fbpx

Mītisks pētījums par mītiem Latvijā 51

Foto: Dāvis Valbaks, F64
Reinis Lazda
Print Friendly, PDF & Email

Māris Cepurītis un Rinalds Gulbis savā pētījumā ieguvuši bezjēdzīgus un neinterpretējamus rezultātus

Ar lielu troksni 28. jūnijā tika prezentēts Māra Cepurīša un Rinalda Gulbja pētījums par mītiem Latvijas sabiedrībā, kurā teikts, ka mēs neesam nemaz tik pozitīvi noskaņoti pret demokrātiju, dalību Rietumu politiskajās un ekonomiskajās starpvalstu struktūrās, bet lielākā daļa iedzīvotāju labprātāk redzētu Latviju Krievijas apskāvienos.

Iepazīstoties ar pētījuma materiāliem detalizētāk, izrādās, ka radītais troksnis ir stipri pārspīlēts vai nu, apzināti vēloties sabiezināt krāsas, vai vienkārši nemākulīgas pētniecības rezultātā. Nenoraidot pētījuma un diskusijas svarīgumu Latvijā, tomēr iegūtie rezultāti ir jāvērtē kritiski.

Pirmais uzkrītošais šī it kā nopietnā pētījuma trūkums ir tā izvairīšanās no kvalitatīvu, zinātnisku avotu izmantošanas. Autori, lai gan kritiski analizē sabiedrībā eksistējošus mītus, paši turpina tādā pašā garā. Tur, kur atsauces tiek izmantotas, tās pārsvarā ir nevis uz nopietnu zinātnisko literatūru, bet publicistiskiem rakstiem. Vietām apgalvojumi tiek pausti vienkārši tāpat, bez jebkāda pamatojuma.

Piemēram, 45. lappusē tiek norādīts: „jāatzīmē, ka līdz [1940. gadam] [..] mazākumtautības bija lojālas Latvijas valstij”. Varētu domāt, ka tūliņ tiks minēta atsauce uz pētījumu, kurā ir izdarīts tāds secinājums. Diemžēl – nē. Domāju, ka arī iepazīšanās ar dažu neatkarības laika „Rigasche Rundschau” vai „Сегодня” numuru saturu autoriem liktu saprast, ka ne viss ir bijis tik rožaini.

Bet tā vēl ne tuvu nav galvenā problēma. Galvenā problēma ir tā, ka arī iegūtie dati būtībā nav izmantojami, lai saprastu, kā domā Latvijas sabiedrība. Pirmkārt, viens no iedzīvotāju aptaujas kvalitātes rādītājiem ir tādu jautājumu uzdošana, kas ir saprotami pēc iespējas viennozīmīgāk, kurus respondentiem nav iespējas pārprast. Pētījuma autori norāda, ka ir izvēlējušies pētīt mītus, kas tiek bieži atspoguļoti presē, sabiedrībā.

Ir jāapzinās, ka, veidojot naratīvu propagandiskos nolūkos, tas tiek apzināti veidots neskaidrā formā, lai būtu pēc iespējas grūtāk sniegt skaidrus pretargumentus un lai pēc iespējas lielāka cilvēku daļa (nereti ar pavisam atšķirīgiem politiskiem uzskatiem) spētu piekrist apgalvojumiem.

Diemžēl pētnieki ir gājuši šo neskaidro apgalvojumu pavadā, iegūstot bezjēdzīgus un neinterpretējamus rezultātus.

Piemēram, mani samulsināja skaļi izskanējušais apgalvojums „Latvijai PSRS sastāvā klājās tīri labi”. Lai arī esmu atklāts totalitārisma pretinieks un Latvijas neatkarības zaudējumu neuzskatu par kaut ko pozitīvu, tomēr šajā jautājumā, ļoti iespējams, būtu izvēlējies atbilžu variantu „drīzāk piekrītu”. Kāpēc? Jo objektīvi Latvijas vēsturē ir bijuši arī daudz smagāki vēsturiski periodi, kuros karš, bads, slimības vai iekarotāju veikta iedzīvotāju slepkavošana paņēma lielas daļas iedzīvotāju dzīvības. PSRS okupācijas periodā tomēr bija miers, bada nebija, arī veselības aprūpe bija ja ne Rietumeiropas līmenī, tad acīmredzami labāka nekā Āfrikā vai lielākajā daļā Āzijas noteikti. Varēja būt sliktāk.

