latviešu mammīgu patronesi, bez kuras gādības viņi būtu atstāti novārtā. Bet jautājumu uzdošana par konkrētā brauciena apstākļiem esot “maziskums”, Latvijas valstiskuma atgūšanas zaimošana un necieņas izrādīšana “pret tiem latviešiem, kuriem savulaik palaimējās palikt dzīviem vai izbēgt Sibīrijas”, kā absurdi demagoģiski deklarē ministres partijas Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK lāpnesis Raivis Dzintars. Partijas un ministres principiālā divkosība – ticiet, ka esam pareizie latvieši, tāpēc drīkstam darīt cūcības, – tikai uzkurina šo skandālu.
Īpašā minister
Jaunzeme – Grende nav ne pirmā, ne vienīgā valsts pārstāve, kam rūp sadarbība ar tautiešiem ārzemēs un kas dodas pie viņiem ciemos. Turklāt arī uz tālām zemēm.
Piemēram, tajā pašā Austrālijā pērn oktobrī komandējumā bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, kura vizītes programmā nozīmīga vieta bija atvēlēta arī latviešu kopienām Melburnā un Sidnejā. Ja vēl par tālām un eksotiskām zemēm – aprīlī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vizītes laikā Brazīlijā ciemojās pie latviešu kopienas Kurtibā. Arī citi valdības pārstāvji un arī Latvijas prezidenti ne reizi vien braukuši pie latviešiem ārzemēs, taču šie braucieni parasti nav izraisījuši skandālus un jautājumus par šādas politikas lietderību.
Sakaru uzturēšana ar diasporu nav ministru privāta pašdarbība, kā ar savas sašutušās personības izspīlēšanu liek nojaust Jaunzeme – Grende. Valdībai, par laimi, ir politika sakaru veicināšanai ar tautiešiem ārzemēs. Piemēram, novembrī valdības Demogrāfisko lietu padome nolēma izveidot pastāvīgi strādājošu darba grupu, kura koordinēs pārnozaru ilgtermiņa politiku diasporas jautājumos. Un budžetā ir paredzēti līdzekļi arī komandējumiem šīs politikas īstenošanai.
Savukārt Jaunzemei – Grendei ir izcilas spējas padarīt skandalozu to, ar ko nodarbojas. Viņas komandējums uz Austrāliju ieguva skandāla pieskaņu laikam gan daļēji arī tāpēc, ka ministre nebija sasniedzama jautājumiem par citu skandālu – diriģenta Karela Marka Šišona lēmumu lauzt līgumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Izcilais mākslinieks publiski raksturoja viņu kā «absolūtu nulli» kultūras ministres amatā (un laikam taču ne tāpēc, ka dzen politiskas intrigas pret mūsmāju nacionālistu partiju).
Ministrei ir pastāvīgs konflikts arī ar Nacionālo operu. Un arī Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras izbūve viņas pārraudzībā briest par kārtējo necaurspīdīga un bez konkursa īstenota daudzmiljonu valsts iepirkuma skandālu. Bet valsts finansējumu kino nozarei viņas partijas ļaudis Saeimā pēc saviem privātiem ieskatiem pārdala, nerēķinoties ar valsts kultūras politiku.
Varētu jau ieteikt ministrei neatkārtot Vienotības Dzintara Zaķa muļķīgo kļūdu un neturpināt taisnošanos par Austrālijas braucienu, bet tā vietā atmaksāt budžetā starpību starp viesnīcu cenām un ar to pielikt punktu šim skandālam. Taču tas diemžēl nepieliks punktu citiem viņas pārraudzībā notiekošajiem. Bet šogad Latvijā vēl būs arī Dziesmusvētki, nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un ar bažām jāgaida, kādu vēl troksni arī ap šīm valstij svarīgajām norisēm varētu sataisīt ministre.
