Profesore: Mums jāsazinās vienā valodā 130

Baiba Metuzāle-Kangere. Foto no personīgā arhīva
Dita Arāja
Print Friendly, PDF & Email

Intervija ar emeritēto baltu valodu profesori Stokholmas universitātē Baibu Metuzāli-Kangeri

Bilingvālā izglītība apdraud latviešu valodu, jo var veicināt sabiedrības segregāciju, saka baltu valodu profesore Baiba Matuzāle-Kangere. Viņa pati divu gadu vecumā kopā ar vecākiem bēgļu gaitās atstājusi Latviju, dzīvojusi Vācijā, Austrālijā un Zviedrijā un saka – trīs valstīs ir piederējusi mazākumtautībai, tāpēc ļoti labi saprot etnisko minoritāšu bažas par savas valodas un kultūras saglabāšanu. Taču tajā pašā laikā profesore Metuzāle-Kangere arī ļoti labi zina, kā savu valodu un kultūru ir iespējams saglabāt, dzīvojot ārpus etniskās dzimtenes.

Viņa tekoši runā piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un zviedru. Austrālijā bērniem mācījusi franču valodu, Zviedrijā studentiem – baltu valodniecību, savukārt savā doktora darbā pētījusi latviešu valodas morfoloģiju. Un ir iedziļinājusies pētnieciskajos materiālos par divvalodību, tāpēc argumentēti izklāsta, kāpēc Latvijā bērnudārzos un skolās bērniem zināšanas vajadzētu apgūt tikai latviešu valodā.

Baiba Metuzāle-Kangere savās atziņās par integrāciju, segregāciju un diskrimināciju, ko rada bilingvāla izglītība, dalīsies piektdien, 7. septembrī, konferencē „Izglītība, kas vieno”. To organizē Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, Pasaules brīvo latviešu apvienība un Latvijas Kultūras ministrija.

Jūs esat pētījusi divvalodības vēsturi Latvijā. Kāda tā bijusi?

Latvijā patiešām patlaban nezina, ka līdz Pirmajam pasaules karam, īpaši pirmās atmodas laikā, Rīga bija vāciska pilsēta. Kad industrializācijas un urbanizācijas ietekmē cilvēki sāka no laukiem doties uz pilsētu, Rīgas centrs turpināja būt vācisks, bet visapkārt tam sāka ievākties latvieši. Kaut gan bija bijis rusifikācijas process, tomēr Rīgā bija vācu-latviešu valodas divvalodība. Mūsdienās to ir svarīgi minēt, jo propaganda saka – Latvija vienmēr ir bijusi krievvalodīga valsts. Tas ir liels mīts. Ja būtu tik krievvalodīga bijusi, tad nebūtu bijis vajadzīgs rusifikācijas process.

Padomju Savienībā sākumā [Ļeņina laikā] ieviesa divvalodīgo politiku, lai dažādajās kultūrās komunismu propagandētu vietējo valodās. Viņi lielajās [PSRS] teritorijās, kur valodas nebija definētas, attīstīja visu valodu tā saucamās literārās valodas gramatikas mācību grāmatas. Pēc tam bija paredzēts divvalodības posms, kurā bija internacionālā valoda – krievu valoda – un vietējā valoda. Un, protams, internacionālā valoda bija prestiža – zinātne, lietvedība, tiesvedība norisinājās krievu valodā. Vietējās valodas varēja eksistēt, bet mērķis bija, ka tās pašas no sevis pāries krievu valodā. Latvija PSRS pievienojās divvalodības posma laikā. Tad vajadzēja notikt trešajam posmam, kad viss pāriet uz krievu valodu, un tas gan Latvijā nenotika. Tad Brežņevs sāka uztraukties, jo bija vajadzīga viena valoda, lai tautu pārvaldītu.

Padomju savienības ekonomikas politika balstījās uz darbaspēka pārvietošanos. Latvijā ieveda ļoti lielu daļu darbaspēka. Tie cilvēki nebija okupanti, bet okupācijas varas rīki. Interesanti, ka arī tagad krievu valodas izplatīšanos realizē caur ekonomiku. Padomju laika politika turpinās, un mūsu politiķi to veicina.

Kā tas notiek?

Tā ir ārkārtīgi smaga maksa – uzaicināt šeit cilvēkus, kas par 50 000 latu nopērk kādu mājokli, it kā tas Latvijas ekonomikai kaut ko dotu. Tajā pašā laikā te nāk krievu ietekme – darba tirgū ir ļoti daudz vietu, kur darba devējs ir krievs, tāpēc darbiniekiem jārunā krieviski. Es esmu dzīvojusi trijās valstīs, un visās šajās valstīs ir bijušas ļoti „smagas” minoritātes. Piemēram, Melburnā, kur es dzīvoju, ir vislielākā grieķu koncentrācija ārpus Grieķijas. Tur ir vesels kvartāls, kur visu grieķisko var dabūt, bet bērni iet austrāliešu skolās. Un tas pats arī Vācijā – tur ir rajoni, kur turku vairāk nekā vāciešu, bet viņiem jāiet vācu skolā. Zviedrijā ir vēsturiskās minoritātes, piemēram, somi, un viņi iet zviedru skolās. Un tagad ir jaunās minoritātes, kas vairāk vai mazāk ir angliski runājošas, bet nav runa par to, ka tām veidos speciālas skolas.