Ja pētnieki būtu gribējuši uzdot viennozīmīgi saprotamu jautājumu, tad to varētu formulēt drīzāk šādi: „Ja Latvija no 1940. līdz 1991. gadam būtu bijusi neatkarīga valsts, tai klātos sliktāk nekā PSRS sastāvā”. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādā gadījumā iegūtie rezultāti būtiski atšķirtos.

Vēl viens uzkrītoši mulsinošs apgalvojums: „Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts”. Vai tas vispār ir mīts? Ziņās un komentāros bieži tiek lietotas frāzes „Vecās ES valstis” vai „Eirozonas valstis”, kas veido Eiropas Savienības kodolu. Latvija šajā kodolā neietilpst.

Līdzīgs ir arī apgalvojums „Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs”. Protams, tieši tāpat kā Latvija izmanto Rietumvalstis! Starpvalstu sadarbība vispār notiek savstarpēja izdevīguma ietvaros. Pētījuma autori acīmredzot nav iedomājušies, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga – un ka Latvijas iedzīvotāji varētu tā uzskatīt!

Faktiski tikai daži apgalvojumi ir uzskatāmi par korekti formulētiem un tālāk analizējamiem. Protams, tie nebūt nav tie, kas ģenerē vislielāko pārsteiguma un kontroversijas devu.

Otrkārt, kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas ar attieksmes formulēšanu pret jau sagatavotiem apgalvojumiem nav labs veids, kā izprast sabiedrības domāšanas veidu! Tādā pētījumā netiek atklāts pārliecības dziļums, gatavība mainīt savu pārliecību, sastopoties ar citiem apgalvojumiem. Pētījuma kvalitāte būtiski iegūtu, ja tiktu papildināta ar kvalitatīvo daļu – iedzīvotāju intervijām, fokusgrupu diskusijām.

Tāpat būtisks pētījuma trūkums ir tas, ka netiek analizētas atšķirības vecumgrupās un citās sociāli demogrāfiskās grupās, neskaitot sadalījumu pēc respondenta tautības. Mums netiek dota iespēja izprast, vai apgalvojumiem vairāk piekrīt inteliģenti vai vienkāršā darba strādnieki, pilsētnieki vai laucinieki, algota darba strādnieki, pensionāri vai skolēni, turīgāki vai nabadzīgāki sabiedrības pārstāvji, viendabīgas vai it kā nesaistītas grupas. Reālā politiskā procesā ir liela nozīme tam, vai uzskatu pārstāv aktīvi un izglītoti cilvēki, kuri ir gatavi savu viedokli skaidrot vēl un vēl, vai arī tas ir politikas garāmgājēju viedoklis. Tā vietā tiek likts uzsvars uz vienu vienīgo demogrāfisko rādītāju – nacionālo piederību. Vai autori vēlas īpaši uzsvērt, pat saasināt nacionālās atšķirības?

Zemāk tabulā esmu iekļāvis visus pētītos apgalvojumus, pētījuma autoru izpratni par šo apgalvojumu jēgu, kā arī savus komentārus, kā vēl Latvijas iedzīvotāji varētu būt tos interpretējuši.