Taču slikta ministre nenozīmē, ka mums vairs nevajag Operu, simfonisko orķestri, bibliotēku un Dziesmusvētkus. Tāpat arī šaubas par vienu komandējumu nenozīmē, ka ministriem vairs nav jābrauc pie latviešiem ārvalstīs. Var apšaubīt pašreizējās kultūras ministres kompetenci un piemērotību amatam, taču tas nav iemesls, lai apšaubītu valsts politiku sadarbībai ar Latvijas diasporu.
Komentāri (191)
aivarstraidass 13.01.2013. 00.40
>>> Kāpēc lidmašīnas biļetes bija tik dārgas?
=======
A.Ozoliņa rakstā starp labiem argumentiem iespraucas arī pa kādam paviršam vai populistiskam. Ikviens, kurš biežāk brauc komandējumos uz neparastākiem galamērķiem varēs pastāstīt, ka ir ievērojamas atšķirības biļešu cenu ziņā ne vien atkarībā no gadalaika (brīvdienu sezona vai tml.), bet arī no ielidošanas un izlidošanas nedēļas dienas, cik nedēļas iepriekš lidojums ir ieplānots un pasūtīts, no gaidīšanas laikiem pārsēšanās punktos utml. Visu šo iemeslu dēļ cilvēkam, kurš mēnesi uz priekšu skatās tūrisma maršrutus ar lētākajām nedēļas dienām, šķiet ka uz Austrāliju un atpakaļ var mierīgi aizlidot par 900 latiem. Bet biznesa komandējumos, kur nevar izvēlēties ielidošanas un izlidošanas datumus, ir gluži normāli maksāt arī 2200 latus, vai cik nu tur bija.
Manuprāt, raksta tēma nav par to, kā Kultūras Ministrija pasūta lidmašīnu biļetes (kas arī ir interesants un būtisks – tomēr specializēts jautājums, kas prasītu rūpīgu izpēti un pavisam cita līmeņa argumentāciju). Bet gan par to, cik efektīvi ministrija spēj komunicēt, un vai tiek lietderīgi izmantots amatpersonu laiks komandējumos.
0
Edzs 13.01.2013. 00.28
mēs nedzīvojam pasakās, – sliktie to tik vien gaida lai kādu pareizo netīru pataisītu.
Jaunzemei-Grendei vajadzētu mācēt sevi pārliecinoši aizstāvēt bez draugu palīdzības.
ja tā tas nav tad viņa nav pareizā vietā.
17
dace_roze_lmt_lv > Edzs 13.01.2013. 00.33
Jums JĀKĻŪST par Jaunzemes-Grendes labo gariņu un JĀPIEDĀVĀ viņai jūsu bezmaksas saibiedrisko attiecību pakalpojumi.
Būtu arī labi, ja jūs kļūtu arī par viņas garīgo vadītāju, kura notur Jaunzemi no nevajadzīgiem tēriņiem. Jo ierēdņiem vienmēr gribas šmaukties, bet tomēr drīz vēlēšanas, tāpēc vajag prasties.
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 11.34
klusais
“Par algām – pirmkārt jāsaprot kas ir daudz un kas ir maz …”
Būtu Magone tā darbojies manā samniecībā, pakārtu ozolā par biedinājumu citiem glumiem tipiem. Domāju, to pašu varētu izdarīt arī ar pārējiem ieliktnīšiem.
0
ilmisimo > Edzs 13.01.2013. 11.22
TanteSidra ….
…Jaunzemei-Grendei vajadzētu …
__________________
Varbūt vajadzētu TO – un varbūt nezin ko vēl vajadzētu….
Tikai-
iesaistīties IRsīguo duktologu piedāvātajās tēmās- tas IR tas pats, kas pieņemt dāvanas no romu(?) tautības Bulgārijas pilsuoņiem uz ielas un nuopietni skaidruot šiem kur IR liduosta.
Te nederēs ne karate, ne u-šū.
Pret “paiderastiskajiem duktologiem” der tikai:
fakjū(!!!)-
…………………….
-(mazliet netradicionāls austrumu pacifistu cīņas sporta paveids).