Latvijā situācija ir mazliet citādāka, jo padomju laikā bija krievu un latviešu skolas, un tās joprojām ir divas atšķirīgas pasaules. Kā mēs pašreizējā Latvijas situācijā varam cilvēkus vienot caur izglītību?

Mēs varam garantēt visiem cilvēkiem vienādu izglītību, kas atbalsta latviešu tautas mērķus, un katra pilsoņa tiesības ir saņemt šādu izglītību. Pirmais – ir jāsaprot, ka vienalga, kādas valodas koncentrācijas ir bijušas, visus izglīto ar vienādiem priekšstatiem, lai nebūtu divu kopienu, jo tas veicina segregāciju un diskrimināciju. Ir jāpadomā ar galviņu, kā to novērst. Valoda nav atdalāma no kultūras. Valodas mācīšanās nav vārdiņu mācīšanās, bet priekšstatu formulēšana [konkrētajā] valodā.

Daļēji mīts ir tas, ka padomju laikā caur divvalodību mēs saglabājām latviešu valodu. Ģimenēs un arī skolās saglabāja latviešu valodu. Es uzaugu Austrālijā, kur dzīvoju no 7 līdz pat 37 gadu vecumam. Austrālijā bija latviešu skolas, latviešu pašdarbība, bet latvieši paši to finansēja. Un es zinu, ka tūlīt Latvijas cilvēki teiks – nu jā, viņi taču tur tik bagāti! Bet tam visam pamatus lika manu vecāku paaudze, kas pēc pieciem dīpīšu nometnēs (pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijā patvērumu atrada vismaz 120 000 latviešu bēgļu. Viņi ieguva pārvietoto personu – displaced persons jeb DP statusu un tika izvietoti speciālās dīpīšu nometnēs) Vācijā novārdzinātiem gadiem aizbrauca [uz Austrāliju] ar to, ko varēja panest rokās.

Minoritātes gādā pašas par savu izglītību. Mums Austrālijas valdība nedeva neko, un mūsu vecāki, kad iebrauca, strādāja viszemākos amatos, bet tūlīt nodibināja Melburnas latviešu biedrību un skolu. Viņiem Latvija bija tik tuva, ka viņi ziedoja [latvietības uzturēšanai].

Mums Latvija bija nogriezta kā ar nazi, bet krieviem te ir iespējas – tik daudz TV kanālu raida krieviski! Un ja es būtu krievs, es katru vasaru aizbrauktu uz divām nedēļām uz Maskavu, Pēterburgu vai diezin kur, lai uzturētu savu valodu.

Varbūt problēma ir tā, ka krievu kopiena īsti minoritāte Latvijā nejūtas?

Jā, un tur ir tas! Es iesāktu ar demokrātisko tiesību mācīšanu. Ir viņiem aktīvi jāskaidro, ko nozīmē būt mazākumtautībai. Nedrīkst pieļaut domu, ka Latvijai ir te jāfinansē „mazā Krievija”. Baltvācietis Pauls Šīmans pēc Pirmā pasaules kara, kad baltvācieši no 700 gadu valdošās šķiras bija pārtapuši par minoritāti, nodefinēja mazākumtautības politikas pamatus, kas balstīti uz kultūras un reliģijas autonomiju. Īstenībā mazākumtautībām ir savi likumi – jāspēlē pēc noteikumiem. Un nav argumenta, ka kādā rajonā ir par 15 centimetriem īsāki cilvēki, tāpēc viņiem būs par 15 centimetriem zemāki basketbola grozi.

Man vasarā bija atgadījums – ģimenes ārstu prakses vietā ienāk sešpadsmitgadīgs puisis, viņš dzird latviešu valodu visapkārt, bet sāk runāt krieviski. Vai nu viņam nav ieaudzināts, ka sabiedriskajā telpā Latvijā jārunā latviski, vai arī viņam tajā divvalodīgajā skolā nav iemācīta latviešu valoda, vai arī viņš ir iemācījies, ka Latvijā runā krieviski. Lūk, šī ir sava veida spēles noteikumu neatzīšana.

MĀCĪBAS TIKAI LATVISKI

Ko jūs, balstoties savā pieredzē, ieteiktu mainīt izglītības sistēmā, lai Latvijā veicinātu latviešu valodas zināšanu un lietošanu?