Pētītais apgalvojums Autoru izpratne Mani komentāri
1. Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nespēj pastāvēt Latvijai ir jāpievienojas kādai citai valstij, jo mēs paši nespējam pārvaldīt valsti Vai tad Latvija ir nacionāla? Latvieši ir tikai 62%, tātad Latvija nemaz NEPASTĀV kā nacionāla valsts. Tā varētu pastāvēt kā nacionāla vienīgi tad, ja tiktu izsūtītas minoritātes, bet tas, protams nenotiks. Tātad apgalvojums, ja uz to paskatās šādi, ir tikai loģisks.
2. Nacionālistiskā politika ir novedusi valsti krīzē Krīzes cēlonis ir latviešu koncentrēšanās uz nacionālajiem jautājumiem ekonomisko vietā, kā arī krievvalodīgo iedzīvotāju atstumšana no dalības valsts pārvaldē Kas ir „nacionālistiskā politika” – domāju, ka daļa respondentu ir to izpratuši kā aizgājušo gadu politiķu publisku koncentrēšanos uz nacionālistiskiem jautājumiem, aizkulisēs tikmēr risinot pavisam citus jautājumus. Gaida Bērziņa demisija kā papildus apstiprinājums šādam uzskatam
3. Man labāk patiktu, ja mūsu valstī pie varas būtu viens līderis ar plašām pilnvarām Latvijas iedzīvotāji vēlas „stingro roku” – autoritāru, nedemokrātisku valsts pārvaldi Jautājums ir formulēts tik neskaidri, ka ietver arī vēlmi pēc prezidentālas iekārtas un vēlmi pēc stabilas un rīcībspējīgas vadības pretstatā nebeidzamajām nestabilajām koalīcijām. Piemēram, Ušakovs kā Rīgas mērs ir ar daudz plašākām iespējām nekā Birks vai Aksenoks.
4. Kopumā Krievijā šobrīd ir labāka valsts pārvalde nekā Latvijā Šis apgalvojums ir kopumā korekts Apgalvojums ir kopumā korekts, tomēr uz to var attiecināt daļu to argumentu, kas parādās pie 3. punkta
5. Latvijā mazākumtautību pārstāvjiem demokrātisko tiesību ir daudz mazāk nekā latviešiem Latvijā pastāv krievvalodīgo diskriminācija, varbūt pat genocīds Vai tad nav tā, ka starp nepilsoņiem latviešu praktiski nav? Līdz ar to šo jautājumu var uztvert kā jautājumu par nepilsoņiem, kuriem objektīvi ir mazāk demokrātisko tiesību – iesaistīties partijās, vēlēt un tikt ievēlētiem.
6. Latvijai PSRS sastāvā klājās tīri labi PSRS bija veiksmīga politiskā un ekonomiskā iekārta. Iesaistoties tajā, Latvija tikai ieguva Tīri labi salīdzinājumā ar ko? Par spīti deportācijām un rusifikācijai, latvieši izdzīvoja, joprojām dzīva ir daļa tradīciju, tika saglabāti pilsētu vēsturiskie centri u.tml. Tātad varēja būt sliktāk.
7. Iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja ekonomisko lejupslīdi Latvijā Iestāšanās ES bija kļūdains lēmums, kas radīja virkni ekonomisku problēmu Iestāšanās Eiropas Savienībā bija viens no cēloņiem kredītu pieplūdumam Latvijā un nekustamo īpašumu burbulim, kas tiešām bija cēlonis krīzei. Piekrišana šim apgalvojumam neizslēdz uzskatu, ka ilgtermiņā dalība ES ir izdevīga Latvijai
8. Eiropas Savienības vadībai ir vienalga, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji ES strādā tikai lielo valstu interesēs, mazo valstu iedzīvotāji ir tikai līdzeklis, lai nodrošinātu labklājību Vācijā, Francijā u.tml. Latvijas 2 miljoni ir niecīga daļa no visiem 500 miljoniem ES iedzīvotāju. Objektīvi Latvijas iedzīvotāju problēmas nav centrālais jautājums Eiropas Savienībā
9. No Latvijas līdzdalības Eiropas Savienībā labumu gūst tikai neliela cilvēku grupa Pastāv šaura kliķe, kas izmanto ES labumus, kamēr pārējie Latvijas iedzīvotāji cieš Var pastāvēt uzskats, ka vairums Latvijas iedzīvotāju nav uzņēmīgi un neprot vai negrib pilnā mērā izmantot visus labumus, ko sniedz dalība ES
10. Latvija Eiropas Savienībā ir otrās šķiras valsts tas pats, kas 8. apgalvojumam Latvija neietilpst ES valstu kodolā, jo ir jauna dalībvalsts, kas nav Eirozonas valsts. Pozitīva atbilde nav neloģiska un nepieprasa noraidošu attieksmi pret ES.
11. Rietumvalstis Latviju izmanto savās interesēs tas pats, kas 8. apgalvojumam Pozitīvu atbildi uz šo apgalvojumu sniegs arī tas, kurš uzskata, ka starpvalstu sadarbība ir abpusēji izdevīga – iegūst gan Rietumvalstis, gan Latvija.
12. Es pozitīvi vērtēju to, ka PSRS sagruva PSRS bija jāsaglabājas, un Latvijai bija jāpaliek tās daļai „Sagrūšana” ir spēcīgs vārds, kas drīzāk asociējas ar to gadu haosu, lai gan varbūt iedzīvotāju skatījumā labāka būtu bijusi pakāpeniskāka, mierīgāka PSRS likvidēšana (ja vien tas būtu bijis iespējams).
Vienkāršiem cilvēkiem Latvijā šobrīd būtu labāk, ja mēs būtu NVS, nevis Eiropas Savienības valsts Šis apgalvojums ir kopumā korekts
Latvijai kā valstij šobrīd būtu labāk, ja tā būtu NVS, nevis Eiropas Savienības valsts (ir ok) Šis apgalvojums ir kopumā korekts
Latvijas ekonomikas glābiņš ir ciešāka sadarbība ar Krieviju un NVS valstīm Latvijas iesaistīšanās Rietumvalstu saimē ir kļūda, iesaistīšanās NVS dotu lielāku labumu Neapšaubāmi, jo sadarbība (eksports) ir lielāka, jo labāk ekonomikai. Krieviju un NVS nevajag ignorēt, bet izmantot ekonomiskā uzplaukuma veicināšanai Latvijā. Pozitīva atbilde atkal nenozīmē noraidošu attieksmi pret izvēlēto ārpolitikas un ekonomisko kursu.

 

 

 

Autors ir sociālais un organizāciju psihologs, pētījumu metodoloģijas eksperts

 

Komentāri (51)

Andis 02.07.2012. 14.07

Ir ļoti nepatīkami redzēt, kā šādas tendenciozas aptaujas tālu izskan ārpus Latvijas robežām. Bija nepatīkami lasīt lietuviešu komentārus zem raksta ar skaļo virsrakstu “Latvieši ilgojas pēc PSRS laikiem” viņu ziņu portālā, protams, vēl “skaistāk” tas izskatījās krievu ziņu portālos, kur šī ziņa vispār (dažas dienas pirms ziņas par šo aptauju parādījās Latvijas masu informācijas līdzekļos) bija topā. Varat tikai minēt, kādi tur bija komentāri. Uzskatu šo “aptauju” par kārtējo ņirgāšanos par šo valsti, par katru no mums. Tas nav tikai nekvalitatīvs darbs, tā ir daļa no gudri organizētas kampaņas, lai mēs noniecinātu paši savu valsti. Un tās noniecināšana pēdējos 20 gadus ir mūsu lielākā kļūda, daudz lielāka, nekā visas pārējās.

+26
-2
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > Andis 02.07.2012. 15.34

    ——
    Tad vajag labot ”kļūdu” ! Slavēsim mežonīgo kapitālismu, slavēsim pieaugošo Latvijas tautas dilšanu (depopulācija) un Latvijas zemes iztukšošanos (emigrāciju)? Prātiņ, nāc pie Gata!
    Pat mājsaimnieces jau sen ‘atkodušas’ šos pētniekus un datu interpretācijas specālistus – un savos mājsaimnieču žurnālos izmej kaktiņus, cepurīšus, lerhus u.c. ījabiešus:

    ‘(..)Šie akadēmiski izglītotie puiši ir iemācījušies manipulēt ar vārdiem un publiskajā telpā izmanto lielākoties veiklu smadzeņu presēšanas metodi.
    Šie vārdi ir sagrozīti, nepatiesa informācija, secinājumi absurdi, bet gana iedarbīgi un iedarbojās tāpēc, ka Latvijā dzīvojošie jau nezina, kā pasaulē dzīvo. Latvijā dzīvojošajiem nav instrumentu, ar ko atspēkot apsūdzības sociālpolitiskajā šizofrēnijā vai ilgās pēc mierīgas dzīves, bet uz dzīvi attīstītās valstīs pārcēlušies latvieši izmanto šo instrumentu labumus…un norobežojas no notiekošā absurda Latvijā.’

    Laima Kota par Populares Latvija/ SKDS pētījuma ‘Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte. Latvijas iedzīvotāju ideoloģiskais portrets’ datu interpretāciju.

    (‘Sava aste.LV.’18.05.2012.Patiesā dzīve)

    0
    -12
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 02.07.2012. 17.11

    Es lepojos ar savu valsti un to, ko tā pēdējos 20 gados ir sasniegusi. Ar valsti, protams, saprotu visu valsti, nevis tikai šauri tās politiķus un augstāko ierēdniecību.
    Visai sabiedrībai ir bijis grūti nomest padomju laika murgu. Līdzīgi kā alkoholiķiem, sabiedrībai ik pa brīdim ir bijusi vēlme mesties atpakaļ to laiku netikumos – tādos, kā:
    – “ko nu es, es nekas neesmu, nāks labāki valdnieki un visu nokārtos” (PSRS totalitārisms, ko sākumā uzspieda katram, bet tad jau visi pierada un kļuva no tā atkarīgi);
    – “valsti ir jāčakarē pie katras izdevības, bet par mani gan tai ir jārūpējas” (vienīgais veids, kā privātpersona varēja protestēt pret totalitāru valsti, bet negodīgiem slinķiem noder jebkurā valstī);
    – “manā vietā to izdarīs kāds cits” (padomju laikā iniciatīva tika sodīta – to padotie apguva ļoti labi);
    – “pārdošu to, kas man ir, tad kādu laiku vēl varēs neko nedarīt” (PSRS – un tagad Krievija tik ilgi izvilka, pārdodot dabas resursus čaklākām valstīm).

    Taču pēdējā krīze parādīja, ka nu tas būs izslimots. Man ir tā priekšrocība, ka pats pietiekami daudz aptauju organizēju tieši pašlaik. Labi zinu, kādas atbildes pašlaik sniedz uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem, ja aptauja ir organizēta godīgi – jo mana darba specifika prasa uzzināt īsto tautas viedokli, nevis mēģināt ko sagrozīt. Labprāt kādā brīdī par to uzrakstīšu, jo pēdējos pāris gados ir noticis ļoti pozitīvs lūzums latviešu apziņā. Tāpēc man šīs SKDS “aptaujas” rezultāti vispirms pārsteidza – un tad, kad ieraudzīju, kādi bija jautājumi – šokēja šāds apmāns gaišā dienas laikā. Šādas lietas kāds tomēr pasūta un šādam pasūtījumam ir noteikti mērķi.

    +18
    0
    Atbildēt

    0

My Paradise, My Rules 02.07.2012. 20.34

Cik zemam jābūt izglītības līmenim, lai varētu piekrist, ka Latvijai NVS varētu būt labāk nekā ES un citām tamlīdzīgām atziņām. Es, piemēram, nekad mūžā vairs nevēlētos dzīvot valstiskā veidojumā, ko “vada” “brālīgā” Krievija. Tad nu gan es emigrētu un prasītu jebkurai rietumu valstij politisko patvērumu. Mani nevaldzina ne toreizējā medicīniskā aprūpe, ne tukšie veikali, ne dzelzs priekškars, ne pelēcība un nospiedošais krieviskums visapkārt. Lai arī tajā laikā pagāja visa mana jaunība un jaunībā, kā zināms, zāle ir zaļāka un televizors rāda labāk, tomēr tos laikus es nevēlos. Bet man jau nekad neviens nevienā aptaujā neko nevaicā.