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 11.29
klusais
“Haris – vienkārši piemēram – Bordāns ir slikts? Bordāns nav no NA”
Nekas aizbrauks Bordāns komandējumā un lapsas, paideri, ozoliņi, ozoli, freimaņi, zariņi un citas politmaukas izpļūtīsies tā, ka zarnas no pakaļas izlīdīs.
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 12.46
klusais
articulus – un kā ar saimniecību ? :)
Saimniecība, profesija – tas ir alter ego. Явки, пароли….
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 12.17
klusais
Явки, пароли….
Ieliktnītis Magonis ir savā vietā, ievēlētā Grende, nē?
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 01.42
TanteSidra
Kā tad viņa aizstāvēsies? Nevar taču viņa iedzīt alkašam un zvēriskam latviešu nīdējam, Ozoliņam, zobus rīkle, kas būtu adekvāti.
0
Sandris Maziks > Edzs 13.01.2013. 10.43
klusais
“Un vēl – kas tā par muļķīgu atrunu – kā kaut kas tiek kritizēts , tad tikai tapēc , ka no NA ?”
Par amatpersonu nesamērīgām algām nozaru ministriem jau bija jāsēž, bet viņu tuviniekiem izliktiem no mājokļiem bez citu dzīvesvietu ierādīšanas. Bet te visa uzmanība novērsta uz vienas ministres komandējumu, kādu katru gadu ir desmitiem.
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 12.34
articulus – un kā ar saimniecību ? :)
0
Sanšains > Edzs 13.01.2013. 12.07
klusais:
Bordāns ir slikts? Bordāns nav no NA ? Tad varbūt arguments nav vis tas ,ka no NA, bet pati persona ? Un vēl – kas tā par muļķīgu atrunu – kā kaut kas tiek kritizēts, tad tikai tapēc, ka no NA?
=============================
Labi atceros Ozoliņa izteikti tendenciozo sacepumu sakarā ar Bordāna interviju Latvijas Radio, kurā tika pieminēta SAB vadītāja ievēlēšana.
Bija tik acīmredzams, ka Ozoliņš cenšas slavēt “Vienotību” par Kažociņa atbalstīšanu agrākajos laikos, vienlaikus noklusējot, ka arī TB/LNNK abās ievēlēšanas reizēs atbalstīja Kažociņu. Jaunieceltais Bordāns bija slikts, un slikta bija arī VIŅA PARTIJA.
Protams, ka Ozoliņš un “Iras” redakcija nav muļķi, un saprot, ka jāspēlē niansētāk nekā, piemēram, NRA, ja vēlas atsāt iespaidu uz relatīvi domājošāku publiku. Nevar taču TIKAI zākāt pretiniekus un TIKAI slavēt sev simpātiskos.
Ja Jūs, “Klusais”, apgalvojat, ka šo tendenciozitāti un spēli nesaskatāt, tad tam es ticēt negribu, un tas savukārt man liek domāt arī par Jūsu simpātijām kādām konkrētām aprindām, nevis puslīdz vispārināmiem principiem un idejām. Un tas jau normālam cilvēkam arī ir tikai normāli.:)
Bet ne žurnālistiem, kuri ir tik iedomīgi uz savu “objektivitāti”.
P.S.
Protams, ka Grende diemžēl ir ļoti labi nomedījams bara (partijas) loceklis.
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 10.52
articulus – es ne par komandējumu , bet gan par mūžīgām atrunām:)
Par algām – pirmkārt jāsaprot kas ir daudz un kas ir maz … otrkārt cik es zinu , tad runa nav par pašām algām valdēs , tur apakšā samaksas struktūra pašos uzņēmumos. Ja jautājums ir par samaksu , tad neesi naivs – valdes locekļi varētu strādāt par velti , kur paņemt naudu viņiem ir pietiekami iespēju :) Vienotā atalgojuma sistēma bija absolūti stulbs ievedums .