Tagad jau gadiem ilgi pie universitāšu durvīm čīkst divvalodīgo skolu skolēni, ka „labāk gan būtu, ja mēs eksāmenus rakstītu krievu valodā, jo mums ir grūti!” Ko Izglītības un zinātnes ministrija no tā var konstatēt? Ka divvalodīgā izglītība nepanāk savu mērķi – cilvēkiem ir grūti. Tāpēc es, lai palīdzētu šiem nabaga skolēniem, darītu tā – katrā krievu skolā pēdējās trīs klasēs pirms iestāšanās universitātē [visus priekšmetus] mācītu tikai latviešu valodā. Un es ieteiktu, ka skolotājiem vajag mainīt darba vietas. Es nesaredzu iemeslu, kāpēc, piemēram, fiziku kāds krievu skolotājs nevarētu mācīt latviešu skolā. Vai kāpēc krievu valodas skolotāja nevarētu mācīt krievu valodu latviešu bērniem?

Jūs domājat, ka skolotāji varētu mainīties starp skolām?

Man šķiet, ka Latvijā izglītībā ir mega problēma – cilvēki „iekortelējas” vienā darba vietā un tad tur paliek visu mūžu. Tas nenāk nevienam par labu, tas nav ierosinoši un iedvesmojoši. Piemēram, es pati biju profesionāla franču valodas skolotāja Austrālijā, un ģimnāzijas sistēmā skolotāja amats bija sadalīts pakāpēs. Kad sasniedz vienu pakāpi, alga ir tāda, kad sasniedz otru – lielāka un tā tālāk, un tā tālāk. Un tad tev pašam ir izdevīgi braukt uz kādu nepopulāru vietu, lai varētu pretendēt uz amatu, kas atbilst augstākai pakāpei.

Mēs krievu skolas no padomju laikiem esam saņēmuši ar to mantojumu, kāds nu ir.

Bet kādēļ 20 gadus ir vieni un tie paši skolotāji? Sistēma ir jāmaina!

Bet atcerieties – kad sākām valstī ieviest bilingvālo izglītību…

… un es pret to pretojos, jo paredzēju to situāciju, kas tagad ir!

Atcerieties – ieviešot bilingvālo izglītību, mums bija manifestācijas, kad skolēni, vecāki, skolotāji un politiķi protestēja pret daļējām mācībām latviešu valodā.

Nu un? Drīkst protestēt! Mēs taču zinām, ka bērni negāja ielās! Mēs zinām, kas viņu veda ielās, – tie bija pieaugušie!

Bet iedomājieties, kas notiek Latgalē – latviešu bērniem bieži vien ir jāizvēlas iet krievu skolā! Viņiem ir jāpārtop par „krievvalodīgajiem”! Es nepieļautu nevienu apgabalu, pat ja tur dzīvo tikai krievi, bez latviešu skolas. Tas nav taisnīgi pret bērniem. Sociolingvistiskajā pētījumā, kuru veica Rēzeknes augstskola, krievu bērni bija atzinuši – mēs varam un gribam iemācīties latviešu valodu!

Labi, jūs piedāvājat vidusskolās mācības tikai latviešu valodā. Kas vēl būtu vajadzīgs?

Zviedrija ir ļoti sīki un smalki ir izpētījusi integrāciju, un viņi nekad neizaicina, bet pacietīgi visām mazākumtautībām skaidro, ka mācīties un runāt zviedriski ir viņu labā. Zviedru pētnieki ir atklājuši, ka pirmsskolās vajag „aprūpēt” tos bērnus, kam mājas valoda nav zviedru valoda. Visam ir jānotiek zviedriski, bet ir pieaicināti skolotāji, kas rūpējas par minoritāšu bērniem, – pirms nodarbībām izskaidro, par ko būs nodarbības, un pēc tam ar bērniem aprunājas. Savukārt Zviedrija izceļas ar savu mājskolotāju sistēmu, kuras ietvaros minoritāšu bērni var pieprasīt sev izglītību dzimtajā valodā.

Divvalodīgā skola neveicina dialogu starp latviešiem un krieviem. Turklāt – ļoti krasi mainās latviešu valodas gramatikas dziļākie slāņi. Piemēram, prievārdi pāriet no „uz” uz „par”. Klasiskais ir, kad „attiecībā uz” vietā sākam lietot „attiecībā par”. Un nestāstiet man, ka tā ir modernā valoda! Tā ir pārkrievota latviešu valoda. Un tas pats Latvijā notiek ar krievu valodu – aizbraucot uz Maskavu, tu vairs nevari uzdoties par vietējo un iet muzejā par „vietējo cenām”.

Ja es būtu krievs, es priecātos, ka tā notiek, jo krievu valoda kļūst par vienu dialektu bagātāka. Bet mums pēc divām trim paaudzēm var sanākt tā, ka latviešu bērni vairs nevarēs izlasīt klasisko latviešu literatūru. Ja turpināsies divvalodība, abas valodas mainīsies un saies kopā. Es nerunāju par to, ka ir slikti būt divvalodīgam. Ir ļoti labi būt divvalodīgam – tas pat Alcheimeru aizturot. Bet ļoti slikti, ja ir sabiedriskā divvalodība. Tā ir priekšnoteikums valodas maiņai un arī izmiršanai.

CEĻŠ UZ „MAZO KRIEVIJU”

Latviešu valodu patlaban ietekmē ne tikai krievu, bet arī angļu valoda.

Jā, mums tagad „cilvēki šortos iet uz kortiem”. Kad es Austrālijā mācīju latviešu valodu latviešu bērniem, mēs „tenisa tērpā gājām uz tenisa laukumu”. Man liekas, ka angļu valodas ietekme bieži ir snobisma zīmē. Bet es pateikšu, kur ir atšķirība starp krievu un angļu valodas ietekmi. Šejienes cilvēkiem ir ļoti maz izglītības angļu kultūrās. Angļu valoda cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, vienmēr būs svešvaloda, un svešvalodas mēs nelietojam, savstarpēji sarunājoties, tādēļ to ietekme nav būtiska.

Ir uzskats, ka krieviski ir tik sulīgi lamāties. Bet tur ir cita lieta – ir vispārzināms valodniecībā, ka cilvēks svešā valodā var runāt daudz prastāk nekā savējā.

Vai iekšējā sajūta bremzē savā valodā runāt prasti?

Jā, kaut kas tamlīdzīgs. Audzināšana tā ir. Es domāju, ka valodai ir vajadzīgs viss diapazons. Es reiz trimdā latviešu valodas kursos jauniešiem rīkoju lamāšanās sacensības. Iemesls bija nopietns – trimdā cilvēki nezināja tabu valodu, nedz arī kā mīlēties latviski. Viņi nezināja, kā latviski sauc ģenitālijas. Ja ļoti svarīga joma izzūd no valodas, tad valoda vairs nav pilnvērtīga.

Ja ir sociālā divvalodība, sākumā ir divas valodas. Ja tā turpinās, tad valodas saplūst. Kur to mana? Uz skatuves! Padomju laika pēdējā posmā sāka parādīties atsevišķas lugas, kur kādu vārdu pasaka krieviski, un skatītāji vai plīst aiz smiekliem, jo tas izteiciens ir kā kulaks uz acs. Un tad jau tu zini, ka tavā valodā nav šā „kulaka uz acs” izteiciena, respektīvi, ka tava valoda klibo. Ja process ieilgst, tad vai nu uzvar krievu valoda, un tad mums šeit būs „mazā Krievija”, vai valodas saplūst un veidojas jauna valoda, vai arī uzvar latviešu valoda, un tad mēs būsim saulītē.

Kā sabiedrības noskaņojumu sabalansēt ar jūsu priekšlikumiem par vienas valodas telpu?

Tur nav tik daudz jābalansē, bet vienkārši jāpieņem stingrāka nostāja. Mēs kā bailīgi zaķīši uzvedamies – ķepiņas gaisā! Ka tikai nesakaitinām lielo kaimiņu! Mēs esam Eiropas Savienībā, kur katras mazās valsts lepnums ir uzturēt savu valsti. Eiropas Savienībai ir vienalga, ja mēs pārtopam par „mazo Krieviju” – ja mēs tā vēlamies, tad – lūdzu! Bet vienkārši ir jāpaņem Satversme un jāskatās, vai izglītības sistēma veicina [Satversmē ierakstītos] mērķus. Divus miljonus cilvēku izglītot divās sistēmās – tas dārgi maksā.

Frančiem ir sakāmvārds – visu saprast nozīmē visu piedot. Lūk, tie, kas mācās krievvalodīgajās skolās, bieži nesaprot latviešus. Ja Latvijā būtu situācija, ka cilvēka tautību nevar identificēt pēc viņa izturēšanās un runas veida, tad varētu apgalvot, ka Latvijā ir izzudusi diskriminācija. Asimilācija nav pārtautošanās. Šis vārds ir cēlies no latīņu vārda „simil” – „līdzīgs”. Ir jālīdzinās pamattautai.

Cilvēks var būt jebkādas tautības, bet viņam ir jāievēro šīs zemes Satversme. Ir jāsaprot, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt lojāliem Latvijai. Un tas nozīmē – nevis atbalstīt kaut kādas relatīvas padomju versijas par Latvijas vēsturi, bet saprast to. Latvija nebija okupēta? Protams, Latvija bija okupēta, un okupācijas laikā radās aiza starp latviešiem un krieviem. Latvieši šķita asimilējušies par padomju pilsoņiem, un padomju pilsonis runāja krieviski.

ES NESAPROTU KRIEVISKI!

Kā pārvarēt daļas krievu kopienas aizvainojumu? Viņi argumentē, ka 20 gadus Latvijā ir bijuši atstumti.

Varbūt latviešiem nevajadzētu uzskatīt krievus par tādiem, ar kuriem kopā neko nevar pasākt. Tāpēc vajag strādāt kopā! Nevis ir „krievu kolektīviņš” un „latviešu kolektīviņš”. Būtu labi, ja latvieši apzinātos, ka viņiem pašiem nav jāiesaistās naida kurināšanā. Es apzināti nemācos krievu valodu, Latvijā dzīvodama. Un nevis tāpēc, ka man riebtos krievi, bet tāpēc, ka diezgan izaicinoši skatās man acīs un mēģina no manis izvilkt, ka es tagad runāšu krieviski. Es saku – es nesaprotu krieviski! Es atklāju, ka ar strādniecēm, kas remontēja mūsu kāpņutelpu un ar kurām pārējie iedzīvotāji runāja krieviski, var sarunāties latviski! Jūs varat izdzīvot Latvijā, nemākot krievu valodu?

Ne tik vien varu – vai es izskatos nelaimīga? Es pārciešu šādus tādus apvainojumus, dažreiz savs humora moments sanāk. Bet pēdējais, ko es vēlos, – būt nejauka pret krieviem tikai tāpēc, ka viņi mani piespiestu atbildēt krieviski. Es esmu laipna un sirsnīga pret krieviem, un ļoti daudzi pāriet uz latviešu valodu, jo viņi redz, ka citādi nevar. Kad krievi pūlas runāt latviski, tas prasa pacietību no latviešiem. Visvieglāk viņus „atšūt”, runājot ar viņiem krieviski un nevērīgi pret viņiem izturoties. Taču ļoti jāuzmanās indivīdus mērot ar stereotipu olekti.

Jūs ar Latvijas mazākumtautībām varat dalīties pieredzē – ko nozīmē būt minoritātei citā valstī?

Pirmais – ko saprotam ar minoritāšu tiesībām? Ka tev pašam par savu identitāti ir jārūpējas. Otrs – to var izdarīt, nenicinot kopējo kultūru un valodu. Īstenībā latviskuma uzturēšana man pašai ir ļoti daudz devusi. Kad strādāju austrāļu skolā, man brīvdienās bija daudz ko darīt – es spēlēju teātri, uzturējos rakstnieku sabiedrībā, man bija ļoti bagāta dzīve, salīdzinot ar to, kas bija daudziem vietējiem. Mani kolēģi no brīvdienām atgriezās un stāstīja, ka visu laiku kārtojuši māju vai ravējuši dārziņu, bet es bieži vien nakts vidū tikai biju atbraukusi no latviešu kopienas pasākumiem.

Vai Latvijā ir divkopienu sabiedrība?

De facto ir. Un mums ir jādara viss, lai to mazinātu. Visa latviešu valodas nākotne ir mūsu rokās, un mēs patiešām nevaram savu labvēlību dalīt ar citiem. Mēs dzīvojam vienā valstī, tāpēc visiem jāsazinās vienā valodā.

Mēs 20 gadus esam integrējuši sabiedrību, taču nekas daudz no tā nav sanācis. Vai nav jau par vēlu ko darīt?

Ja mēs neko nedarīsim, tad būsim „mazā Krievija”. Nekas nav par vēlu, tikai ir jābūt gudram. Ja tagad ir par vēlu, tad es eju kārties. Šeit nav runa par sāpēm vai vēstures pāridarījumiem. Šeit ir runa par to, būs vai nebūs Latvija.

 

Komentāri (130)

buchamona 07.09.2012. 12.20

Ļoti pareiza doma – nevajag mācīties krievu valodu, būs vieglāk ar krieviem sarunāties latviski. 🙂 Arī mani bērni nerunā krieviski un tādēļ runā ar krieviem latviski, vai sliktākajā gadījumā – angliski. Tad jau labāk papildus mācīties kādu Eiropas valodu, dzīvojam taču ES

+36
-5
Atbildēt

19

    Signija Aizpuriete > buchamona 07.09.2012. 12.58

    —–rinķī apkārt Tur jau ir tas āķis, ka uzķerties uz Krievijas “investīciju” āķa LR ekonomikai būtu pašnāvība. Krievijas nauda nav brīva no politikas. Cik Tu vari nosaukt ” veiksmes stāstus” kuri ir “uzrakstīti” ar Krievijas naudu Latvijā? Palaid visas savas ” mašīnas” un apkopo datus:)
    ==============================================================================
    ‘Palaist’ vajag smadzenes, lai APJĒGTU esošo globalizācijas/amerikanizācijas procesu. Nauda aizplūst no Krievijas – un nonāk Latvijā, jo gan Krievija, gan Latvija pēdējo divdesmit gadu amerikanizējas straujāk kā R-Eiropas valstis. ‘Mēs esam tuvāk nekā Šveice!’ – tas 1990-o gadu Parex mārketinga sauklis ir arī šodienas realitāte – un nekāda nacionālistu vāvuļošana nekad neapturēs naudas (kapitāla) brīvo kustību.

    +3
    -20
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > buchamona 07.09.2012. 12.32

    ——–
    Nevajag mācīties krievu valodu, lai Krievijas investīcijas Latvijā apgūst Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, bet latviešiem jāturpina pamest sava valsts labākas dzīves meklējumos un jādodas uz Angliju, Īriju, ASV – ?
    Prātiņ, nāc mājās! Laiks taču apjēgt – dzīvojam Eiropas Savienībā, kurā gluži tāpat kā Krievijā valda naudas totalitārisms:

    ‘(..)Lai vai kā, nauda turpina lielos apjomos aizplūst no Krievijas, bet Latvija ir viena no tās saņēmējvalstīm – krievu investīciju skaits pie mums divos gados ir četrkāršojies.’

    Plāns B

    http://www.ir.lv/2012/8/15/plans-b-3

    +3
    -18
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > buchamona 07.09.2012. 13.07

    ——-
    Mani interesē dzimtā valodā.

    +1
    -11
    Atbildēt

    0

    dace_roze_lmt_lv > buchamona 07.09.2012. 18.20

    “rinķī apkārt Ļoti pareiza doma – nevajag mācīties krievu valodu, būs vieglāk ar krieviem sarunāties latviski”

    Piekrītu, ar tādiem idiotiem, kā jūs esat, krieviem jāsazinās latviešu valodā.

    Bet ar normāliem latviešiem krieviem jārunā krievu valodā, jo tikai krievu valodā krievs var izteikties niansēti un pilnībā.

    Vai latvietis ir normāls vai idiots, uzreiz redzams pēc viņa uzvešanās. Ja viņš runā tikai latviski, tātad viņš ir idiots; bet ja viņš ar tevi runā krievu valodā, tātad tas ir īstais inteliģents un labi izglītotais — pat nevis latvietis, bet — CILVĒKS.

    Jo latvietis, krievs utt., tie nav īsti cilvēki, jo viņi ir ieciklējušies savās čaulās. Un tikai CILVĒKIEM nav svarīga valoda. Tādu daudz arī starp latviešiem, kas labprāt runā krievu valodā: akademiķis Stradiņš, profesors Viktors Kalnberzs, pat ārzemju latvieši, kuri brīvprātīgi iemācījušies šo cēlo valodu, Nils Muižnieks, Ilze Brand-Kehre. Ja jūs atbrauksiet uz visattālāko un vislatviskāko Latvijas vietu, arī tur vietējie latvieši labprāt runās ar jums krievu valodā, tātad īsta inteliģence piemīt ne tikai profesoriem un politoloģiem, bet arī parastajiem latviešiem.

    Savukārt prastums un vulgaritāte dzīvo arī starp tā saucamajiem “inteliģentiem”, piem., visprastākā sieviete ir it kā profesore Druviete, vai it kā politiķi Dzintars un Dobelis. Šo trijotni latvieši sauc par DDD: Druviete, Dzintars un Dobelis. Tātad trīs reizes “D”, jeb katrs no viņiem ir duraks kubā.

    +3
    -13
    Atbildēt

    0

    Egitazz > buchamona 07.09.2012. 20.27

    Latvijas Banka)
    =====
    Latvijas bankai ir slikti, jo arī jau tur ir krievu nauda?
    kas par Rīgas banku? domāta Rīgas Komercbanka? no kura laika riskanta darbība vērtspapīru tirgū ir krievu naudas vaina? tu paskat, droši vien ASV banku bankrotā arī krievu nauda vainīga, spāņu banku problēmās arī krievi vainīgi:)

    šprotu “skandālam” ir gauži vienkāršs izskaidrojums – Krievijā ir citas benzpirēna normas. padiskutēja un rezultātā atrada kompromisu – par nožēlu tiem, kas tā gribēja politiku “piešūt” šai lietai

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    Helmuts Jauja > buchamona 07.09.2012. 17.22

    sasmējos! Ir jau laba doma par tām darbavietām. Man, savukārt, nāc prātā Malaizijā piedzīvotais pārsteigums. Tur iedzimtie ir malaji, bet ir 2 ļoti lielas etniskas minoritātes ķīnieši un indieši. Pašiem malajiem ir tik liela valsts protekcija gan daraba tirgū, gan izglītībā (budžeta vietas tikai malajiem, minoritātēm atvēl tikai pāris procentu studiju vietu utml.). Bet, ko domā, malaji ir tik kūtri, ka neskatoties uz visu to, nespēj konkurēt ar minoritāšu pārstāvjiem. Tad nu rodas jautājums – vai tā protekcija patiesībā nav “lāča pakalpojums”?! Būtu gan joki, ja paši uzstādītu sev prasības būt tik un tik ekonomiski vai sociāli aktīviem, lai varētu būt Latvijas valsts pilsoņi.

    +4
    -4
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > buchamona 07.09.2012. 19.42

    dzeris49
    dod nevis par 50000 lielu nekustamā īpašuma iegādi, bet gan par, vismaz, 10 darbavietām, vai kaut kā tā?

    Kādas “darbavietas”? Tik pat iluzoras, kā nauda par nekustamiem, vai akcijām. Jums, Zatlera faniem, katru dienu vajadzētu stāvēt pie viņa namdurvīm ar lūgumu atcelt uzturēšanās atļauju dalīšanu.

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    dro > buchamona 07.09.2012. 14.52

    nulle…Jā par frančiem arī esmu dzirdējis.. .
    ____________________
    Par ko vēl esi dzirdējis? Vai tik tev nav absolūtā dzirde, pamēģini dziedāt:)

    +13
    -8
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > buchamona 07.09.2012. 14.39

    ……..Jūlijs Daniševskis, 5. aprīli (23. 3.) laikrakstā „Sociāldemokrats” pamācīja tos, kas pirmā kārtā gribēja rūpēties par latviešu tautas nacionālajām interesēm:

    „Tagad nav patstāvīgas un pat gluži autonomas vislielākās valstis: asiņainajā kaŗā uzstājas stingri vienotas valstu koalīcijas… Vai latvju ‘darba tautai’ rūpēties vienīgi par sevi, neatkarīgi no tā procesa, kuŗš novērojams visā lielajā sabiedriskajā ārpasaulē?… Ne Latvija tagad pirmā vietā stādama, bet Eiropa. Izglābsim Eiropu, izglābta būs arī Latvija.”…
    http://zagarins.net/jg/jg58/JG58-62_Germanis.htm

    sveiciens Daniševska mazdēliem!

    idejas dzīvo!

    +9
    -4
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 07.09.2012. 13.54

    Skaidrs, ka viena oficiāla ES valoda būtu jāievieš, jādomā, angļu, un tas nekādi netraucētu zināt un runāt dzimtā valodā.
    Cita lieta, ka to nekad neizdarīs, tāda pārprasta patriotisma dēļ, pirmie nobļautos franči, utt.
    Un bilingvalā izglītība arī būtu jāievieš visās Latvijas skolās – latviešu un angļu valodā, tas strauji celtu absolventu konkurentspēju, cik zinu, daudzās valstīs kaut kas līdzīgs ir.

    +15
    -10
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > buchamona 07.09.2012. 19.38

    nulle
    Vai tavi debilie draudziņi, kas nevar nokārtot eksāmenus, lai tiktu pie Latvijas pilsonības, māk vēl kādu bez krievu?

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 07.09.2012. 13.09

    Un kāpēc šī valdība nevar mainīt to likumu par tām uzturēšanās atļaujām, un noteik, ka tās dod nevis par 50000 lielu nekustamā īpašuma iegādi, bet gan par, vismaz, 10 darbavietām, vai kaut kā tā?
    Kaut, jāpiekrīt RA, ar tām Krievijas investīcijām tā šaubīgi ir, arī Lietuvai tur bija lielas ziepes, un tas nākotnē var būt šantāžas ierocis, pilnībā jau no tām atteikties diezin vai varēs, tad lai, vismaz, rada darbavietas.
    Mani sajūsmina, ka kas tur taisās aizklapēt to JV, kaut tas ir turpat puse no Jūrmalas biznesa ienākumiem, un kāda no tā jēga, ja turpat visa Jūrmala, un arī liela daļa no Rīgas, sen pieder krieviem?

    Un īsti nesaprotu, tad mums ir vai nav tā valsts programma pakāpeniskai pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā, apmēram, kā igauņiem, kur tas viss notiek lēni un pakāpeniski, bet, neatvairāmi?
    Un, ja ir, tā konseveknti arī tiek īstenota?
    Vai arī vienā rāvienā uztaisīja to bilingvālo izglītību, un tālāk viss apstājies?

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 08.09.2012. 10.19

    koplants. Deviņdesmito gadu sākumā bija tāda Rīgas banka, kura tā pat kā Baltijas banka un pēdējā šajā sarakstā – Parex savu kaklu nolauza Krievijas vērtspapīru tirgū. Latvijas Krājbanku viens Krievijas pilsonis vnk nozaga, šinī gadījumā runa ir par morāli, ar kādu nenākas sastapties ES 🙂

    Par Brīvo Vilni, cik atceros interviju ar viņu vadību, tad Krievijas tirgus viņus nostādīja uz pareizā ceļ – viņi atrada sev jaunu, stabilu tirgu un ieguva sev mācību, nekad vairs nebalstīties uz Krieviju kā uz uzticamu tirdzniecības partneri, tieši tā pat viss beidzās ar Grūzijas vīna boikotu Krievijā. Gruzīņi sameklēja sev citu tirgu un līdz ar to sāka darināt arī labāku vīnu 🙂

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > buchamona 07.09.2012. 16.09

    >dzeris 49 un nulle bez numura

    Taisni vai žēl noraudzīties kā jūs te nabadziņi mocaities, tai vietējā šaurībā. ….

    Sirsniņas rautin raujas Eiropu, uz globālizēto Pasauli, kur varētu sprančiem Marseljēzu un vāczemniekiem Gott strafe England likt dziedāt englenderu mēlē!…bet te!….-nav kur albatrosiem, Daniševska mazdēliem izplēst spāŗnus….vislaik tik aste bluķī.

    +13
    -6
    Atbildēt

    0

    Laimīgā :) > buchamona 07.09.2012. 23.45

    actiņai
    Kāpēc tieši krieviski? Kārtīgiem cilvēkiem vienalga, kādā valodā runāt. Krievu valoda Latvijas teritorijā vienmēr ir bijusi uzspiesta. Tikai tad tā šeit dzīvo bez palīdzības, nu, Lindermaņa “sirdsapziņas” bruņiniekus neskaitot.

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 07.09.2012. 13.00

    egde. Un kāds visam šitam, ko Tu te raksti ir sakars ar krievu valodu? 🙂

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 07.09.2012. 12.59

    Nulle. “Īsts latvietis” , ja viņš ir izvēlējies dzīvot ārpus Latvijas, vismaz B1 līmenī pārvaldīs tās savas mītnes zemes valodu, kurā viņš ir izvēlējies dzīvot, un neuzbāzīsies vietējiem ar savu vienīgo viņam zināmo svešvalodu – angļu,ja viņš piemēram dzīvo Norvēģijā, Zviedrijā, vai Vācijā. 🙂

    +20
    -2
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 07.09.2012. 12.45

    Tur jau ir tas āķis, ka uzķerties uz Krievijas “investīciju” āķa LR ekonomikai būtu pašnāvība. Krievijas nauda nav brīva no politikas. Cik Tu vari nosaukt ” veiksmes stāstus” kuri ir “uzrakstīti” ar Krievijas naudu Latvijā? Palaid visas savas ” mašīnas” un apkopo datus:)

    Es Tev varu pēc atmiņas, ” uz sitiena” nosaukt pretējus stāstus – 4 banku bankroti ( Rīgas banka, Baltijas banka, Parex banka, Latvijas Banka), Brīvā viļņa šprotu skandāls Krievijā utt, gaļas trači, kurus regulēt spiesta ES – kas to visu var atcerēties.

    +26
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 07.09.2012. 13.20

    nulle. Tu domā tieši tādās kategorijās, kā tas no PSRS sabraukušais ” lumpen – proletariāts,” kurš uzskata, ka viņam ir visas ” tiesības” ar latvieti Latvijā runāt krieviski.:)

    +29
    -3
    Atbildēt

    0

ilmisimo 07.09.2012. 11.53

Ja mēs neko nedarīsim, tad būsim „mazā Krievija”. Nekas nav par vēlu, tikai ir jābūt gudram. Ja tagad ir par vēlu, tad es eju kārties. Šeit nav runa par sāpēm vai vēstures pāridarījumiem. Šeit ir runa par to, būs vai nebūs Latvija.
_________________________-
Lūk tā.

+31
-3
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > ilmisimo 09.09.2012. 18.05

    ——-
    ‘Vot’, šitā rīkojas gudro Rietumu profesoru lekciju apmeklētāji:

    ‘Es esmu izaugusi ar latviešu literatūru, bet vai jūs zināt, ka Upīša “Zaļā zeme” vairs nav skolu programmā?’ H.Demakova, bij. kultūras ministre
    (‘Demakova: ar kultūru stiprina nacionālo valstiskumu’. LA,21.08.2012)

    Tā skaļi klaigājot par ”mazo Krieviju”, pārvērš Latviju par ‘ES nomali’ – vienu gadu izmet no skolu programmas Raiņa ‘Uguns un nakts’, tad Upīša ‘Zaļā zeme’ – tagad plāno izmest no Dziesmusvētku repertuāra R.Paula un J.Petera ‘Manai Dzimtenei’:

    ‘ Svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss par šo dziesmu, kas lielā pacēlumā ir skanējusi ikkatros Dziesmu svētkos, saka: «Man šķiet, ka tās laiks ir beidzies. Vairs nevajag draudēt tautai ar asins lietu un piekto gadu, kas vēl nāks. Dzīvojam jaunā laikmetā, tāpēc jāskatās uz citām vērtībām. (..) Vietā nācis cits (vēstījums): saule latvi sēdināja tur, kur gali satiekas» (Neatkarīgā, 2012. gada 4. septembris). ‘

    Kam bail no piektā gada?

    http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/79202-kam-bail-no-piekta-gada.htm

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

kristaps_drone 07.09.2012. 14.31

Pirmām kārtām ir jābeidz jaukt galvu cilvēkiem, nepareizi lietojot terminu “mazākumtautība”. Pie mums krievvalodīgo masas nospiedošais vairākums nekādā gadījumā nav minoritāte, viņi ir okupanti (pensionētie padomju armijas militāristi, čekisti un viņu ģimenes locekļi), kolonisti, kas te ir nelikumīgi ieradušies krievu okupācijas laikā! Pa okupācijas gadiem un pēc neatkarības atgūšanas šie okupanti un kolonisti pieražoja pēctečus, kuri arī nepieder pie minoritātes! Minoritātes ir tā saujiņa krievu – kādi knapi 10%, kā arī pāris % lietuvieši, igauņi, poļi utt., kas šeit jau dzīvoja līdz 1940. gadam un viņu pēcteči! Okupantus, kolonistus un viņu pēctečus ir jāsauc īstajos vārdos, nevis par minoritāti! Kas attiecas uz krievu skolām – tas bija valdošo gļēvlatviešu noziegums, ka pēc neatkarības atgūšanas nenotika pāreja uz mācībām tikai valsts valodā!

+30
-7
Atbildēt

1

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu