Piecu gadu laikā gatavojas apvienot LTV un radio

Latvijas sabiedriskajā medijā paredzēts būtiski palielināt auditoriju – gan televīzijai, gan radio un internetam

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir apstiprinājusi jaunā Latvijas sabiedriskā medija koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un interneta platformas, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja NEPLP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants prezentācijā minēja vairākus iemeslus, kāpēc ir svarīgi tagad izveidot Latvijas sabiedrisko mediju. Pirmkārt, lai žurnālistiem būtu kur strādāt, jo Latvijā nav daudz vietu, kur var strādāt redakcionāli neatkarīgi un kur būtu augsti profesionālie standarti. Otrkārt, esot nepieciešams vadošs medijs, kas sasniedz sabiedrību, nosaka tās dienas kārtību un augstus mediju standartus. Treškārt, šāds sabiedriskais medijs Latvijai ir ļoti būtisks, ņemot vērā, ka esam tik tuvu Krievijai ar tās medijiem, ziņo LETA.

Galvenais iemesls ir mediju pārmaiņu laiks – pašlaik ir pēdējais brīdis pārmaiņām sabiedriskajā medijā, uzsvēra Dimants, piebilstot, ka Somijā sabiedriskais medijs izveidots jau pirms desmit gadiem un arī mums beidzot jāielec šajā vilcienā.

LTV pagaidu administratora pienākumu izpildītājs Gints Miķelsons atzīmēja, ka pašlaik ir lielas pārmaiņas mediju nozarē gan Latvijā, gan ārpus tās. “Visi vēlas redzēt stratēģisku virzienu, kurā ies sabiedriskais medijs, tāpēc ir izstrādāts projekts ar plānu nākamajiem pieciem gadiem,” paskaidroja Miķelsons.

Par Latvijas sabiedriskā medija mērķiem noteikts būtisks auditorijas pieaugums (no 50% Latvijas iedzīvotāju 2013.gadā līdz 75% Latvijas iedzīvotāju 2018.gadā), Latvijas spēcīgākā interneta medija izveide un sabiedrības interešu aizstāvība. Latvijas sabiedriskā medija koncepcijas izveidē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti, kas pulcējušies 45 darba grupu sapulcēs. “Latvieši visu dara pamatīgi, arī darbs pie koncepcijas tāds bija,” paveikto raksturoja Dimants.

Latvijas sabiedriskā medija koncepcijā norādīts, ka tradicionālie mediji ir viena no jomām, kas tā sauktās “digitālās revolūcijas” ietekmē piedzīvo būtiskas, pat radikālas pārmaiņas. Veiksmīgākie sabiedriskie mediji Eiropā jau ir pieņēmuši kā realitāti, ka radio, televīzija vai internets ir tikai satura pārraidīšanas veidi. Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas un citu Eiropas valstu sabiedriskie mediji vienā organizācijā apvieno radio, televīzijas un interneta platformas.

Balstoties uz šiem piemēriem, Latvijas sabiedriskā medija izveide ļaus fokusēties uz galveno sabiedriskā medija uzdevumu – neatkarīgi no pārraides veida (televīzija, radio vai internets) veidot Latvijas sabiedrībai vajadzīgu saturu, kuru nekad pilnā mērā neradīs komerciālās raidorganizācijas.

Latvijas sabiedriskajā medijā paredzēts būtiski palielināt auditoriju – gan televīzijai (no 36% Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā līdz 50% 2018.gadā), gan radio (no 25% līdz 44%) un internetam (no 0,5% līdz 30%), tā nodrošinot, lai 2018.gadā Latvijas sabiedriskais medijs ik dienas sasniegtu 75% Latvijas iedzīvotāju.

Latvijas sabiedriskajā medijā saturiskā ziņā par prioritātēm noteiktas ziņas un informatīvi analītiskās programmas, izglītība un zinātne, bērnu un pusaudžu raidījumi un kultūras programmas. No projektu pieejas (LTV) un kanālu orientācijas (LR) plānots pāriet uz satura redakciju principu – samazināsies formālo procedūru un vadības līmeņu skaits, palielinot vidējā līmeņa vadītāju atbildību un redakcionālo autonomiju, kā arī sabiedriskā medija profesionāļu savstarpējo mijiedarbību.

No pārvaldes viedokļa, piedāvāts izveidot vienotu Latvijas sabiedrisko mediju, kurā būs apvienoti televīzijas tiešraides kanāli un arhīvs, radio tiešraides stacijas un arhīvs un interneta medijs, tādā veidā izveidojot vadošo multimediju Latvijā.

Svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas būs šādi – spēcīgāka sabiedriskā medija izveide (TV, radio, internets), satura kvalitātes un apjomu pieaugums, medija lietotāju apmierinātības uzlabojumi, medija auditorijas sasniedzamības uzlabojumi – multikanāli, kopīgs mārketings; satura ražošanas sinerģija (multimediju formāti, radošo jomu dažādība), materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana konkurētspējas uzlabošanai, profesionālākas un dinamiskākas pārvaldes izveide, gatavība nākotnei un straujai attīstībai, efektīvāka finanšu programma (kopīgas investīcijas un iepirkumi, atbalsta funkcijas), labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste.

Apstiprinātajā Latvijas sabiedriskajā medijā no LTV un LR apvienošanas ir paredzams līdzekļu ietaupījums piecu miljonu latu apmērā piecu gadu laikā.

Latvijas sabiedriskā medija budžets ir aprēķināts līdz 2018.gadam, balstoties attīstības un izaugsmes principos. Latvijas sabiedriskā medija budžeta struktūrā svarīgs ir nošķīrums starp uzturēšanu (operatīvajām izmaksām) un investīcijām (kapitālieguldījumiem). Uzturēšanai paredzētie līdzekļi palielināsies pakāpeniski un samērīgi ar valsts budžetā jau patlaban iezīmēto pieaugumu.

Lai nodrošinātu Latvijas sabiedriskā medija attīstību atbilstoši 21.gadsimta Eiropas sabiedriskā medija prasībām, būs nepieciešams veikt ilgtermiņa investīcijas (42 miljoni latu piecu gadu laikā; būtiskākie ieguldījumi no 2015.gada) Latvijas sabiedriskā medija tehniskajā nodrošinājumā un telpās. Aptuveni 47% no minētajām investīcijām varētu segt no pašu ienākumiem, savukārt atlikušo daļu – no Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem.

Uzturēšanas izmaksu segšanai apsverama medija nodevas un iezīmētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas ieviešana no 2015.gada (izpildot virkni priekšnosacījumu un gūstot sabiedrības atbalstu).

Latvijas sabiedriskā medija plānotie tehniskie risinājumi atbilst mūsdienu standartiem, bet telpu risinājums veidots pēc principa – mediju pamatdarbība notiek rekonstruētā LTV ēkā Zaķusalā (aizņemot 50% no ēkas platības), bet radio ēkā Vecrīgā tiek izvietotas tiešraides studijas.

Jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas projekts tika izstrādāts 2012.gada aprīlī un līdz pagājušā gada decembrim tika veikta projekta detalizācija, kas izmaksāja 80 000 latu.