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 13.02
articulus – pie Lilitas strādā , būs jāapjautājas :)
0
Sanšains > Edzs 13.01.2013. 00.33
Tante Sidra –
Varu piekrist, ka viņa nav savā īstajā vietā. Bet jebkurš cits viņas vietā ozoliņiem būs tikpat slikts – kamēr vien cilvēks pārstāvēs NA.
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 10.18
Haris – vienkārši piemēram – Bordāns ir slikts? Bordāns nav no NA ? Tad varbūt arguments nav vis tas ,ka no NA , bet pati persona ? Un vēl – kas tā par muļķīgu atrunu – kā kaut kas tiek kritizēts , tad tikai tapēc , ka no NA ? Kaut kā bērnišķīgi izklausās:)
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 11.59
articulus – ja nav grūti – kas Tev par saimniecību ? ( ja protams vispār tāda ir :) :) )
Par Bordānu – ja Bordāns aizbrauktu neviens īpaši neceptos , Bordāns ir savā vietā atšķirībā no madāmas :)
0
garausiitis > Edzs 13.01.2013. 12.40
Haris – par Bordānu man personīgi atmiņā viens paša piedzīvots gadījums , kur viņš Lembergam smuki izpalīdzēja, bet tas bija gadus ~ 3 atpakaļ. Taču masētu preses uzbrukumu īsti neatceros … Grende te tomēr līdere :)
0
Edzs > Edzs 13.01.2013. 01.58
tas ir nožēlojami ka visiem ir jāseko līdzi jo viņa pati nespēj savas darbības izskaidrot, – nu bija karsts un nopeldējās, apēda saldējumu, nu bija kopā ar vīru, jo ir precējusies un ir Jaunais Gads u.t.t.., articulus, tu tak zini tos sakāmvārdus – ja grib dzīvot jāmāk grozīties, un uz apvainotiem ūdeni ved.
0
reksa 13.01.2013. 21.21
Ozoliņš raksta: “..Grende savā īsajā polītiķes karjerā paguvusi sakrāt tādu skandalu un slikti padarītu darbu bagāžu..”
Nu labi, skandali ir viena lieta. Bet kādi tad ir “slikti padarītie darbi”?
Ozoliņš raksta: “ministre nebija sasniedzama jautājumiem par citu skandalu – diriģenta Karela Marka Šišona lēmumu lauzt līgumu ar Latvijas Nācionālo simfōnisko orķestri”
Cik var noprast pēc IR raksta par Šišonu, Šišonam pašam nebija īpaši labas attiecības ar orķestŗa dalībniekiem. Vismaz IR raksts ir atstājis šādu iespaidu.
Ozoliņš raksta: “Ministrei ir pastāvīgs konflikts arī ar Nācionālo operu”
Nu jā, ministre nav spējusi atlaist cilvēku, kas kārtējo reizi radījis milzīgus parādus. Viņas nespēju atlaist Žagaru tiešām var uzskatīt par slikti padarīto darbu.
Ozoliņš raksta: “arī Nācionālās bibliotēkas infrastruktūras izbūve viņas pārraudzībā briest par kārtējo necaurspīdīga un bez konkursa īstenota daudzmiljonu valsts iepirkuma skandalu”
Nu un kur šeit ir nedarbs? Vai viņa ir vainīga, ka kāds ir apstrīdējis konkursa rezultātus? Iepriekšējā likumā bija paredzēts pabeigt bibliotēkas būvniecību līdz 2012.gada 18.novembrim. Ja iepriekšējā Kultūras ministre – Sarmīte Ēlerte būtu rīkojusies, lai izpildījusi to likumu, tad mēs jau sēdētu bibliotēkā un lasītu grāmatas.
Neko jau nepārmetu Ēlertei. Droši vien viņai nebija iespēju to panākt. Bet tāpat arī Grendei nav iespēju apstrīdēto konkursu padarīt par neapstrīdētu. Var rīkot jaunu konkursu, bet tad nav jāgaida, lai infrastruktūra būtu gatava šogad.
Ozoliņš raksta: “valsts financējumu kino nozarei viņas partijas ļaudis Saeimā pēc saviem privātiem ieskatiem pārdala, nerēķinoties ar valsts kultūras polītiku”
Hmm… Kāds te sakars ar Grendi? Ja Saeima piešķiŗ naudu kādam projektam, tad tā ir Saeimas darīšana. Ja kādam tas nepatīk, var pārmest Saeimai. Kāpēc Grendei?
Ozoliņš raksta: “Varētu jau ieteikt ministrei .. atmaksāt budžetā starpību starp viesnīcu cenām un ar to pielikt punktu šim skandalam”
Nu re, pat Ozoliņš atzīst, ka visi Grendes Austrālijas grēki aprobežojas ar pārcelšanos uz dārgāku viesnīcu. Kāds tur bija sadārdzinājums par trijām dienām? Kādi 200 lati?
Jādomā, ka Latvija ir ļoti laimīga zeme, ja jau lielākais polītiķu grēks, par ko žurnālistiem rakstīt, ir nelietderīgi iztērēti 200 lati.
Tas, ka Ministru kabinets ir pieņēmis tik absurdus ministru kabineta noteikumus, kas ļauj blēžiem valsts uzņēmumos trīskāršot sev algas, Ozoliņam laikam ir palicis nepamanīts. Vismaz rakstus par to viņš neraksta. Arī IR kopumā cenšas nepamanīt MK pieļauto valsts naudas izšķērdēšanu daudz-daudz lielākos apmēros…
4
0
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+8
-1
Atbildēt
@DruvisKleins > reksa 17.01.2013. 00.06
Paldies par konspektu, es to rakstu nemaz neizlasiju, jo tāpat bija jau skaidrs, kas tur būs rakstīts..
Ozoliņu varētu salīdzināt ar to pašu agresīvo, slimo, neapmierināto interneta komentētāju, kas portālos komentāros bļauj un bļauj un ar galvu nedomā
0
Þanis Bezmers > reksa 13.01.2013. 22.27
Tu esi netaisnis. Viņas nebrauca grūstīties, bet pavirināt rižskij dvorik.
0
Sandris Maziks > reksa 13.01.2013. 21.55
Aldis
Ja pasaule ir plakana un stutējas uz trim vaļiem, vari pat nenopūlēties rakstot. Koperniks atradies.
Nupat De Fakto bija sižets par trim SM šmarām, kuras bija par valsts līdzekļiem uz Maskavu nogrūzties aizbraukušas.
0
Jānis > reksa 13.01.2013. 22.33
Jāpiekrīt Aldim – viņa vērojumi, situācijas apraksts pilnīgi precīzi. Ja meklējam autorus inspirētām mūsu iekšējām nesaskaņām – tie slēpjas 1000 km tālu Austrumu virzienā. Trojas zirgu stumj uz mums pilnīgi atklāti. Redzam, kas valda atkal Rīgā. Ar uzdevumu novājināt maksimāli Latviju kā nacionālu valsti. Kā instruments no plašā impērijas sarkano “samta cimdu” arsenāla. Ar mērķi atgūt zaudētās privilēģijas un izeju uz Baltijas jūru. Mērķis ir skaidrs un apetīte aug. Kādēļ Prunskiene un Igauņi nikni pretojas pret svešu interešu balstiem, programmām, lobijiem?
Žanetes Grendes un līdzīgu patriotu darbs liecina, ka viss vēl nav zaudēts!
Latvieši ir izturējūši skarbus apstākļus arī agrāk… Ka turamies- jāpateicas pašu sīkstumam, gadu simtu rūdījumam, dzimtajai zemei zem mūsu kājām un godaprātam.
Mums ir jāturas kopā, jo mūsu nav daudz. Tādēļ: Neriesim savējos. Vecais Valters zināja, ko savai tautai novēlēt, kad atkal pacēla mūsu karogu pils Svētā gara tornī pēc 50 gadu okupācijas. Lai mēs atceramies- to VIENU vārdu?
0