Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Foto: Kaspars Krafts, F64
Latvijas Universitātes rektoru, fizikas profesoru Mārci Auziņu intervē Anita Brauna
4.jūlijā Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātnieki paziņoja, ka ir atklājuši Higsa bozonu, kuru mēdza dēvēt arī par Dieva elementārdaļiņu. Atklājumam ir mītisks spēks, jo līdz ar to var uzskatīt, ka zinātnieki ir noskaidrojuši visas daļiņas, no kurām sastāv Visums. Higsa bozons turklāt ir nevis vienkārši pēdējā trūkstošā elementārdaļiņa, bet īpaša daļiņa, kas izskaidro, kāpēc pēdējām ir masa.
Paziņojums par Higsa bozona atklāšanu CERN tika uzņemts ar ovācijām. Kā jūs uz to reaģējāt?
Profesionāliem fiziķiem šī ziņa nebija pārsteigums. Es teiktu, ka mēs jau pirms gada bijām par 95% pārliecināti, ka tā būs. Bet tā kā Eiropas kodolpētniecības centrā nesen jau bija viens liels fušieris (viņi paziņoja it kā par atklājumu, ka neitrīno pārsniedz gaismas ātrumu, kas fizikā ir absolūts bestsellers vai neiespējams notikums, un pēc tam bija spiesti atsaukt, ka tā ir kļūda eksperimentā), tad šoreiz viņi paziņojumu gatavoja ilgi. Protams, pats fakts, ka tagad mēs apgalvojam - bozons ir atklāts, ir nozīmīgs, bet tas nebija kā zibens no skaidrām debesīm. Patiesībā bija liela nojausma, ka tas būs.