+18
-1
Atbildēt

2

    ——–
    Šos laikus vajag slavēt, tad ‘to’ laiku sociālos labumus atrāk aizmirsīsi:

    ‘ (..)– LM dati liecina, ka 2008. gadā 36% bērnu netika nodrošināts viss nepieciešamais dzīves gaitu uzsākšanai, 2010. gadā – jau 48,5%. 2010. gadā secināts, ka bērni ir otra lielākā trūcīgo grupa, trūcīgo bērnu skaits laikā no 2009. gada līdz 2010. gada beigām pieaudzis par pusotru reizi līdz 16,1%. Bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug, tāpat – bērnu īpatsvars, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos. Pieaug bērnu skaits, kas atstāti, vecākiem dodoties peļņā uz ārzemēm – 2010./2011. mācību gadā skolās mācījās 3325 šādi bērni,gadu iepriekš – 3126, 2008./2009. gadā – 2855. Bērni – viena no lielākajām sociālajām grupām, kas samaksājusi par Latvijas krīzes pārvarēšanas veiksmes stāstu? Ko darīt? ‘

    Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš

    http://nra.lv/latvija/75003-andris-berzins-vardarbiba-cietusais-berns-atriebsies.htm

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    Laimīgā :) > My Paradise, My Rules 03.07.2012. 00.26

    @edge_indran ——–

    Brīnos, ka es ar tevi iesaistos diskusijā (jau iepriekš atvainojos). Tātad, par bērniem. Statistika no TAVU LABO LAIKU enciklopēdijām liecina, ka latvieši sāka izmirt jau sākot ar 1950.gadu, pieaugums tika stimulēts un simulēts ar iebraucēju palīdzību. Protams, tagad nekas nemainās, tikai vairs nav beznacionalitātes tipu, kam te ierasties un ēst mūsu labumus. Nebija labi ne Padomijā, ne tagad, negribu būt nostaļģisks, bet latviešu tautai labie laiki beidzās jau 1940.gadā. Tāpēc lūdzu, dārgais edge, izbeidz kritizēt Latvijas Republiku un slavināt komunistus-paverdzinātājus
    (galu galā, jo tuvāk komunistiem, jo labāka dzīve)

    +12
    0
    Atbildēt

    0

Ligiña Doniña 02.07.2012. 17.28

Pētijuma viens no jautājumiem publikai-Latvija ka neatkariga nacionala
valsts nespej pastavet!?
Vienkārši šarmanti, negācija saknē un formulējums iz sofistu vācelītes a’la -“Tev ir tas, ko Tu neesi pazaudējis. Tu neesi pazaudējis ragus. Secinājums: Tev ir ragi! “

+16
-1
Atbildēt

2

    enjoy > Ligiña Doniña 02.07.2012. 17.40

    Jā, tas ir “vislabākais” jautājums, ja tas tiešām bija tā formulēts. Pētāmajiem uzreiz piedāvā pieņemt, ka valsts nav dzīvotspējīga, tikai jāizvērtē šīs dzīvotnespējas iztektības līmenis.

    Otrs labs jautājums, ka Latviju krīzē ievedusi tieši nac… kaut kāda politika. It kā krīzes nerodas no vairāku ārēju un iekšēju apstākļu neveiksmīga kopuma konkrētajai valstij. Ka var krīzi radīt tikai kāda tu nac.. politika?

    +10
    0
    Atbildēt

    0

    Kaspars Špūle > Ligiña Doniña 02.07.2012. 18.20

    saule_laime
    “Pētnieki” labi nodrošinājušies pret pārmetumiem par aptaujas saturu, jo katram aptaujātajam vispirms noskaitīja šādu mantru:

    Es Jums tagad nolasīšu vairākus apgalvojumus, kas ir izskanējuši Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Daļa cilvēku tiem pilnīgi piekrīt, citi drīzāk piekrīt vai drīzāk nepiekrīt, bet vēl citi tiem pilnīgi nepiekrīt. Sakiet, lūdzu, kā domājat Jūs!

    Un tikai tad deva vaļā:

    Latvijā mazākumtautību pārstāvjiem demokrātisko tiesību ir daudz mazāk nekā latviešiem
    Latvija kā neatkarīga nacionāla valsts nespēj pastāvēt
    Daļa no tiem, kas padomju varas gados tika represēti, faktiski to bija pelnījuši

    Es teiktu, ka tā ir īsta “Mamikina aptauja”.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort